Alfa, devītā mācība

13 03 0128.02 – 01.03.13.

N: Man gribētos, lai Tu aprakstītu cilvēka apziņas līmeņus pa slāņiem, lai cilvēki saprastu, kādā apziņas slānī viņi atrodas.

Alfa: Tu to esi darījusi vairākkārt.

Ar Alfu – nē. Es rakstīju pati. Kā Tu redzi šos slāņus?

Man šodien gribas izdarīt savādāk. Klau, Es paņemšu tevi sevī, un tu pati pamēģināsi aprakstīt to, ko spēsi.

Labi.

Un tā, tavas apziņas pirmā pakāpe – tagad tu esi sava astrālā aspekta, Augstākā Es, apziņā. Apraksti to tā, lai tu pati saprastu.

Manis iekšienē pārtek enerģijas, it kā es atrodos izlietas elektrības elektriskā lauka iedarbībā. Lauka avots – liela Saule atrodas man ķermenī, viņš savieno 4-6 čakras un iziet ārpus pleciem. Lauks ir komfortabls un neizsauc nekādas sajūtas.

Tas ir mans Augstākais Es?

Tas ir viņa centrs.

Man nav ne slikti, ne labi. Tas ir normāls stāvoklis, iespējams, es tā vienmēr dzīvoju un tikai tagad ieklausījos tajā? Mana apziņa ne ar ko neatšķiras no parastās. Es varu sarunāties un dzīvot viņā. Šī lauka stari izplatās ar gaismu ap mani metru – pusotra. Cilvēki arī nejūt to.

Tā ir apskaidrota apziņa, normāls variants. Tu taču zini par savu apskaidrību?

Jā, es to sapratu, kad izjutu 9. dimensijas apziņu. Es visu laiku domāju, ka tie ir nosacīti lauku numuri 7, 8, 9, lai orientētos, jo tur taču nav rādītāju, ka tas ir tāds un tāds numurs.

Tevi visu laiku satrauc, ko teiks cilvēki. Tiec skaidrībā sākumā priekš sevis. Mēs taču vienkārši strādājam, un tu vari šos materiālus neievietot vietnē. Saglabā tos priekš sevis.

Labi, redzēšu, kā ar tiem rīkoties.

Un tā, ko tu vari teikt par APZIŅU šajā līmenī?

Neko nevaru teikt... Tas ir parastais stāvokli. Esmu aprimusi, man ir labi iekšienē. Mani nesatrauc domas. Esmu šeit un tagad. Es sajūtu pasauli no iekšpuses. Pasaule ir ap mani. Pasaule nosacīti ir gan mana, gan sveša. Sveša pasaule var būt dažāda. Mana pasaule ir stabila iekšpusē un dažāda ārpusē. Viss ir kā vienmēr. Man ir līdzens un komfortabls stāvoklis iekšienē. Ko tu varētu papildināt manai apziņai?

Tava dvēsele priecājas par tīro astrālo lauku. Tas attīrās, pateicoties tavām tīrajām domām vai vispār to neesamībai.

Paceļamies augstāk par vienu solīti.

Manas enerģijas liekas man kā Merkaba, liels balts “šķīvis”, izplūdis kaut kādā attālumā. “Horizontālais šķīvis” ļauj man “lidot”, pārvietoties ļoti ātri, ķermenis šķīvja iekšienē ir mazs, pēc formas atgādina embriju.

Tu vari mainīt viņu, kā gribi.

Es iztaisīju viņu “kā visi”, zvaigzne galvas vietā un lejup krītoši viegli plīvuri. Mani ir ieskāvušas tādas pašas būtības, un mums ir sākusies deja...

Tevi sveic, tā ir atzīšanas un mīlestības deja. Apraksti tavu APZIŅU.

