Gabriēls par cilvēka karmu

13 06 11 1“Pēc materiāliem vienā no semināriem:

Apmēram 2008. gadā planēta un cilvēki, kā sekas, ieguva nozīmīgu harmonizāciju, var teikt, – karmas norakstīšanu līdz 3,33 procentiem. Šī daļa ir atklāti planetāra, nacionāla. Taču ne personīga. Cilvēciskā tiek piešķirta atstrādei pašam indivīdam.

Pēc 2012. gada 21. decembra notika nozīmīga cilvēka kauzālā ķermeņa transformācija, kuram pilnībā pārveidojās viņa kodols – iepriekšējā kristāla, reizēm bojāta, maiņai ir radīts jauns kristāls – pilnīgs. Bez tam iepriekšējo iemiesojumu karma ir ievērojami sabalansēta, bet galvenais – izvesta no blīvas konservācijas stāvokļa. Tā ir saplūdusi (jeb izlijusi) pašreizējā iemiesojuma karmas traukā, kas ievērojami paātrina un vienkāršo kā tās apzināšanos, tā arī transformāciju. Tas ir, decembra dispensācijas rezultātā radās unikāla situācija, kura cilvēci izveda no mūžīga pārliecīga parāda stāvokļa, un ir radusies iespēja kolosāli ātri un viegli iziet no izkropļota stāvokļa.”

No Helēnas Mainstrenko vēstules 08.06.13.

****

Dārgais Gabriēl, es lūdzu parunāt ar mani par cilvēcisko karmu un dvēseles karmu. Kas notiek tagad? Kāda ir cilvēciskā karma uz šodienu?

Mana dārgā meita, vajadzīgu jautājumu tu uzdod. Tiekam skaidrībā ar to, ko cilvēks sauc par karmu. Un sapratīsim visus karmas veidus u.c., atvirzoties no vecajiem priekšstatiem. Sāksim no tīras lapas, it kā tu par karmu nekad neesi zinājusi. Tas ir visvienkāršāk.

Dvēseles līmenī karma – tās ir tās dvēseles vajadzības, kuras viņa aizpilda, būdama savienota ar iemiesoto ķermeni. Teiksim, dvēsele nav pieradusi cīnīties, aizstāvēt savas intereses, viņa ir augusi vāja un nebrīva, padodoties manipulācijām vai jebkurām pierunāšanām. Kādos pārveidojumos ir jānonāk dvēselei uz Zemes, lai aizpildītu sevi? Kara, revolūcijas, konkurences, tas ir, cīņas, situācijās. Šeit viņa vai nu izkaļ cīnītāja raksturu, vai arī no jauna atnāks pēc tā paša.

Eņģeļi necīnās, bet pieņem un mīl, kādēļ mums cīnītāja raksturs?

Cīnītāji nav tie, kas nogalina, bet tie, kas prot pārvarēt neordināras un ārkārtējas situācijas bez harmonijas zaudēšanas un bez bailēm. Tās ir pieaugušas būtības, kurām aiz pleciem ir jau ne viena vien tāda situācija. Jūs izejat pieaugušo pasaulē, kur ir daudz kā neparedzēta un nejauša. Kā jūs dzīvosiet, nepārvarot bailes dzīves priekšā? Kā jūs spēsiet izmantot jūsu spēku ar mazdūšību un gribas vājumu?

Cits piemērs. Dvēsele, gluži otrādi, ir pārāk stipra un iznīcinoša, liela un smaga, un nesmalka sajūtās, viņa ir piepildīta ar agresiju un tieksmi apspiest citas, padarīt viņas līdzīgas sev, valdonīgas un neelastīgas. Kādā situācijā tu novietotu tādu dvēseli?

Sievietes ķermenī, priekš tā, lai viņa sajustu sievietes nebrīvību, kura pagaidām vēl eksistē sabiedrībā. Šī sieviete nedrīkst būt pārāk gurda, lai nekļūtu par ģenerāli brunčos.

Nē, tev nav taisnība. Es viņu novietotu bērnu patversmē, kur dvēsele uzreiz būtu nostādīta atkarībā no audzinātājiem, kur viņai nāktos lūgt un pazemoties u.c. Tāds dvēseles rūdījums aizvāc pārmērīgu pārākuma sajūtu un palīdz apzināties bērnu kolektīva kopību, vienam otra savstarpējo palīdzību un atbalstu.

Var ievietot invalīda ķermenī, lai savaldītu agresiju un tieksmi uz pārākumu.

