Saruna par apziņu ar Emanuēlu

17.01.13.

13 01 18 1Natālija un Vladimirs.

Mēs piesaucam Emanuēlu.

Es esmu šeit, mani bērni.

Man gribētos zināt, kā aug cilvēka apziņa, no kā tas ir atkarīgs un ko mēs varam izdarīt, lai paceltu cilvēka apziņu?

Apziņa ir atkarīga no realitātes. Apziņa uztver realitāti; ja realitāte mainās, tad tās uztvere būs caur tiem jūsu orgāniem un daļām, kuras atbilst šai realitātei un aktivizējas. Kad jūs aktivizējat saikni ar Augstāko Es, tad jūs uztversiet citu realitāti caur Augstāko Es. Svarīgi vienmēr būt saiknē ar šo aspektu, būt sevis IEKŠIENĒ, ne ārpusē, kā parasts duāls cilvēks, kurš dzīvo un apzinās pasauli caur savu ārējo realitāti. Būt iekšienē ir just kvantu realitāti caur savām iekšējām daļām. Būt sakoncentrētam uz šo iekšējo: enerģiju jušanu, enerģiju vadīšanu, jaunu, piemēram, prieka, mīlestības un gaismas enerģiju, radīšanu. Tāds cilvēks, kuram iekšējais ir aktivizēts, sāk just citu realitāti, to, ko jūs apzīmējat ar vispārīgu terminu – enerģiju apgabalu. Vai tu vari aprakstīt, kā tu jūti Mani?

Noskaņojoties es nosūtīju tev staru pa savu sutratmu un pieņēmu to caur sutratmu sirdī. It kā es būtu noskaņojusi radio uz tavu vilni. Sākās pārraide, mūsu saruna. Fiziski tas nekā nav sajūtams. Enerģētiski kā kaut kāds neliels dvēseles siltums sirds iekšienē.

Kā tu atšķir Mani un, teiksim, Mihaēlu?

Priekš manis tie ir dažādi stari, dažādas plūsmas ar dažādu kvalitatīvu piepildījumu. Redzu, ka Mihaēls ir augstāk par Tevi pēc vibrācijām un lielāks pēc apjoma, no Viņa nāk liela un gaišāka plūsma. Manā realitātē viņš atrodas augstāk kā Tu. Es jūs sajūtu kā gaismas avotus. No Mihaēla nāk vairāk gaismas kā no tevis, kaut gan pēc kvalitātes jūs ne pārāk stipri atšķiraties... Mihaēls ir dzimtāka, mājas Būtība, kā Tēvs, bet Tu tomēr mazpazīstams, kaut arī man ir liels prieks ar Tevi sazināties, taču es tevi ne tik labi zinu kā Mihaēlu. Lūk, tā es varu salīdzināt savu jūsu uztveri.

Tam, lai iepazītu viens otru, mēs ieaugsim viens otrā. Es tevī, tu Manī. Saaugsim ar stariem. Šī saikne attīstīsies, stiprināsies, mēs varam ar tevi rakstīt daudz čenelingu, tu vari jautāt Man, un Es atbildēšu.

Šodien mums ir tēma “apziņa”. Uz kā rēķina notiek apziņas izaugsme, kā mēs barojam apziņu, kādā veidā mūsu apziņa attīstās. Šajā gadījumā, savienojoties ar Mihaēlu un Mani, tu baro un attīsti savu apziņu. Kā zināms, kam ir pielikta enerģija, tas arī attīstās, un katra jūsu savienošanās ar sevis Augstākajiem aspektiem vai ar kaut kādām Gaismas Būtībām piedod jums jaunas zināšanas, jūs attīstāties uz mūsu savienošanos pamata. Jo vairāk tu praktizē tādas savienošanās, jo vieglāk tev ņemt informāciju un enerģijas. Iegūstot daudz draugu Kosmosā, tu pēc augšupcelšanās neskumsi, tāpēc ka, jo vairāk tu atšķir un vairāk kontaktu, pazīšanos tev ir, jo tu kļūsti attīstītāks.

