Jēzus, Nada, Venēra, Emanuēls

(Meditācija Kazaņā)

Mēs piesaucam Jēzu. Jēzus, tāpat kā visi Augšupceltie Valdnieki, ir augšupcēlies uz citu dimensiju. Viņam ir citas enerģijas un cits kosmiskais vārds, Viņš ir saplūdis ar citām būtībām Vienotībā. Taču Viņš vienalga atnāk, kad mēs viņu piesaucam – gaišākās un smalkākās enerģijās.

Viņš spiež mums katram roku. Sajūtiet, ka jūsu rokas atbild viņa rokasspiedienam. Viņš ir atnācis ļoti demokrātiski, kā viens no mums. Mūsu apziņa jau ir gatava nevis pielūgt, bet vienkārši būt starp tādiem kā Viņš, novērtēt un mīlēt Viņu, taču bez pielūgsmes. Viņš bija un paliek mūsu Skolotājs vienmēr, un Viņš ir bijis uzticīgs tam.

Ko Tu tagad māci mums, Jēzu?

Augšupcelšanos! Tu esi aizmirsusi, ka Es esmu augšupcelšanās speciālists? Es nodarbojos ar augšupcelšanās problēmām ne tikai uz jūsu planētas, bet arī uz citām planētām, kuras fiziskajā plānā ir pienākušas šiem stāvokļiem.

Izskaidro mums, lūdzu, Jēzu, kas tas ir – augšupcelšanās priekš mums, cilvēkiem? Kā un kad tā notiks, ko priekš tā vajag izdarīt?

Pirmkārt, tas ir ļoti priecīgs moments. Visa jūsu būtība (rāda man)...

Es ļoti spilgti sajutu, ka mans astrālais aspekts ļoti vētraini reaģēja uz šīm augšupcelšanās momenta enerģijām. Viņš priecājas, mirdz, notiek tāda līksmošana manā iekšienē!

Bet kā to apzināties?

Es saprotu, ka jūs tā esat iekārtoti, ka jums vajag, kā saka, pataustīt, iztēloties, saprast tā mehānismus un likumus. Gribu tev teikt, ka, kad jūs augšupcelsieties, viss nostrādās automātiski. Nu iedomājies, ka es augšupcēlos tad, kad nomiru. Es neko priekš tā neizdarīju. Visu izdarīja mana Augstākā Būtība, kura deva signālu manam ķermenim transformēties, notika ķēdes reakcija no Centrālā Atoma, kura skāra visas manas šūniņas, manus atomus, un viņi transformējās. Mans ķermenis ieguva astrālu izskatu, piepildījās ar gaismu, un katra šūniņa izgāja pārveidošanos. Zinātnieki jau ir atklājuši vielas stāvokli, kad atoms parādās un pazūd, parādās un pazūd, un tā tieši arī ir pāreja uz citu realitāti. Tā eksistē kosmiskajos likumos, tikai jūs fiziskajā plānā to vēl neesat atklājuši, tāpēc man jums sarežģīti izskaidrot, kā notiks jūsu ķermeņa transformācija.

Ļoti svarīgi, ka jūs gatavojat apziņu, tāpēc ka viņa tieši arī būs nemainīga. Kāpēc jūs cenšaties paaugstināt apziņu, cik maksimāli iespējams, jūsu dzīvē? Tāpēc ka jums ir svarīgi būt apziņā, kad jūs transformēsieties, lai visu ieraudzītu, apzinātos, izjustu. Lai jūs varētu paskaidrot citiem cilvēkiem, kuri augšupcelsies, kā tas notiek. Augšupcelšanās apzināšanās process ir uz jūsu, celmlaužu, pleciem. Un nav fakts, ka pārējie ies šo procesu tieši tāpat kā jūs, tāpēc ka jūs esat celmlauži. Mēs sekojam jūsu reakcijām, vērojam procesu un mācāmies to vadīt, lai jums palīdzētu, kaut ko atvieglotu, gatavotu laicīgi, kaut ko paskaidrotu, taču kādam sākumā tas ir jāiziet un jāapzinās, un, lūk, Es un mani palīgi, mēs gatavojamies. Sākumā iet tā apzināšanās, ko tad izdarīju Es, kā Es gatavojos, ko Es jutu. Es atgriezos tajā savas dzīves periodā, kad Es veicu augšupcelšanos. Un citi augšupceltie vienkārši nes šo kodu sevī, savos ķermeņos. Jūs vienkārši atcerieties, kā tas bija agrāk.