Jā, šeit tev ir taisnība. Taču šī sajūta var kļūt arī pozitīva. Tādam spēkam ir jāpiemīt līderim, kurš ved revolūciju vai pārliecina milzīgas cilvēku masas, uzlādējot viņas ar savu spēku un harizmu. Diemžēl tādu spēcīgu dvēseļu, kurām agresija nedominētu pār saprātu, ir ļoti maz.

Vēl viens piemērs, trešais. Dvēsele ir pārāk izsmalcināta. Viņa labi orientējas mūzikā, poēzijā, baletā, literatūrā. Viņa ir izgājusi vairākas inkarnācijas, kur ir noslīpējusi šīs īpašības līdz pilnībai. Viņa ir izlutināta, viņai nepiemīt spēks un izmanība, viņa ir naiva un paļāvīga, pārsmalcināta un vientuļa savā neiecietībā pret citiem, vienkāršākiem, cilvēkiem. Es viņu ievietotu armijā. To var izdarīt, nosūtot zēnu bērnībā uz karaskolu, kur šņukstošais čīkstulis kļūtu par īstu vīrieti. Viņš iegūtu audzinātājus, kuri tam specializējas. Vispārībā, ir skaidrs ar karmu? Mēs nosaucām nepavisam ne karaliskas lomas – cīnītāju, invalīdu, karotāju. Cilvēkam mēdz būt neviegli, toties viņa dvēsele saņem viņai vajadzīgās mācības un lomas.

Mēs uzskatām par karmiskām dažas slimības, tādas kā garīgās, pārmantotās, kā arī situācijas, kurās dvēsele izrādās pret gribu – sakropļojumus, cietumu, badu, ņirgāšanos, vardarbību, vientulību.

To visu nav grūti izskaitļot, savienojoties ar dvēseli. Ja dvēsele ir devusi priekšroku darboties ar viltību, apmānu vai vardarbību, mēs tāda cilvēka dzīvē iegrūžam tās pašas īpašības, no kurām viņa pati cietīs, un dvēsele sapratīs, cik šīs iezīmes ir negatīvas vai kā tās neapmierina pārējos planetārās vienotības locekļus. Es gribu novest tādu domu, kura jums nekādi nav saprotama: ko sēsi, to pļausi, tikai tā tik plaši tiek saprasta dzīves izvēlē, ka dažreiz liekas, ka dzīve ir smaga un bezcerīga. Bet kurš tad ielaidīs tādā dzīvē gaismu, ja ne pati dvēsele? Ja viņa izvēlas dzīvot zem nebrīvības smaguma, tad nespēs turpināt ceļu bez planētas, tāpēc ka tālāk viņai nāksies sadurties ar dažādām dzīves situācijām, un mēs gribam, lai dvēsele iemantotu spēku, drosmi, nelokāmību, pašpietiekamību, attīstību un jūtu un sajūtu smalkumu.

Tagad nolaidīsimies pakāpīti zemāk, uz astrālo plānu. Šeit ir citi izaugšanas un darba apstākļi. Šeit dvēsele mācās manipulēt un vadīt enerģijas, pielietojot zināšanas, iegūtas uz fiziskās Zemes, savā jaunradē, kura šeit sāk sakuplot. No cilvēka radošās dzīsliņas un spējām ir atkarīga viņa attīstība, no manipulāciju smalkuma un saprāta attīstības ir atkarīga viņa ievirze un specialitāte. Šeit sākas sadalīšanās profesijās un darbos, kurus dvēsele izpilda pietiekami ilgi, specializējoties kaut kādā galvenajā. Tā arī ir karma, tāpēc ka no tā ir atkarīgs dvēseles tālākais liktenis. Viss vienmēr ir atkarīgs no dvēseles darba un attīstības.

Precizēšu. Ja dvēsele izvēlas būt karavīrs vai skolotājs, vai dziednieks, tad šīs lomas būs visos astrālajos iemiesojumos?

Jā, mans draugs, tāpēc ka apgūt profesijas gudrības ir ļoti sarežģīti. Protams, jūs varat izvēlēties arī ko dažādu, bet tad būs vēl sarežģītāk, tā kā jums nāksies ilgāk palikt astrālajā plānā.

Bet vai tad tas ir tik slikti? Dvēsele priecājas, dvēsele atpūšas un mīl. Kāpēc viņai nepakavēties ilgāk šajā līmenī?

