Print

Zvaigžņu pāris

Mēs apsveicam mūsu mīļoto Skolotāju

Mihaēlu

ar pašām galvenajām balvām!

10.01.13.

13 01 15 1Vladimirs un Natālija.

Mēs sveicam Tevi, dārgo Skolotāj Mihaēl!

Viņam šodien ir kaut kāda īpaša enerģija. Stara apakšā maiga ceriņkrāsas-rozā enerģija, spīdoša neona gaismā, pēc tam gaišzilā tirkīzkrāsā mirdzošs stara turpinājums. Un viņa seja ieiet manā sejā, Stara galā ir zvaigznīte, un šī zvaigznīte ieiet manā sejā.

Ļoti patīkami...

Sadodieties rokās, mani bērni, mīliet viens otru un Mani arī, kā jūsu Tēvu šajā līmenī.

Kāds Viņš šodien ir svinīgs un grezns, it kā Viņu šodien būtu kronējuši vai iedevuši lielu balvu. Pastāsti par sevi, Mihaēl, kas pie jums tur notiek?

Šodien ir to apbalvošana un kronēšana, kas ir ielikuši savas enerģijas, dvēseli un sirdi, jaunradi tajā projektā, kurš tagad beidzas. Vārds kronēšana – nav tas, ko jūs domājat. Jūs taču zināt, ka kronis – tā ir čakra, un tā ir īpaša šīs čakras atzīme (zīmogs, droši vien?) Nāk vārds “attaisīšana[1]”...

V.: Tu taču zini, ka tagad papildus enerģētikā tiek attaisīts viss...

N.: Nu, vārdu sakot, kaut kāda balva, it kā viņam uzdāvināts jauns kronis, jo kroņi ir ne tikai imperatoriem, piemēram, arhierejiem arī savi kroņi ir... Ne tas, ka viņš ir izvēlēts par kaut kādu karali, taču šī īpašā atzīme ir ļoti nozīmīga.

Es ļoti priecājos jums pavēstīt, ka saņēmu visas iespējamās balvas, kādas tik eksistē Nebadonā, par manu darbību, par manu miera periodu, kurš saglabājās Nebadonā visu manu valdīšanas laiku. Praktiski pie Mums bija maz karu, tādu īpašu smagu karu. Protams, lokālie kari rodas un paiet, bet lielu kolīziju nebija. Un var salīdzināt ar citiem tādiem pašiem Lokālajiem visumiem, kur notika globāli postījumi, kosmiska mēroga kataklizmas. Tas arī taču ir vadāms – visi procesi visumā. Vajag tā vadīt politiku un fiziku, tā ievērot dievišķos Likumus, lai nenovestu līdz kataklizmām savu visumu.

Mēs apsveicam Tevi, dārgo Skolotāj! Mēs tā priecājamies par Tevi!

Saki, lūdzu, pie mums ļoti spilgti ir aprakstīts Lucifera dumpis, tas ir nosaukts par sacelšanos, un it kā jūs būtu karojoši viens ar otru. Ko Tu tagad šajā sakarā vari teikt?

Tiesa, ka Lucifers patiešām bija dumpīgs gars. Es ļoti lepojos, ka Man ir tāds Dēls. Dēls ne tiešā nozīmē, es viņu neesmu dzemdinājis, pēc hierarhijas Viņš ir mans Dēls, un Es lepojos, ka Viņš ir tik drosmīgs, progresīvs... Viņš vadīja Lokālā visuma lielāko daļu, ierādītu speciāli viņa darbiem. Tā ir pati attīstītākā mūsu Lokālā visuma daļa. Viņš ir pats nepaklausīgākais cekuls man uz galvas, taču ari viens no pašiem mīļākajiem, tāpēc ka Viņš veica ļoti sarežģītu eksperimentu un tomēr panāca uzvaru. Ļoti ilgs bija eksperiments, un Es vairs necerēju, ka tas beigsies veiksmīgi, Es domāju, ka neizdosies mums mierīgi pabeigt cilvēka attīstības pēdējo periodu, taču izrādījās, ka tas ir noticis. Un tie, kas lamāja Luciferu un neticēja viņa sekmēm, tagad apsveic viņu ar panākumu ar patiesu prieku.