Gribu jums teikt, ka miega laikā jūs trenējaties. Jūs izejat treniņus kā kosmonauti. Mēs ar jums atstrādājam šī procesa detaļas. Mēs noskaidrojam jūsu bailes, jūsu sajūtas, ko dara ķermenis. Mēs strādājam. Tas ir zinātnisks darbs. Izmēģinātāji – tie ir tie, kas gatavojas iet uz augšupcelšanos.

Man tagad jautājums radās tajā sakarā, ka visi pārējie mūsu ķermeņa apvalki arī transformējas.

Viņš saka, ka visi realitātes slāņi arī tagad transformējas. Mēs zinām, ka gan Ercenģeļi ir pārgājuši, gan Augšupceltie Valdnieki, gan visi pārējie, kurus mēs zinām, arī ir aizgājuši uz augstajām dimensijām. No vienas puses, tas vakuums, kurš ir izveidojies astrālajā plānā, tas it kā pievelk, it kā iesūc visas mūsu enerģijas, kuras pakāpeniski atdalās no fiziskajām, smagajām fiziskās realitātes frakcijām, un mēs, rupji runājot, tiekam iesūkti tajā realitātē, sadaloties tumšākās frakcijās un gaišākās frakcijās. Mēs pārejam uz gaišāku realitāti pakāpeniski, bez īpašas apzinātības.

Pirmā dimensija paliek lejā. Apakšējais astrāls paliek lejā. Mums ir kā veidojas cits augsnes slānis. Tā zeme, pa kuru mēs staigājam, sadalās, es sen šo tēlu redzu, ka veidojas divas virsmas, viena gaišāka, otra tumšāka.

Jā, tas ir pareizs simbols tam, kas būs. Tas nebūs momentāns process, nebūs kataklizmu vai katastrofu. Tas kā ola nobriest, un šķidrums pārvēršas cālī. Lūk, kā tas notiek. Pakāpeniski. Un tā arī jūs dzimstat pakāpeniski. Tieši tāpat kāpurs pakāpeniski pārvēršas tauriņā. Lieta tā, ka kāpuram ir aizvērta apziņa, bet tauriņam atvērta. Bet jums iepriekš ir atvērta apziņa kā tauriņam, un jūs visu procesu apzināties. Tajā ir jūsu atšķirība no kāpura. Kāpurs miegā veic transformācijas procesu.

Jūs varat uzdot jautājumus.

Kad parādīsies pirmās bezdelīgas?

Cilvēks ir tā ierīkots, ka, ja Es viņam teikšu “pēc 5 gadiem” un pēc 5 gadiem nenotiks, viņam būs briesmīga vilšanās. Viņš pat var iziet no ezotērikas, teiks, ka jūs esat piemānījuši mani, nekā nav, es jums vairs neticu. Tāpēc es došu priekšroku par to noklusēt. Vēl jo vairāk, ka man ir sarežģīti izskaitļot jūsu laiku.

(...)

Daudz cilvēku trīsdimensiju priekšstatu par piecdimensionalitāti piesārņo mentālo plānu, kad mēs iztēlojamies piecdimensiju Zemi kā modernizētu trīsdimensionālo, kā mēs gribētu dzīvot, tikai ideālā realitātē – mājas, kuģi, ēdiens un tml. Vai septīto dimensiju, ugunīgo plānu, mēs iztēlojamies kā fizisku realitāti, mākslīgu, kuru mēs te paši esam radījuši. Tā ir maksa par pāreju. Mēs pat nevaram iedomāties, kas mēs tur varam būt, tāpēc ka mēs neapzināmies to ķermeņu iespējas, uz kuriem mēs iziesim. Šeit mums to iztēloties nav iespējams. Vai tad kāpurs var iedomāties, ka viņš var lidot?

Dārgais Jēzu! Mēs pateicamies Tev. Ko Tu pats gribētu mums teikt?

Draugi, Es mīlu jūs, un Es sagaidīšu jūs, kad jūs augšupcelsieties. Es esmu šajā augšupcelšanās komandā. Ziniet, ka jums ir savs cilvēks, “sava roka”. Augšupceļoties ir pret ko atbalstīties, ar ko parunāt, ko pasaukt... Es vienmēr esmu ar jums, jūtiet mani tā, kā Es jūs jūtu.