Apstākļi nespiež dvēseli pastiprināti strādāt, taču iziet no iemiesošanās riteņa dvēsele var, tikai pavirzoties attīstībā un kļūstot pieaugušai. Jūs varat palikt astrālajā plānā, cik tīk, taču, kad dvēsele izaug no tā, viņa tiecas atbrīvoties. Viņai tāpat kļūst neinteresants tas plāns, no kura viņa izaug, kā fiziskais.

Pāriesim pie zemes karmas fiziskajā plānā. Ir dažādas karmas. Viens noteikums ir, kad cilvēks ir parakstījis kontraktus iemiesoties uz Zemes un izvest planētu gaismā, un pavisam cita lieta ir, kad tu esi nonācis uz planētu nejauši: tu esi izglābies uz bojā ejošas planētas; izaudzis no tumšajām pasaulēm, atnācis uz gaismu (nosacītu); tu kā tūrists esi atnācis un iestrēdzis šeit; tu esi pētnieks... u.c. u.c. u.c. Iemeslu būt šeit, uz planētas, ir daudz, un mēs visus neuzskaitīsim. Dabiski, ka uzdevumi (karma) visām šīm dvēselēm ir dažādi. Vienas dvēseles kā tu, piemēram, pēta saprātu un apziņu (tā ir tava specializācija), un tu esi atnākusi visu pārbaudīt no iekšienes, kā jūs vienmēr to darāt. Tu esi sena dvēsele-pētnieks, kura meklē dvēseļu nobriešanas paātrināšanas veidus dažādu evolūciju apstākļos. Tā kā tu interesējies par reliģijas-ezotērikas jautājumiem, tad tu dabiski sāki pētīt un pilnveidot šo zinātni. Bet varēji kļūt vienkārši par rakstnieku vai mūzikas skolotāju u.c. Un pie tam pētīt saprāta un apziņas attīstību. Tu esi vienkārši izmēģinājumu trusītis (smejos), nē, tu esi pētnieks izpētāmā ķermenī.

Jūs vedāt mani no bērnības? Kā tas notiek – vešana?

Saproti, lai ar ko tu nenodarbotos, tu pētītu to, pēc kā atnāci. Un tā ir tava personīgā karma. Tāpēc mēs ne īpaši centāmies pievest tevi pie reliģijas. Tāpēc, ka tavs uzdevums ir zinātnisks, un tavas smadzenes ir iekārtotas, lai aizraktos līdz pamatam un izdibinātu.

Lūdzu, nokomentē šīs rindas: “iepriekšējo iemiesojumu karma ir ievērojami sabalansēta, bet galvenais – izvesta no blīvas konservācijas stāvokļa. Tā ir saplūdusi (jeb izlijusi) pašreizējā iemiesojuma karmas traukā, kas ievērojami paātrina un vienkāršo kā tās apzināšanos, tā arī transformāciju. Klau, izrediģēsim to no jauna. Mēs runājām par dvēseles, kura iemiesojas uz planētas, kontraktiem ar Planetāro Hierarhiju. Kā attiecībā uz šīm dvēselēm ir ar karmu?

Dvēsele ir nolauzusi termiņu, kurā viņai bija jāiekļaujas savai attīstībai. Laiks ir beidzies (laiku beigas!). Kontrakti ir beigušies, ir atlikuši daži dvēseles parādi. Tās dvēseles, kuras vēl nav izkļuvušas no karmas (nav izaugušas, nav noformējušās, nav izdziedinājušas attiecības, nav izdziedinājušas izkropļojumus u.c. u.c. u.c.), pāries uz citu spēles laukumu. Zeme kādu laiku būs slēgta spēlēm, viņa sāks nākošo apli citā realitātē.

Sīkāk, lūdzu.

Labi, jūs visi sāksiet dzīvot jaunā veidā, un, kas nepakļausies pierunāšanām, nemainīs pozīciju, nemainīs apziņas līmeni, pakāpeniski aizies. Vietā atnāks citas dvēseles no citām pasaulēm. Kāds jau ir paaudzies līdz šai gaišākajai pasaulei, bet kāds atnāks uz otru termiņu izmācīties un kļūt apskaidrotam.

Kā saprastizvesta no blīvas konservācijas stāvokļa?

Tā ir nepareiza sapratne, ka var kaut kā saglabāt karmu līdz labākiem laikiem un kaut kur to atsevišķi sakraut. Visu jau pateicu – ir pienākusi kārta atskaitīties tām dvēselēm, kuras šeit atrodas planetārajā dvēseļu attīstības Skolā. Nolikt eksāmenus vai testus. Vai nu tu esi ticis cauri attīstībā, vai nu tev pietrūkst.