Salīdzini manu un Vladimira apziņu: ar ko viņas atšķiras, lai vismaz kaut kā sāktu atšķirt apziņu starpību. Mēs dzīvojam vienādā realitātē un apziņai mums jābūt vienādai?

Ir vispārējais cilvēka planētas apziņas tips jeb šablons. Protams, jūs abi iekļaujaties šajā šablonā. Labāk salīdzinām apziņu afrikānim, kurš dzīvo nevis pilsētā, bet ciltī, un eiropietim, dzīvojošam pilsētā, šeit ir daudz vairāk atšķirību.

Afrikāņa apziņa ir saistīta ar zemes gariem, viņa jūt tos, tā kā sākotnēji caur audzināšanu ir noskaņota uz šo saikni. Viņš tic daudzām pazīmēm (tas viss ir apziņa, bet nevis saprāts!). Ja cilvēks tic pazīmēm, viņš tās apgaro, un viņas sāk viņam darboties. Ja viņš netic un nesaistās ar viņu mazajām domformām – egregoriem, tad pazīmes nestrādā. Ja saista sevi ar zemes gariem, tad viņi ar tevi strādā, ja tu viņus nezini, neesi saistīts, tad gari tevi arī nezina un nestrādā priekš tevis.

Bet mēdz taču būt, ka cilvēks, nenodarbojoties ar maģiju un šamanismu, saduras dzīvē ar kaut kādu garu izpausmi, kuri parādās viņam istabā vai tiek satikti kaut kur uz ceļa vai mežā.

Viņi, protams, eksistē neatkarīgi no cilvēka, daudz smalkā plāna būtņu dzīvo uz planētas, un cilvēks var ar viņām sadurties. Mēs runājam tagad par ticējumiem un pazīmēm kā par apziņas daļu, nevis par gariem. Dabiski, uz Zemes ir daudz neredzamu garu, cilvēks par viņiem nedomā, taču viņi eksistē, un mēdz būt, ka viņu ceļi krustojas – tīras nejaušības dēļ vai kaut kā dēļ. Saproti, ka tāda tikšanās liek cilvēkam iegūt jaunas zināšanas. Tie arī ir garīgi grūdieni: viņš sāk lasīt par to, iepazīst neredzamo realitāti, sāk sajust to. Tas arī ir garīgās izaugsmes sākums.

Mēs tagad runājam par cilvēka apziņu un kā viņa strādā. Mēs runājam par starpību apziņās mūsdienu sabiedrības cilvēkam ar viņa datoriem, vilcieniem, lidmašīnām un cilvēkam, kurš gandrīz nav saistīts ar mehāniskiem priekšmetiem. Pēdējā apziņa ir nedaudz piesegta, toties viņa ir vērsta uz sevis iekšieni vairāk nekā sociālajam cilvēkam. Tas, kas dzīvo pie dabas, sazinās ar putniem, dzīvniekiem, Zemi, vairāk atrodas sevis iekšienē, viņam nevajag izputināt enerģiju šurp un turp, viņš to koncentrē sevis iekšienē. Viņš pievērš savu uzmanību tam, kam nepievēršat uzmanību jūs, dzīvojot pilsētās. Viņš ļoti smalki jūt, dzird, redz, viņš var just auras citām būtnēm – cilvēkiem un dzīvniekiem, kuri atrodas netālu. Viņa aura ir atvērta, un viņš var just auru mijiedarbību. Kā viņš jūt garu klātbūtni, tā viņš jūt cilvēku klātbūtni. Lūk, tev apziņu starpība.

Vēl salīdzinām tavu dienas apziņu ar tava Augstākā Es kvantu apziņu. Tagad tu sarunājies ar mani ar sava Augstākā Es apziņas palīdzību. Salīdzini, kā tu vērsies pie Vladimira un kā pie Manis. Kā ir vērstas tavas enerģijas, kā strādā tava apziņa...