Esmu palikusi sevis iekšienē. Man ir laba saikne ar augstāko apziņu. Es varu taisīt formas izvērsumu un kļūt Liela. Tad pasaule ir manis iekšienē. Šajā stadijā es esmu te maza, te Liela. Kad esmu maza, tad koncentrēju sevī gaismu un spīdu kā zvaigzne, mirdzu. Ja esmu Liela, ja esmu ārpusē, tad vēroju un pētu, kā mani radījumi iedarbojas uz tiem, kas ir iekšienē. Iekšienē viņi visi spīd, taču spīdums ir dažāds, vienādā spilgtumā, bet dažādā krāsu spektrā. Es kļūstu radītājs, un mans galvenais uzdevums ir iemācīties radīt tā, lai būtu labums un jēga visiem. No augšas es uzreiz “redzu” visus, ne tikai sevi. Šīs pārlidošanas no apziņas līmeņa uz līmeni ir momentānas, taču atrasties uzreiz divās apziņās ir nekomfortabli.

Kas ir nekomfortabli?

It kā tu sadali sevi. Gribas visai būt vienā vietā.

Sadali sevi divās daļās vienā apziņas līmenī, sevis Lielās iekšienē.

Nevaru... ķermeni tad es sadalīju, bet ne klātbūtni viņā. Varu tikai momentāni pārlēkt no viena ķermeņa uz otru, tāpēc ka nezinu, kas notiek tajā brīdī tur, kad esmu šeit.

Bet vai tev neliekas, ka ar to pietiek, lai būtu gan šeit, gan tur vienlaicīgi?

Vajag pamācīties to. Ķermenim ir sava apziņa, un viņa var bez manis turpināt to dzīvi, kādu mēs noteiksim ar viņu?

Tieši tā! Tu vari APAUGĻOT divus ķermeņus.

Bet kādā līmenī šie ķermeņi atrodas? Mentālajā vai astrālajā?

Tu atrodies mentālajā līmenī, bet tavu astrālo pusīšu (kuras es apaugļoju) apziņa arī ir iegājusi mentālajā plānā. Tava apziņa paaugstināja viņu vibrācijas, un viņas drīz augšupcelsies.

Jā, viņu apziņa ir cildena, domas tīras un maigas. Viņas tiecas uz Augstāko Gaismu. Pagātne uz Zemes viņas nesatrauc, šejienes pagātne neeksistē. (Man gribas kā nākas apzināties, kāpēc šeit neeksistē pagātne, jo viņas taču dzīvo.)

Es jūtu sevi ārpus lineārā laika, esmu tāds, kāds esmu šajā mirklī. Man ir vienalga, caur kādām stadijām esmu gājis, kādas kļūdas vai atklājumus izdarījis pagātnē. Es zinu, kādi man ir uzdevumi un ko vajag izdarīt, lai tos atrisinātu, kā viņi iespaido visus, kāpēc to vajag izlabot vai uzlabot, ko es varu nodot uz kolektīvo apziņu. Es augu līdz kolektīvajai apziņai šajā līmenī, līdz Sev Lielajam. Kāpēc šī kolektīvā apziņa ir tik cildena, bet es mazais tiecos pie viņas?

Tas tad arī ir progress, attīstība, evolūcija. Es Lielais audzinu, apmācu savas mazākās apziņas visā, ko varu apmācīt.

Alfa, kāpēc fiziskajā līmenī mēs tāpat nevaram apmācīt citas apziņas? Kāpēc tas tā buksē?

Tāpēc ka tā ir tikai apmācības sākuma stadija, tā ir tikai iziešana no duālās apziņas uz apvienoto, grupveida. Un katrs uz planētas blīvajā ķermenī vēl nav ieraudzījis savu Augstāko Es un nevar pagaidām paņemt to programmu, kura paredzēta viņam. Viņš ir atslēgts no savas Augstākās Apziņas, un jāatver viņš Gaismai ir jums, skolotājiem. Tas ir jūsu uzdevums, jūs šurp tad arī nācāt savienot cilvēku ar viņa Augstākajiem Saprātiem un Apziņām.