Jā, visi cilvēki šos eksāmenus jau ir nolikuši, tā kā mēs runājam par to, kas ir aiz Šeit un Tagad ietvariem. Un priecāties vajag, ka ir pienākusi kārta tām dvēselēm, kuras saņēmušas ieskaiti, izvēlēties savu nākotni.

Bet pētnieki?

Kurp nosūtīs Padome, kur izrādīsies vajadzīgi.

Taču šeit vēl ir masa darba, pats interesantākais darbs – kā pārmaiņu laikmetā var ātri panākt dvēseļu attīstībā, kad uz planētu nāk transformācijas enerģijas, ir atnākuši jauni Skolotāji un jauni Valdnieki, ir atnākusi jauna dvēseļu karma, slēptā informācija ir atklājusies (varbūt par to bija jautājums? Nevis karma ir atklājusies, bet informācija par Pasaules-ēkas Likumiem ir atklājusies?)

Ir atnākusi jauna dvēseļu karma?

Tas ir priekš tiem, kas neaugšupceļas. Dvēsele pārmaiņu apstākļos var ļoti ātri transformēties, iemantojot zināšanas par psiholoģiju, ezotēriku, kosmoloģiju, ufoloģiju, enerģijām un transformācijām. Šajos apstākļos uzdevumi tām dvēselēm, kas ir nolikušas eksāmenus, ir pieauguši. Jums tagad ir nevis vienkārši jāiemācās mīlēt un pieņemt visus savienībā, bet arī jāiemācās skaidri atdalīt to, kas veicina attīstību un kas tai kaitē, aptur. Un atšķirot jācenšas aiznest to līdz masām, kas ir maz patīkami, taču citas izejas nav. Bet mums, no savas puses, ir jāveicina mums vajadzīgu skolu un priekšstatu, prakšu un zināšanu labāka izvirzīšanās caur gaismas manipulācijām. Mēs izmantojam ne tikai mīlestību, kā tu redzi, bet arī spēka paņēmieni mums nav sveši, kaut arī mēs cenšamies novērtēt katru pēc vērtības, ne tā, kā jūs vērtējat uz planētas. Negatīvs arī taču māca un vēl kā. Tāpēc negaidiet, ka uz planētas nodibināsies saldas attiecības starp cilvēkiem. Uzreiz tas neatnāks. Mums ir jāiemāca jums sadarbība, citu pozīcijas pieņemšana.

Bet, ja ar mums mēģina manipulēt?

Bet atlanti jūsos kādēļ sēž? Lūk, tad arī pielieto atlantisko spēku. Neesi upuris, izrādi pretestību, iemācies pielietot savas labās īpašības un saprātīgi tās pielietot. Atceries to, ko Es tagad tev parādīšu.

Redzu sevi lemūriešu laikos milzīga milža ķermenī, seja kā briesmīgajam sargam indiešu teikās. Es pat esmu izgājusi cīņas skolu, mācījusies rīkoties ar zobenu. Atlantīdas tad vēl nebija.

13 06 11 2

Es ieeju milža apziņā un skatos viņa iekšējās īpašības. Redz kā, neskatoties uz neganto izskatu, viņš ir ļoti labsirdīgs kā vecs vectētiņš. Izskats viņam ir biedējošs – viņš bija tik milzīga auguma, ka cilvēki, kurus viņš apsargāja, bija viņam līdz potītēm. Sargs (es) nelaida sīciņos cilvēciņus, kurp viņiem nevajadzēja iet.

Es ar vienu savu izskatu biedēju šos cilvēkus. Priekš manis šie cilvēki pēc lieluma bija kā rotaļlietas, es ar viņiem spēlējos un mīlēju viņus, bet izskata pēc biju tāds briesmīgs. Es pat liku galvā biedējošu cepuri un speciālu rotu.

Pati realitāte tai laikā bija ļoti maiga un silta. Cilvēciņi tai laikā bija kā mazi eņģeļi, kā tagad elementāļi, fejas, piemēram, ļoti nenobriedusi apziņa. Viņiem vēl nebija cilvēciskā saprāta. Es viņiem vairāk biju kā gans. Tagad Gabriēls man saka, ka, esot ar milzīgu spēku, var būt ļoti labsirdīgs, mierīgs un mīlošs. Ne obligāti spēks – tas ir niknums, manipulācijas un vardarbība. Pašas labsirdīgākās būtnes var būt ļoti stipras. Man iekšienē nebija agresijas. Es necentos kādam izdarīt slikti, neizbaudīju savu spēku, es izpildīju savu lomu kā teātrī. Es sapratu, ka es esmu aizbildnis, sargeņģelis, manas jūtas pret cilvēkiem bija ļoti maigas kā pret maziem bērniņiem. Viņi arī bija mazuļi. Taču, lai viņi nekur neizklīstu vai neizdarītu to, ko nevajag, es biju pie viņiem pielikts kā sargs.