Mēs pateicamies Tev vēlreiz. Un, lūk, tieši “klauvē” Nada[1], man nekad ar viņu nav bijis čenelings. Mēs pateicamies, ka Tu atnāci, Nada.

Es gribu pateikt par vīrišķā un sievišķā harmonizāciju. Daudz vārdu par to jūs esat teikuši, daudz prakšu jūs jau esat izgājuši. Jūs daudz ko esat apzinājušies, daudz ko izjutuši. Taču jūsos vēl sēž tūkstošgadēs izstrādātā patriarhālā doma par to, ka vīrietis – tas ir līderis, vadītājs, bet sieviete – tā ir aizmugure, mīloša būtne, uz kuru atbalstās vīrietis.

Nu jā, manī tādas programmas arī bija jaunībā.

Man ļoti gribas dot spārnus sievietēm, lai nostātos līderpozīcijās un nevis vīri viņas komandētu, un viņas neatdotu savu spēku vīriem, bet būtu ar viņiem uz vienādiem nosacījumiem, uzņemtos lielāku atbildību. Tai ir jābūt stiprai savienībai, vienlīdzīgām enerģijām, vienlīdzīgai cieņai, lielai vienlīdzīgai mīlestībai.

Un ja jūs, teiksim, esat vientuļi, tad es varu jums kalpot par otru pusi, gan vīrišķo, gan sievišķo, jebkuru. Piesauciet mani kā savu pusīti, un Es jūs līdzsvarošu vienā vai otrā daļā. Papildināšu jums vīrišķās vai sievišķās enerģijas.

Es tagad Nadu jūtu ne kā sievieti un ne kā vīrieti. Ļoti harmoniska Būtība, ekvivalenta. Neprevalē nekas – ne vīrišķais, ne sievišķais.

Es esmu gatavs, Es esmu gatava kalpot jums, tāpēc ka es zinu, ka daudzām sievietēm nav tādu partneru, kādus viņām gribētos. Un es varu palīdzēt jums, būt jūsu pusīte no augšas, radīt tādu spēku paritāti. Pieņemiet mani, sauciet mani, un mēs ar jums strādāsim.

Ko Tu, kā Karmiskās Padomes bijušais loceklis, varētu piebilst mums par karmu?

Uztveriet karmu vairāk kā atbildību Radījuma priekšā par to, ko jūs radāt. Teiksim, jūs lipināt podu. Tas ir jūsu radījums. Jūs pilnībā saprotat, ka pods ir atkarīgs no tā, kā jūs to uztaisīsiet: no kāda māla, kā jūs to izveidosiet, kāds jums instruments tam eksistē, cik tas ir drošs. Bet drošums arī no jums ir atkarīgs – jūs to esat salabojuši vai nē, jūs to paši radījāt vai nopirkāt? Tālāk – kā jūs podu apdedzinājāt, kā izkrāsojāt? Kādu formu tam piešķīrāt, cik tā daiļa? Kā jūs to izmantosiet?

Skatieties, tas viss ir projekcija tam, kas ir karma. Lūk, jūs radījāt, un tālāk jūs par to atbildat, par tā kvalitāti. Neviens nav vainīgs, ja tas uzreiz saplīsīs. Jums nav ko vainot. Jūs nevainosiet krāsni, savas rokas, kuras to lipināja, savu galvu, kura izdomāja šo formu.

Nav neviena, ko vainot. Jums ir tas, ko iztaisījāt, un tas faktiski esat jūs. Jūs paši esat izpausti savā rīcībā.

Mēs nesodām jūs kā Karmiskā Padome. Jūs vienkārši redzat, ka jūsu pods ir saplīsis. Un jautājat: kāpēc un par ko? Kādā veidā? Kurš vainīgs? Un sākat vainīgā meklējumus: kurš ieguva mālus, kurš tos atveda? Kurš tos iemērca? Utt.

Visu izdarījāt jūs paši. Taču, kad jums ir rūgti un baismi, ka jūsu pods ir saplīsis, nav ko vainot, jūs redzat jūsu darba rezultātu. Tātad, vajag atkārtot radījumu un iztaisīt to labāku. Jūs šajās mācībās mācāties, ko var izdarīt, ko nevar. Kā var izdarīt tā, lai visiem būtu labāk. Tā tad arī ir jūsu karmas izpratne. Tā ir jūsu mācību, zināšanu, iemaņu un saprātīguma atstrādāšana.