Kad es sarunājos ar Tevi, es atrodos it kā virs ķermeņa. Nē, ne tā... manas apzināšanās punkts atrodas citā ķermenī, augstākā. Kad es vēršos pie Vladimira, es vēršu uzmanības enerģiju un domu no savas zemes galvas, taisot impulsu caur trešās acs čakru.

Citi cilvēki sajūt sevi apmēram tāpat, galvā, un strādā ar galvu ar citiem. Bet, kad tu vērsies pie Manis, tavs centrs atrodas augstu virs galvas. Viņš vienkārši tev ir attīstīts. Tur tu apzinies manu “paketi”, atpako viņu, izdzen šīs enerģijas caur sirdi un galvu, tas ir, viņas iet pa noteiktu maršrutu. Pie kam čakras nepiedalās atpakošanā, tu sarunājies ar mani caur centrālo Vienoto Čakru.

Tagad daži čenelingi runā par to, ka “dualitātes enerģija nomainās ar trialitāti visās planetārās dzīves formās”. Cik tas ir patiesi?

Trialitāte – tas ir viens no cilvēku ticējumiem, kuru viņi ir radījuši paši mentālā plāna līmenī. Tur, kur Mēs ar tevi esam klātesoši, kaut vai Augstākā Es līmenī, tu sajūti trialitāti?

Trialitāti es jūtu Zemes līmenī tur, kur ir palikuši cilvēki, fiziskais plāns. Šeit es jūtu dziļu Vienotību: esmu vienota, mēs ar Tevi esam vienoti, tas ir, mūsu Stars savieno mūs ar Tevi Vienotībā, un nav neviena trešā...

Tas kā jēdziens ir palicis uz Zemes.

Kas ir Vienotība? Paunājam ar tevi par Vienotību.

No Vienotā iznācām un Vienotībā ieejam. Pie kam, kad Mēs izgājām no Vienotā, tad sadalījāmies daudzās daļās, taču katrs šeit sajūt sevi Vienotu. Pēc tam bija dažādas dalīšanās katrai daļai, taču vienalga Mēs esam saistīti ar Vienoto, Mums ir šī Vienotības Apziņa – tas ir kā zvaniņš, kurš vienmēr sauc, un šis SAUCIENS aicina atgriezties Sākotnē un kļūt Vienotam. Šajā ceļā bija daudz dalīšanos, nevis uz trīs, bet uz daudz.

Taču eksistē Svētā Trīsvienība – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Kas tas ir par jēdzienu – Trīsvienība? Bībelē, Urantijā ir tādi jēdzieni, ar ko tas saistīts?

(Man rāda Vienoto Sauli, apkārt viņai ir halo tipa gredzeni: pirmais aptumšotības apgabals, otrais aptumšotības apgabals... Pirmais apgabals ir mazāks, otrs, ārējais gredzens, ir ļoti liels.)

Es saprotu, ka tā ir lineāra izpratne, tas ir, Tu uzskati, ka Saule – tas ir Tēvs, pirmais gredzens ir Dēls, bet viss pārējais – Svētais Gars?

Varu teikt, ka gredzeni ap Vienoto Avotu ir neviendabīgi. Tur ir daudz atšķirību, liels daudzums dzīvību, vienkārši mēs varam tā sadalīt Dzīvi Ercenģeliskajā plānā un augstāk un eņģeliskajā plānā un zemāk. Lūk, tad iznāk trejādība, taču nekādi viena dalīšana trīs daļās.

Teiksim, ja ņem Saules sistēmu, jums tagad ir zināmas 9 planētas. Jums ir deviņi gredzeni ap Sauli, un jūs varat teikt, ka jums ir deviņiskums. Mēdz būt zvaigznes, kur ir divi, trīs gredzeni, diviskums, trijiskums... Taču nav nekādu datu, ka astrālajā plānā, kurā jūs ieejat, viss būs trejādisks...

Ja ņem cilvēka uzbūvi daudzdimensionāli pa vertikāli, tad viņš atkal neieiet trijiskumā. Ja ņem planētu, viņas uzbūvi, tad nav nekā trejādiska planētas uzbūvē.

