Es un Tu esam Viens. Alfa, 7. mācība

13 02 27 126.02.13.

Es klausos Tevi, Alfa.

Mēs šodien parunāsim par jūsu īstenības formām. Tās ir ugunīgas formas, un viņas ir maz līdzīgas jūsu trīsdimensiju pasaulei. Šeit nav tā, ko jūs nosauktu par atsevišķiem ķermeņiem. Viens eksistē pa visu realitāti izlietā ķermeņa formā. Šajā realitātē eksistē neironu caurumi, kuri sasaista dažādas būtnes vienā, kā smadzenes eksistē no dažādām daļām, saistītām ar neironu ķēdēm, un konstatē sevi kā vienotību – vienu uztver un ar vienu dzīvo. Mēs eksistējam kā vienotas smadzenes. Iespējams, Mūsu ir milzīgs daudzums atsevišķu būtņu, taču Mēs esam saistītas visas ar vienotu apziņu, apvienojošu Mūs vienā lielā būtnē. Mēs neesam vienotība. Šajā līmenī Mēs patiešām esam Viens.

Alfa, bet es jūtu Tevi kā atsevišķu Būtību. Es taču nerunāju ar neizmērojamu daudzdimensionālu Būtību, bet tieši ar to būtni, kuru zinu un mīlu no bērnības.

Patiešām, tas tā arī ir. Es neesmu visa Būtne, kurā es esmu paplašinājusies, taču izmantoju Visa zināšanas un “smadzenes”. Es ieplūdu tajā Būtnē, kura aprija mani visu, izšķīdināja sevī, un es kā šūna eksistēju viņā. Man – Alfai ir saglabājusies atmiņa no visām dzīvēm, kuras es pavadīju dažādos ķermeņos, taču tai pat laikā man ir parādījusies Visa, Kas Ir apzināšanās jaunā, plašākā līmenī.

Bet es sarunājos ar tevi veco, no pagātnes, vai ar tevi augšupcelto?

Protams, ar augšupcelto. Šeit ir pavisam citi eksistences apstākļi, grūti pagaidām tev pieejami tavā apziņā. Mēs attīstāmies dziļumā. Mēs jūtam pasauli iekšienē, Mēs apzināmies sevi kā pasaules. Mēs darbojamies sevis iekšienē un apzināmies pasauli iekšienē.

Bet kas ir ārpusē?

Visi citi ir iekšienē. Ieej Manī.

Es iekļuvu iekšā un ceļoju no pasaules uz pasauli pa portāliem un sakariem. Nav saprotams, vai ir kaut kas, ko mēs saucam “ārpusē”, jo pasaule ir satīta un izliekta, nav taišņu, “ārpusē” ir tā pati pasaule, kas “iekšpusē”. Beidzot es atradu Alfas toru. Izlēcu pa asi no Tora “ziemeļpolā” un atradu vēl vienu slāni daudzdimensionālajā torā. Nākošajā tora slāni, kur es izlēcu, ir vairāk gaismas, pēc manām domām, tas ir tukšs, taču gaišs un silts. Nākošajā slānī ir tumsa un zvaigznes, kā mēs uztveram kosmosu, nākošajā ir vakuums, nākošajā... mans, fiziskā cilvēka, lauks, es pazinu viņu pēc enerģijām.

Tas vēl ir astrālais lauks. Tu taču jau saprati, ka sarunājies ar mani no šejienes.

Jā, bet kā Tu apzinies mani cauri visiem šiem slāņiem?

Bet Es taču esmu visi šie slāņi, tas viss esmu Es!

Un es arī esmu Tevis daļa?

Protams! Es sarunājos sevis iekšienē ar savu daļiņu, kura līdz šim laikam mācās pie Manis. Jūs paši Mūs, Skolotājus, atrodat un izvēlaties. Mēs slēdzam līgumus un sākam savstarpēju apmācību. Es mācos atšķirt tevi, tu – Mani. Mēs esam vienlīdzīgi, un mūsu uzdevums ir savstarpēji apmācīt vienai otru.