Mēs vienmēr esam atbalstījuši jūs, veduši uz to, lai skaidri parādītu jūsu darba sekas un lai jūs varētu izlabot to. Mums ir svarīgi nevis tas, lai jūs ciestu, bet lai jūs varētu izlabot. Jūsu uzdevumi jums ir pa spēkam, jūs varat tos izpildīt. Lai kādi tie jums neliktos – lieli, briesmīgi, smagi, tie vienalga ir jūsu dzīves uzdevumi, un, ja jūs tos apzināties, mēs tikai apsveicam un priecājamies par jums. Un es pateicos jums, ka jūs pajautājāt man par karmu, lai jūs dziļāk saprastu šo procesu.

Venēra

Tagad Venēra atnāca. Viņai ir ļoti patīkamas enerģijas, tādas maigas, maigas.

Jūs šeit runājāt par ļoti svarīgām lietām, bet Es jūs tagad vienkārši pamīlēšu... ievedīšu Nirvānas stāvoklī, svētlaimē, lai jūs sajustos kā dievi un eņģeļi. Es aktivizēju jūsu apziņas augstāko daļu, kura atrodas augstākajās vibrācijās, kur jūs esat radošuma, gaismas, mīlestības, maiguma, smalkuma stāvoklī... Šo jūsu daļu es atveru jums, lai jūs sajustu, cik daudz jūsos ir gaismas, lai jūs sajustu savu dievišķību.

Venēras enerģijas ir tik smalkas, paļāvīgas, atvērtas un maigas, ka es pat jūtu kaut kādu ievainojamību. Un es gribu pajautāt Venērai, vai mūsos var ienākt kaut kāda tumša būtība, kura gaida to momentu, kad mēs, lūk, tā atveramies?

Nē, atbilde ir viennozīmīga – nē, viņa neredz gaismu. Priekš viņas tas ir aizsegs. Gaiša būtība var palūgt atļauju, taču gaiša būtība nekad bez prasīšanas neienāks. Jūs varat piekrist vai atteikties. Tas tiks izpildīts. Bet tagad vienkārši ļaujieties tīksmei, mieram un svētlaimei...

Emanuēls

Tagad mēs pārejam uz ercenģelisko plānu, un te mūs gaida Emanuēls. Paceļamies vēl... par vienu solīti... pie Emanuēla, un tikai enerģētiski jūtam lielo gaismu, šo viedumu, lielo mierīgumu, līdzsvarotību, atbildību. Tas ir Cilvēks, apveltīts ar atbildību, ne ar varu, bet ar atbildību. Ja tu esi uzņēmies kaut kādus pienākumus, tad tu atbildi par tiem. Tev nenāk nekādas privilēģijas, tu neviena priekšā nenoliec savu augstumu, spēku, varenību, ne ar ko nelielies, neko nedemonstrē, šeit ir tikai – tu esi paņēmis un turi. Tā ir tava atbildības sfēra, tu saproti, ka esi tam paredzēts, un nav ne lepnuma, ne... laimes sajūtas: Esmu sasniedzis! Es tādā vietā esmu klātesošs! Šeit ir darba atmosfēra.

Emanuēls – tā ir kolektīva Būtība, taču mēs viņu uztveram kā Vienotību, Personu.

Emanuēls: Es gribu piebilst, ka katrs no jums – tas esmu Es. Tā ir kolektīva būtība, kurp jūs ejat, paceļaties uz augšu.

Viņš personificē ar sevi to Vienotību, uz kuru mēs ejam, Lokālā visuma plānā. Viņš ir...

Es negribu, ka jūs Mani sauktu par Tēvu.

Kā gan mums Tevi nosaukt?

Labāk par instanci, caur kuru jūs ejat.

Katrs no mums izrādīsies šajā plānā, saņems savu uzdevumu. Mums noteikti pajautās: kas mēs gribam būt, kurp mēs gribam iet, parādīs mums mūsu iespējas, nodemonstrēs, dos pamēģināt, sajust – tas ir mans vai ne mans. Mēs varam vienmēr atgriezties. Mēs tur iegūstam daudz lielāku brīvību nekā šeit. Tai pat laikā mēs iegūstam arī atbildību par to, ko mēs radīsim tālāk.