Gribu ar pārliecību teikt, ka neviens pret Luciferu nesacēlās, neviens viņam netraucēja, un daudzi pat palīdzēja, bet tie, kas nepalīdzēja, netraucēja. Un Es nekaroju ar Luciferu, protams. Opozīcija, par kuru tiek teikts, tās bija manas uzstāšanās pret smagumu, kurā izrādās dvēseles uz planētas. Mēs, Ercenģeļi, esam pieraduši pie prieka, pie tā, ka dvēseles nenolaižas, “nebojājas”, paliek eņģeļi pat miesā.

Kā gan eņģeļi var arī miesā palikt eņģeļi, ja viņi nolaižas uz fizisko pasauli, kur apziņas Režģis ir tik tumšs, ka viņš ir līdzīgs darvai?

Es piekrītu, ka uz tādām planētām kā Zeme, kur jūs iepazīstat labu un ļaunu, kur jūs kļūstat par dievišķām būtībām, ir iespēja pat dvēselei aiziet bojā, tikt izformētai un no jauna sākt atdzimšanu. Taču tai pat laikā Es nepiekrītu, lai dvēsele tā nolaistos, ka sāktu nogalināt sev līdzīgus, savācot tādas smagas dzīvnieka enerģijas – pat ne zālēdāja, bet plēsoņas.

Lucifers no tā nebaidījās, tāpēc ka viņš saprata, ka visi mūsu ceļi, kuri jau bija izpētīti, neveda pie dvēseļu attīstības. Uz šī ceļa esošie slinkoja, laiskojās, kļuva par dīkdieņiem un pārstāja attīstīties, un tā bija vairākas reizes. Lucifers piegāja tam kā vīrs, bez žēlastības, savienojot gaišo un tumšo, un uz tā rēķina jūsu dvēseles stipri pavirzījās, salīdzinot ar tiem eņģeļiem, kuri bija paralēli jums. Mēs taču salīdzinām: tās dvēseles, kuras nolaižas uz planētām fiziskajos plānos, un tās, kuras paliek, teiksim, astrālajā plānā, iegūst pilnīgi dažādu attīstību.

Uz Zemes jūs esat ieguvuši augstāko specifisko izglītību, līdzīgu izglītībai slavenajās senajās Eiropas universitātēs, tādās, kā Kembridža. Un jūs, kā tādu mācības iestāžu abiturienti, pēc tam cits citu zināsiet un palīdzēsiet cits citam, jo jūs atšķirsieties ar īpašām vibrācijām, kas nebūs līdzīgas citām, tāpēc ka jūs nolaidāties tumsā, jūs iepazināt ļaunu, un jūs pastāstījāt visiem pārējiem, kas tas tāds ir un kāpēc nedrīkst darīt ļaunu.

Mēs no šejienes tikai novērojam un šausmināmies par to, kas notiek uz planētas, cik zemu var nolaisties eņģeļa dvēsele, savienojoties ar dzīvnieka ķermeni. Taču Mēs it nemaz nenožēlojam, ka tas notiek, uz tā rēķina apmācās viss Nebadons – uz tā rēķina, ka jūs, daļa no Mums, nolaižaties tādās blīvās pasaulēs.