Iespējams, te tiek domāts – gaisma, tumsa un kaut kas viducī.

Nu, tad tā nerodas, bet jau jums ir. Jūs no tās ejat prom, tāpēc ka saiet kopā gaisma un tumsa un kļūst, atkal jau, par vienotību, bet ne par trejādību.

Un tomēr, no kurienes ir atnācis Tēva, Dēla un Svētā Gara jēdziens?

Nu Es taču tev izskaidroju – lūk, Saule, lūk, pirmais un, lūk, otrais “halo”. Visgaišākā daļa, kuru domāja tie, kas šīs zināšanas atnesa, ir pirmais sablīvējums, un viss pārējais – turpmākie sablīvējumi. Tā ir lineāra uztvere. Ja mēs ņemam pirmo sablīvējumu, kuru jūs saucat par Dēlu, ugunīgo realitāti, tā maz ar ko atšķiras pēc vibrācijām, pēc tīrības, pēc blīvuma no Tēva. Tēvs radīja Dēlu, Tēvs blīvēja savu realitāti, mēģināja to nofiksēt vairāk vai mazāk stabilā stāvoklī, tādā veidā Viņš nodarbojās ar nākošo realitāšu radīšanu apkārt Sev. Un tālāk Dēli nodarbojās ar nākošo realitāšu radīšanu. Viņi savienoja sevi ar to, ko jūs saucat par Svēto Garu, ar visuma materiālo daļu, to materiālo neizpausto daļu, kura eksistē Vienmēr. Tas ir, Tēvam ir ietekme uz Telpu (manā sapratnē), tā ne visa Viņam ir atstrādāta, ne visi atomi ir aktīvi. Vilni pēc viļņa Viņš sāk strādāt, izpaužot Sevi te vienā, te otrā, te trešā, bet varbūt tas viss bija vienā mirklī, vienotā vilnī, un radās Apziņa, kuru Viņš nosauca par Dēlu. Tā maz ar ko atšķīrās no Viņa apziņas, tāpēc ka tas ir tikai darba sākums. Apkārt kļuva aktīva vide, kurai bija Tēva Vienotā Apziņa, taču tā kā atdalītu formu vēl nebija, tad bija maz vēl Pieredzes. Tāpēc var teikt, ka īpaša Saprāta vēl nebija, jo Saprāts ir Pieredzes radīts. Un pēc tam Apziņa sāka evolucionēt, tā kā tāda programma sākotnēji bija ielikta Vienotajā Apziņā, un sāka uz pieredzes pamata attīstīties sākotnējais Saprāts. Šis Saprāts tika glabāts, vairojās, sāka rasties formas blīvāku plānu iziešanai. Šīs formas tad arī ir tas, ko jūs saucat par Svēto Garu, tas ir, materiālās daļas izmantošana formu radīšanai. Visas formas bija apveltītas ar sākotnējo apziņu un arī apveltītas ar realitāti, kurā viņas sāka krāt savu pieredzi, radot pašas savus sekotājus, bērnus, pēcnācējus, kuri sāka radīt jaunu realitāti. Realitāte strādāja priekš apziņas, apziņa priekš realitātes, viss tas attīstās kopā, vienlaicīgi.

Paplašinājās Tēva Klātbūtne dažādos plānos, visur Viņa Apziņa bija arī Viņa Klātbūtne. Viņš šajā Apziņā jebkurā var būt klātesošs – tevī, Manī, visās Galaktikas daļās, un tai pat laikā jums ir atšķirība no Viņa apziņas, teiksim, dualitātes apiņa, Vienotības apziņa, daži mēģina radīt trialitātes jeb trijiskuma apziņu.

Principā jums ir pietiekami ticēt Vienotajam Radītājam, Vienotībai. Tas ir patiesi. Dievs ir Vienots. Kad tu ieej Tēvā, tu jūti sevi kā Vienotību?