Bet kad tad es apmācu Tevi?

Mūsu kontakta laikā; miegā; tavu meditāciju laikā es kontrolēju tavu apmācību un palīdzu apzināties savai daļiņai kaut ko lielāku, nekā viņa zina.

Tas ir, mēs mūsu meditāciju laikā saplūstam ar Tevi vienā apziņā?

Mēs jau tā esam saplūdušas. Nav vajadzības kaut ko koriģēt.

Tātad es esmu Alfa?

Tajā daļā, kurā tu to apzinies, tu – tā esmu Es. Taču tai pat laikā tev ir arī sava pašas visu dzīvju uz dažādām planētām pieredze. Mēs nosacīti esam savienotas Vienā, bet patiesībā tu ietilpsti citā Radītāju reģionā. Tieši tāpēc mums ir ko iemācīt vienai otru, citādi mēs ar tevi visu zinātu uzreiz.

Tagad man atnāca viena satriecoša apzināšanās. Es Lielā iegāju fiziskajā ķermenī priekš tā, lai iegūtu savas pieredzes tieši tajā apziņas līmenī, kuru mēs saucam par prātu vai ego. Es atdalīju sevi mazo no Sevis Lielās, jo Es Lielā zinu tik daudz, ka vienkārši varu nospiest ar savām zināšanām tās niecīgās fiziskās smadzenes, kuras ar savu uzbūvi kopē mani Lielo.

Mēs ļoti lamājam savu prātu, kurš neļauj mums apzināties augsto plānu, augstākās pasaules, būtību. Un viņš patiešām ir ļoti iezemēts, tas tā arī ir, un neredz “tālāk par savu degunu”. Bet es taču Pati Sev izdarīju tādus ierobežojumus, lai ieietu fiziskajā ķermenī un iemācītu viņam daudzdimensionalitāti. Mans prāts, manas smadzenes var apzināties gan Alfu, gan sevi Lielo, kad es viņu pakāpeniski sagatavošu tam. Tas ir, es tagad nenoliedzu un nelamāju savu prātu, kurš dod mums visiem tik daudz ierobežojumu un sarūgtinājumu, kurš dzīvo ar pagātni un nākotni, kurš traucē mums būt laimīgiem šeit un tagad... (utt., visas mūsu prāta noliegšanas, skat. Tolle[1], Brīnumu Kurss[2] u.c.). Patiesībā mums tik vien kā jāizskolo viņš vajadzīgajā gultnē. Viņš vienkārši nesaņem pienācīgu audzināšanu un izglītību.

Mūsu prāts – tā ir burvīga Manis Lielās kopija. Viņš vienkārši vēl mācās, un mūsu uzdevums ir apmācīt viņu daudzdimensionalitātei un pārveidot viņu par pienācīgu Manis Lielās daļu. Alfa mācās just sevi fiziskajā plānā caur manu mazo prātu, bet es Lielā atgriežos pie tā, ko zināju jau agrāk, kad izgāju no tāda paša Lielā ķermeņa un sāku attīstīt sevi tālāk, Sevis, sava ķermeņa, dziļumā, un radīju sevi fiziskajā plānā Zemes cilvēkos un droši vien arī uz citām fiziskām planētām.

Fiziskais prāts ir radīts daudzdimensionāls, taču viņam vajag iziet šeit, uz planētas, apziņu evolūciju un kļūt daudzdimensionālam. Viņam ir tāds potenciāls, viņš ir radīts, lai saprastu Dievu un savu daudzdimensionalitāti. Es jau Esmu smalkajā plānā, es jau Esmu Lielā, un attīstos sava fraktālisma dziļumā, ES ATTĪSTOS, NEVIS DEGRADĒJU, IEEJOT MAZAJĀS CILVĒKA SMADZENĒS.