Jūs apskaužat, nogalināt cits citu, slimojat utt. Tas viss ir pieļauts, tāpēc ka jūs esat mūsu saknes, kuras Mēs aplūkojam mikroskopā, palīdzam jums izdziedināt viņas, notīrīt viņas, labāk apzināmies mūsu tumšās puses caur jums. Apzinājušies to, Mēs izārstējam paši sevi. Mums izzūd slepenas iekāres, noziedzīgas apspiežamas slēptas vēlmes, kuras vienalga eksistē Mūsos kā tumšā puse, un šīs enerģijas Mums traucēja attīstīties. Un Mēs tagad viņas izlaidām gaismā, aplūkojām un ar šausmām no tām aizgriezāmies. Viņas mums nav vajadzīgas. Viņas ir izstrādātas, attīrītas, viņām ir piedots, un viņas ir Mūsu aizmirstas. Ko arī jums vēlam drīzāk izdarīt, lai tāpat kā Mēs attīrītos no tā, aizgrieztos šausmās, saprastu to un izvēlētos gaismu, mīlestību, maigumu.

Dārgo Mihaēl, Tu esi kļuvis tāds brīnišķīgs, jauns, ko Tu vēl piebildīsi par Sevi vai par mums?

Pirmām kārtām Es gribu teikt, ka, neskatoties uz visām pārmaiņām, Es no Zemes neaizeju, uzturu skaidru saikni ar planētu, un, kaut arī jūs liekaties sev mazi, Es visus jūs zinu un mīlu. Jūsu planēta ir svarīgs orgāns mūsu kopējā Ķermenī...

Ar kādu orgānu Tu varētu salīdzināt Zemi?

Ar šūnām, orgāna te pat nav, taču pēc svarīguma Es salīdzinātu ar asins šūnām, tāpēc ka viņas spēlē vadošo lomu ķermeņa attīstībā, agrāk par visām kļūst progresīvas, izglītotas, savāc gaismu, nes viedumu. Planētu Zeme var salīdzināt ar asins šūnu.

Mēs daudz reižu esam teikuši, ka jūs esat dvēseles no Lielā Centrālā Avota, un tagad Es gribu atklāt šī izteikuma nozīmi. Tu uzreiz domās vērsies pie Monādēm, jā, jūs patiešām esat Monādes, Mēs arī esam Monādes, un Viss, kas domā un eksistē kā saprātīga būtne, ir dzimis Monādes veidā. Taču Es tomēr palieku pie sava, ka apzināties jūs sākat tikai Dvēseles līmenī. Mēs runājam par apzināšanos kā par cilvēka apziņu, pie kam šī Dvēsele atrodas septītajā dimensijā, ne augstāk, tāpēc ka kvantu apziņas, savienotas vienotībā, 8., 9., 10. dimensijās, nevar tikt ar jums nekādi salīdzinātas, tāpēc ka tā ir pavisam cita lieta, pavisam cita apziņa. Jūs individualitāti saglabājat tikai apakšējos ķermeņos – fiziskajā, astrālajā, mentālajā.

Tu lūdzi Man pastāstīt par sevi. Mans Lokālais Visums ir tas Centrālais Avots, no kura ir atnākušas jūsu Dvēseles, nevis Monādes, bet Dvēseles, un tam Es esmu pielicis ievērojamas pūles. Manā vadībā notiek Dvēseļu dalīšanās, Dvēseļu vadīšana, savienošanās ar Ercenģeļiem un daudz kas cits, ko jūs izejat garīgās apgaismības ceļā, tas viss iznāk tieši no manas eparhijas (hierarhijas).

Lielais Centrālais Avots, mana visuma Virsotne, atrodas ārpus galaktikām. Es savienoju ar sevi vienotībā daudz galaktiku un pat dažus Lokālos visumus un vadu tos kā vadītājs. Notika Mana paaugstināšana, agrāk Es vadīju vienu Lokālo visumu, bet tagad vadu vairākus Lokālos visumus un pielikumus pie viņiem. (Tas ir, Lokālajiem visumiem ir vēl kaut kādi papildus mazi visumi, savienoti ar Lokālo visumu, taču nepiederoši viņam.)


Zvaigžņu pāris 

13 01 15 2V.: Jūs te visu laiku par eņģeļiem, bet es tad neesmu bijis nekad eņģelis...

N.: Bet tu taču arī no Monādes es atnācis... Tu arī esi bijis eņģelis, mēs vienkārši dažādās hierarhijās kalpojām.