Kad es sarunājos ar Tēvu, es jūsu sevi kā sevi, bet Tēvu – kā Tēvu. Taču, kad es ieeju Paradīzē, tad es kļūstu par Vienotību.

Tu pareizi pateici. Kamēr tu atrodies perifērijā, tu jūties atsevišķi no Tēva, un, kaut arī viņš ir tavā iekšienē, vienalga tu esi tu, bet Tēvs ir Tēvs. Bet, kad ieej Viņa Apziņā, Viņa Centrā, kļūsti VIŅŠ, tad tu sajūti, protams, Vienotību. Tu kļūsti VISS, KAS IR, un nav nekā, izņemot tevi – ne otrā, ne trešā, ne desmitā, visās savās daļās visur esi tu, gan lielā, gan mazā, gan tālā, gan tuvā, visur esi tu...

Bet kā Tu sajūti savu realitāti? Ko tava apziņa saka par to realitāti, kurā Tu atrodies?

(Viņš translē man savu apziņu, un man viņa pašai ir jāapzinās. Es redzu Kosmosu, pie kam ne tādu Kosmosu, kuru redzam mēs, fizisku. It kā miriādes mirdzošu daļiņu ir savāktas gigantiskā kopā, it kā Viņš ir šo daļiņu mākonis, perifērijā daļiņas beidzas un tālāk ir cita realitāte.

Apziņas iekšienē ir ietvertas... vēlēšanās, sevis apzināšanās, mīlestība pret Tēvu, tiekšanās paplašināties... Tagad Viņš paplašinās uz mana rēķina, piemēram. Katra apziņa, kura uztver Viņu, kļūst par Viņu. Viņš paplašinās uz tā rēķina, ka savienojas ar kaut kādu citas apziņas daļiņu un uzreiz ietver šo daļiņu savā Augstākajā Apziņā, savā Apzināšanā...)

Tādejādi es jau esmu Emanuēla daļiņa?

Protams! Mums ar tevi ir stipri sakari, tie aug, un, jo vairāk cilvēku Mani apzināsies (tas ir liels daudzums apziņu, gatavu apziņu, atstrādātu, pieredzējušu), uz tā rēķina paplašinos es, Es kļūstu par jums, bet jūs – par Mani. Faktiski tu pacel savu apziņu pie Manis, un tu vari izmantot Mani. Mūsu sakari ar tevi paliek, tie ir nesaraujami, un Es esmu tavs Augstākais Es, šajā gadījumā tu esi mans zemākais Es, un tu baro Mani ar savu pieredzi, mana apziņa paplašinās uz tavas pieredzes rēķina, un tava apziņa paplašinās uz manas pieredzes rēķina.

Man pagaidām ir sarežģīti apzināties tavu pieredzi, Emanuēl, man ir sarežģīti apzināties gan tavas formas, gan tavu dzīvi. Gribētos saprast, kā augstākās apziņas dzīvo, barojas, kādi ir viņu pieradumi, manieres, kā viņas domā, ko viņas dara un kā viņas rada, kāpēc es nevaru to apzināties?

Tev vēl nav atvērtas tās apziņas daļas, kuras APZINĀS manā līmenī. Taču tu atradi ceļu pie Manis, tava apziņa paplašinājās līdz Manējai, tagad viņai ir jāaug šajā virzienā, jāpaplašinās, jānostiprinās, un jāsāk veikt kaut kādi izmēģinājumi ar realitāti, lai apzinātos to tā, kā to apzinos Es. Tu sāksi apzināties to caur manu Apziņu. Pietiek cilvēkam pacelties uz jebkuru Ercenģeli, uz Būtību, kura atrodas pat augstāk par Ercenģelisko plānu, un jūs sāksiet apzināties mūsu realitāti caur mūsu apziņām.

Pateicos Tev, Emanuēl! Bija ļoti patīkami ar Tevi strādāt. Es labi tevi saprotu un ceru no jauna tikties!

 

Pievienots 18.01.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/razgovor-o-soznanii-s-immanuilom

Tulkoja Jānis Oppe