Pēc tam šajā lomā iegāja citas būtības, tā nebija mana pastāvīgā loma. Tā bija tāda karma, mēs mācījāmies milzīga spēka un mīlošas sirds maiguma savienojumu. Lūk, kādēļ Gabriēls tagad aizveda mani uz šo vietu. Viņš paskaidro man, ka spēks un agresija ir dažādas lietas. Kad cilvēks ir stiprs, viņam nav no kā baidīties. Agresija ir saistīta ar bailēm, ka tev uzbruks vai tevi uzvarēs, bet, kad tu esi pats stiprākais uz planētas, tad kas tev var uzbrukt? Šīs īpašības vienkārši neattīstās, sākotnēji to nav un nav no kurienes tām attīstīties.

Mēs tagad droši vien pārejam tādos pašos stipros milžos – Kristus-apziņas aspektos, un mums tiek dots spēks, kuru mēs vēl neesam apguvuši, un vajag iemācīties to pielietot, saprotot, ka tas ir, rādot to, lai ar tevi rēķinātos un neizdarītu spiedienu vai neuzbruktu.

Es pateicos Tev, Gabriēl, par lielisko mācību!

Mēs vēl neesam pabeiguši. Tu jautāji par kristālu: notika nozīmīga cilvēka kauzālā ķermeņa transformācija, kuram pilnībā pārveidojās viņa kodols – iepriekšējā kristāla, reizēm bojāta, maiņai ir radīts jauns kristāls – pilnīgs.”

Es teikšu tā. Saprāta kristāls pagaidām nav uzstādīts cilvēkam, viņš atrodas Augstākajā Es, un cilvēks izmanto saikni ar Augstāko Es, lai kaut ko radītu. Jūs to saucat par iedvesmu, negaidītu domu, insaitu un tml. Tā ir saikne ar A. Es, kas aktivizējas un iedvesmo un ierosina jums domu. Tā arī bija iecerēts, tāpēc ka tik sarežģīts saprāts nav iespējams blīvajā plānā. Jūs taču nevarat apgalvot, ka visus atklājumus jūs esat veikuši paši.

Es tik tieši nevaru apgalvot, ka visas šīs grāmatas esmu uzrakstījusi pati. Tas tā arī ir.

Protams, katrs no jums ir attīstījis informācijas pieņemšanu no A. Es ļoti ilgi, vairākus simtus gadu. Visa saprāta evolūcija ir novedusi pie tā, ka tieši tagad jūs esat pienākuši pie robežas, kad jūsu saprāts sāk savienoties ar cilvēku daudzdimensionālo. Saprāta kristāls patiešām visu laiku tiek pakļauts harmonizācijai un transformācijai, saskaņā ar Vispārīgo Pasaules-ēkas Ainu. Viss iet uz priekšu, un cilvēciskais saprāts transformējas. Tā ir dzīva lieta un nestāv uz vietas.

Ko varu piebilst, ka Saprāts un saprātīgums ir sasniegums, nevis dotums no Dieva. Ka tieši ar daudzu tūkstošu darbinieku darbu tiek izkaldināts saprāts prakšu un sadarbības pieredzes, nevis kara un posta ceļā. Un kas ved uz karu, tas grauj ne tikai realitāti, bet arī saprātīgumu pretēji Radītāja Vārdam. Starp citu, Mēs ar tevi nodarbojamies ar vienu lietu – dibinām saprātīgumu uz planētas. Gabriēls ir kļuvis tuvāks jums, pateicoties savai centībai un pieredzei darbā ar Cilvēku. Cilvēki ir manas pašas lielākās rūpes un prieks, ...un skumjas, reizēm.

Lai sākam uzbrukumu saprātīgumam augstākajā nozīmē. Pievedīsim cilvēci pie citam cita sapratnes un pieņemšanas. Tā nav vienkārša lieta, taču, pēc manām domām, tā ir to vērta – cilvēces uzplaukumam, kaut arī prasa ne mazums pūļu.

Mēs atvadāmies no tevis. Es mīlu tevi, manu bērniņ.

Pateicos, dārgo Skolotāj!

 

Pievienots 11.06.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/gavriil-o-karme-cheloveka

Tulkoja Jānis Oppe