Mihaēls: Nesēro, Vladimir, pats galvenais, ka tev viss ir izdevies. Tu arī esi viens no mums, neuztraucies. Mēs mīlam tevi ne mazāk kā Natāliju. Palīdzam tev tieši tāpat kā viņai. Mēs tad arī savienojām jūs, lai jūs palīdzētu viens otram, lai jums būtu jautrāk, lai jūs balstītos savā dzīvē viens pret otru. Mēs jums esam balsts, bet jūs viens otram arī esat balsts. Jūs to labi saprotat, katrs no jums novērtē viens otru, un pats galvenais, ka Es savienoju jūs, un Debesu Tēvs arī savieno jūs.

Jūs atceraties, kā pie Manis bija jūsu kāzas?

N.: Es, godīgi sakot, neatceros...

Es tagad gribu atgādināt jums, kādas jums bija kāzas manā eparhijā.

N.: Es sajūtu, kā mēs ar tevi atnācām pie Viņa. No vienas puses, bijām kautrīgi un nedroši, no otras puses, bijām īpašā veidā lepni un laimīgi, it kā mēs laulājamies karaļa pilī vai kaut kādā īpašā vietā, tas ir, tās bija ne parastas kāzas, īpašas laulības.

Bet kāpēc mēs bijām laimīgi un lepni, ar ko tas saistīts?

Tāpēc ka biju klātesošs jūsu kāzās pats Es. Es, tiesa, jūs nelaulāju, tikai biju klāt, laulāja jūs Gabriēls, kas arī ir neparasti, tāpēc ka Viņš ļoti reti ar to nodarbojas. Jūs nokritāt ceļos, un Gabriēls apklāja jūs ar brokāta apmetni, zem šī apmetņa Viņš jums padeva gredzentiņus. No sava katras rokas vidējā pirksta uz jūsu vidējiem pirkstiem.

Tev uz kreisās rokas gredzentiņš ir uz vidējā pirksta, man uz labās rokas, tāpēc ka stāvēju uz ceļiem pa kreisi no tevis. Kad Viņš padeva gredzentiņus, Viņam no vidējiem pirkstiem tie noslīdēja mums uz vidējiem pirkstiem...

Tas ir vidus ceļš, Ceļš pie Tēva, ceļa slepena noteikšana. Mums parādīja, ka mēs ejam ar tādu izvēli un ka šajā Ceļā Viņš mūs savieno, lai mēs ātrāk aizietu.

Tas ir īpašs laulību institūts – garīgu cilvēku apmācība laulībai. Jūsu laulība turpināsies, un šajā ceļā jums ir jāpārvar visas grūtības. Pēc kāzām jūs iestājāties mūsu laulību institūtā, kļuvāt par tā locekļiem. Tā nav mācību iestāde, šeit visi pāri apmainās ar pieredzi un palīdz viens otram izaugt, labāk apzināties vienam otra nozīmi un vērtību, iemācīties cienīt un mīlēt vienam otru nesavtīgi, uzticīgi, tīri.

Pēc tam es sajūtu Mihaēlu. Viņš sākumā ir pieliecis mūs pie saviem ceļiem, mēs viņa ceļus noskūpstījām, pēc tam viens otru, stāvot lejā uz ceļiem. Viņš ir augšā virs mums, mēs esam apklāti ar pārsegu. Pēc tam mēs pieceļamies. Viņš mūs apkampj vienkārši, draudzīgi, tevi apkampj ar kreiso roku, mani ar labo... Mēs viņu uz vaigiem skūpstām, un priecīgi, palēkdamies nezin kāpēc, traucamies uz izeju. Kad mēs izejam, tad uzreiz paceļamies un traucamies kosmosā kā divas raķetes.

Mihaēls laulībās bija klāt kā valdnieks, pavēlnieks.

Mihaēl, kur gan Tu esi tagad, ar ko Tu nodarbojies?