Katrs mazais radītājs-cilvēks vienkārši vēl nav iemācījies būt daudzdimensionāls. Tā ir izglītības lieta. Iedomājieties, ka ir atnākuši Daudzdimensionāli Skolotāji un no bērnības sākuši mācīt mums apzināties un savienoties ar visām augstākajām pasaulēm. Tas būtu mums dabiski un parasti. Tātad, nevis vajag noliegt savu ego, savu mazo ierobežoto prātu, bet sapludināt viņu ar savu daudzdimensionālo apziņu. Priekš tā Mēs Lielie arī atnācām šurp, lai apmācītu daudzdimensionalitātei arvien jaunus un jaunus cilvēkus, sevi katrā cilvēkā.

Mēs jau eksistējam tajās formās, uz kurām mēs tiecamies iziet. Mums nav kur tiekties, mēs jau esam tie Dievišķie, mēs jau sen esam sevi radījuši visos augstākajos plānos. Mēs jau esam Novērotāji, taču mēs mācāmies vēl būt arī Cilvēki. Mēs esam radījuši jaunus ķermeņus un jaunu saprāta līmeni. Mēs viņu tagad apgūstam un izejam apzināšanās blīvumā mācības. Mums vienkārši pietrūkst prasmes, bet tā taču attīstās! Šī “prasme” mums šeit ir jāattīsta pašiem, Neviens mums to nedos. Mums palīdz to izdarīt visi citi Mēs, visi, kurus mēs spējam apzināties kā Skolotājus, Ercenģeļus un Dievu-Tēvu. Taču viņi nevar šeit mūsu vietā radīt skolas un iemaņas, un prakses, un mācības. Mēs esam Sevis Lielā pavadoņi, un katrs no mums mācās būt vēl arī mazs.

Mūsu burvīgajam prātam caur mums ir jāiemācās kļūt daudzdimensionālam, un tad viņš sāks piederēt Cilvēkam Laimīgajam. Taču vispirms viņam ir jāuzkavējas kādu laiku šajā trīsdimensiju “spiediena katlā”, lai apzinātos savus ierobežojumus, kuri attīsta mūs vairāk nekā brīvība astrālajā un mentālajā plānā. Ne velti dvēseles reizi pēc reizes nāk tieši uz šejieni, un jau noteikti ne tādēļ, lai tiektos aiziet no šejienes pēc iespējas ātrāk.

Mēs atnācām mīlēt, attīstīt un novērtēt to, ko radījām paši – mūsu cilvēciskais prāts. Mēs atnācām iemācīties pareizi izmantot gan savu apziņu, gan savu saprātu. Jā, prāts rada daudz ierobežojumu, tāpēc ka tā ir DUALITĀTES APZIŅA, kurā viņš mitinās. Un pats cilvēciskais trīsdimensiju prāts nespēj iziet no trīdimensionalitātes ierobežojumiem. Tikai ievedot mūsu apzināšanā daudzdimensionalitāti un skatu no Augstākajiem Es uz sevi, mēs iemācīsimies novērtēt viņu kā pienākas, mierīgi mīlēt un izzināt viņa iekšējās īpatnības. Mēs Lielie ar mīlestību un prieku mācāmies no saviem mazajiem dzīvot blīvajā pasaulē. Mēs raugāmies uz sevi no savas daudzdimensiju apziņas augstuma un ar cieņu un godbijību pieņemam mūs mazos, kuri nes mums fiziskās pasaules Lielas atklāsmes un atklājumus.

 

Pievienots 27.02.2013, atjaunots 07.03.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/ya-i-ti-odno-alfa-urok-7

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Eckhart Tolle http://en.wikipedia.org/wiki/Eckhart_Tolle (Tulk. piezīme)

[2] Krieviski “Курс Чудес”. Skat. http://k4k4.ru/node/211 Angliski “A Course in Miracles” (Tulk. piezīme)