Aiz manis stāv neatgriešanās punkts. Kad jūs pie Manis nonākat, atpakaļ jūs vairs neatgriežaties, jums dzīvē atklājas pilnīgi cits līmenis, iespējas, uzdevumi, profesijas... Es simbolizēju jūsu ceļa noteikta etapa pabeigšanu.

Apzināmies, kas šeit ir.

A: Labs mierīgas atbildības stāvoklis ar pateicību par pietiekami stabilo visumu.

B: Man iet birokrātijas neesamības sajūta. Šķēršļu nav.

C: Pārliecība, visi ir vienlīdzīgi, un visiem ir savs. Cieņa pret to, ko dara cits. Pilnīgas laimes un pārliecības sajūta, ka viss izdosies, viss būs labi.

Tai pat laikā te nav pilnas pabeigtības pilnībā. Šeit arī ir tieksme pilnveidoties, evolucionēt, šeit ir ieliktas Radītāja programmas pastāvīgai attīstībai. Miera un pilnīgas apmierinātības, kā Paradīzē, nav.

C: Šeit ir gan vēlēšanās radīt, gan virzīties tālāk.

D: Pilnā sparā rit darbs.

Tagad Emanuēls mūs uz kaut kurieni ved, un mēs visi kustamies. Viņš mums rāda aptuveno Zemes projektu. Jā, mēs taču jautājām par to. Paskatāmies visi, it kā mūsu priekšā ir ekrāns, un uz ekrāna parādās attēli. Es sajūtu emocionāli, ar sirdi, ka te ir ļoti daudz prieka, skaistuma enerģijas, enerģijas ir pavisam citādas. Ja no šejienes skatās, tad uz Zemes viņas ir nedaudz drūmas, bet šeit viņas ir ļoti apskaidrotas, nedaudz bērnišķīgas. Mēs taču esam pieraduši, ka tikai bērni mums priecājas patiesi un bezrūpīgi. Šeit ir tādas enerģijas – brīvība, maigums, mīlestība pret katru būtni un viņas uzdevuma sapratne. Šī būtne dara to uz Zemes, tas ir kas cits, un mēs visi esam vienādi svarīgi – gan kāpurs ir svarīgs, gan cilvēks, gan koks ir svarīgs, gan svarīgi ir to visu saglabāt. Ļoti stipra sajūta simbiozei ar visām būtnēm – ar augiem, sēnēm, gariem, ar ūdeni, dzīvniekiem utt. Mēs neatlaidīgi strādājam jaunu būtņu radīšanā, apgarojam viņas, ieliekam labsirdības un gaismas, un dziļa vieduma programmas.

Tagad redzu kaķi, un viņa acis ir pat viedākas par cilvēciskajām, tajās ir tāds dziļums... Es saprotu, ka viņš zina visu planētas vēsturi, iekšēji to apzinās. Viņš vienmēr izvēlas pašu labāko, ko viņš var izdarīt. Man tagad pasvītro, ka šajā līmenī katrs momentāni izskaitļo savas darbības rezultātus un vienmēr izvēlas vislabāko, visaugstāko. Mums būs tāda spēja – momentāni izskaitļot un izvēlēties labāko. Un tad evolūcija norit ātrāk.

Mēs tagad vēl paceļamies, uz Diženās Dievietes līmeni. Mēs atstājam šeit savu ķermeņu apvalkus un kā pavisam tieviņas būtnes, gāzveidīgas, paceļamies uz jaunu vibrāciju plānu. Patiesībā mēs nevis paceļamies, bet pārejam. Mēs kļūstam tik lieli, it kā piepūsti, it kā mēs būtu ievietoti vakuumā. Uzreiz daudz palīgu mūs aplipina, viņi ļoti gādīgi attiecas pret mums. Viņi atjauno un atsvaidzina mūsu smalkos ķermeņus. Sajūtiet, kāds karstums sācis iet. Iespaids, ka mēs esam zīdaiņi un mūs kopj – mūs tin autiņos, ieziež ar eļļu, kaut ko dara mūsu smalko ķermeņu izdziedināšanā un atjaunošanā.

Un iestājas Nedalāmība...

(...)

 

Pievienots 25.02.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/iisus-nada-venera-immanuil

Tulkoja Jānis Oppe

---