Es atkal ieeju Lokālajā visumā ar vienu savu “atzaru”.

Cik tad tev ir “atzaru”?

Līdz desmitam.

Kā var iztēloties Galaktikas atzaru, tā arī Mihaēlam ir atzari – zvaigžņu, visumu plūsmas, tāda Viņam ir uzbūve. Mūsu Saule atrodas vienā no atzariem, attēla augšā. Attēla apakšā visi spārni ir savienojušies vienā ķermenī, augšā šīs rokas jeb spārni ir atvienoti, un Saules sistēma ir vienā galā. Varbūt Piena Ceļš tā izskatās šajā realitātē?

(Mihaēls tagad aizņem vienu mūsu Galaktikas varbūtību, ja var tā izteikties, atsevišķu Galaktikas vibrāciju plānu. Mēs zinām, ka ir fiziskais vibrāciju plāns, bet Viņš aizņem Galaktikas mentālo plānu, ietekmē visu galaktiku viņas mentālajā plānā. Viņš ir šī galaktiskā plāna vadītājs.)

Vai ir vēl galaktikas tavā ķermenī?

Protams, ir vēl, un ne viena vien galaktika, smalkajā plānā, un viņas izpaužas tāpat kā planēta Zeme, te rodas, te sabrūk...

Mēs pateicamies Tev par mīlestību un vadīšanu. Mēs mīlam Tevi! Mēs apsveicam Tevi!

 

Dvīņu Liesma

Zvaigžņu pāris, ejošs uz mūžību!

Lai glābtu ar Mīlestības Spēku!

VIŅŠ un VIŅA, maigi rokas sadevuši

Debesu velves Templī droši iegājuši.

Zvaigžņu pāris, augšupcelšanās, tīrības,

Uzticības un vienotības dziesma.

Nav vairs Zemes varas,

Tikai mūžīgas mīlas saites.

Aizputina ceļu un pēdas basās

Pelni, sastinguši vilnī sirmā.

Viņu baltās togas virpulī plandās,

Mīlas lāpa tiem ceļu apgaismo.

Uzliesmo telpas varavīkšņu kvanti,

Lāzeru stari viņu priekšā negaidot.

Dūmakā iedegas stari mirdzoši,

Un pēkšņi apgaismo viņu sejas brīnišķās.

Pāra varenība – dvēseles skaitums,

Momentā atver Paradīzes Vārtus,

Droši ejiet iekšā, Zemes Radījumi –

Tīri, Mīloši, Svēti.

Šeit nakts izšķīdusi gaismas enerģijās.

Tas viss ir Dieva Žēlastība un Laime.

Ar laulību zvanu tiek sagaidīt pāris,

Zvaigžņu pāris. VIŅŠ un VIŅA.

Ticībā paceļas

Cerība, Mīlestība un Sapnis!

Звёздная пара, идущая в вечность!

Во имя спасения Силой Любви.

ОН и ОНА, нежно руки сомкнули

В Храм небосвода смело шагнули.

Звёздная пара, песнь вознесения,

Чистоты, доверия и единения.

Нет больше власти Земли,

Только вечные узы любви.

Заметает дорогу и стопы босые

Пепел, остывший волною седою.

Их белые тоги вихрь развевает,

Факел любви им путь освещает.

Вспыхнули кванты радуг пространства,

Свечение лазеров перед ними внезапно.

Во мгле загорелись огни лучезарные,

И вдруг осветили их лица прекрасные.

Могущество пары – души красота,

Распахнули мгновенно Рая Врата,

Смело входите Творенья Земные –

Чистые, Любящие, Святые.

Здесь ночь растворилась в энергиях света.

Милосердие Бога и Счастье всё это.

Звоном венчальным встречена пара

Звёздная пара. ОН и ОНА.

В вере восстали

Надежда, Любовь и Мечта!

Stellas Amaris dzeja

 

Pievienots 15.01.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/zvezdnaya-para

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “распечатка” – burtiski “izdruka” (Tulk. piezīme)