Savienotā apziņa virzās pārliecinoši un ātri, bet cilvēki šeit, blīvumā, staigā kā mēnessērdzīgi, neatrodot savas eksistences jēgu un turpinot ticēt Pestītājam, kurš atnāks... un ko izdarīs? Izmainīs visus cilvēkus? Sodīs visus ienaidniekus? Atjaunos taisnīgumu? Katram par to ir sava sapratne. Nav vienota taisnīguma, tāpēc ka cilvēkiem liekas, ka vieniem ir DOTS (laime, prāts, bagātība, veselība), bet citiem NAV DOTS. Tātad tas ir pārmetums Radītājam par netaisnīgumu. Alfa, bet kā ir patiesībā?

Katram cilvēkam ir savs uzdevums. Dažiem uzdevums ir attīstīt to vai citu sevis daļu, piemēram, intelektu, vai tikumiskās jūtas, vai dvēseles īpašības, tādas, kā godīgums, strādīgums, prāts, atjautība, drosme, brīvība, prieks un laime, mīlestība utt. Kad personiskās attīstības pirmā stadija ir pabeigta, cilvēks dodas uz papildus slīpēšanu, šeit attīstās talanti, tiek novesta līdz pilnībai īpašību sintēze, lai “nelīstu ārā” neviena no tām, bet viss būtu vienots un augstās vibrācijās. Tādi cilvēki izceļas ar domas vienkāršību un daiļumu, veselību un lieliskām garīgām īpašībām un daudz ar sevi strādā, lai uzlabotu dvēseles īpašības un pārvarētu tos trūkumus, kuri viņiem ir tikuši no ķermeņa.

Kas ir pestīšana? Kādu jēgu jūs esat ielikuši Pestītāja tēlā? Tā ir jūsu apziņas savienošana planetārā līmenī Vienotajā Kristū. Tā ir augstākās planetārās apziņas iedarbība uz visiem pārējiem apvienotajiem Apziņas Režģiem. Tā ir Saprāta audzināšana, viņa trūkumu viņa radīšanas līmenī atrašana un iedarbošanās uz viņu gan no Augšas kā uz savu radījumu, gan no apakšas, audzināšanas no bērnības uz cita, gaiša, pamata – līmenī.

Man atnāca jautājums. Ar ko atšķiras audzināšana un izglītošana Zemes tumšajā un gaišajā periodā?

Labs jautājums. Mēs arvien dziļāk paceļamies pie cēloņu apskatīšanas.

Un tā, jūs izgājāt tumšo periodu, kurā apziņa tika sēta ķermeņos, apziņa attīstīta līdz līmenim, kurš PĀRSNIEDZ ķermeņa dzīvniecisko līmeni, un dažas Būtības atvienotas no Radītāja Planetārās Apziņas.

Pēdējo sīkāk.

Tagad daudzi Planetārās Apziņas Radītāji JAU ir atstājuši planētu. Viņi ar savām apakšējām enerģijām palīdzēja nostiprināt saikni ar planētu, padarot apziņu atkarīgu no blīvuma, aizklājot viņu no apgaismības un attīrīšanās. Šī stadija bija vajadzīga, un tā ir likumsakarīga. Mūs interesēja, kā Augstākās Apziņas uzvedīsies blīvumā, jo daudzi no jums taču bija atnākuši šurp no Lielās Gaismas. Un viņi ATCERAS savu Gaismu, no šejienes jūsu tiekšanās uz augšupcelšanos, uz gaismu, uz Augstākajām Apziņām, sajūtas. Mēs regulējam pagātnes atmiņas attiecību, kāds daudzums atmiņai par Augstākajām Apziņām ir katalizējošs, un kāds – nospiedošs (ko es šeit daru, par ko man tas?).

Ir beigusies IESAKŅOŠANĀS stadija, un ir sākusies APZIŅAS IZAUGSMES KATALIZĒŠANAS stadija planetārā līmenī. Jūs jau redzat pirmos apziņas uzplaiksnījumus un sākat just, ka jūs arī kaut ko esat izdarījuši. Jūsu loma nav pēdējā, lai gan varētu likties, ka jūsu nav tik daudz procentuālā ziņā. Jūs jau KĀ PLANĒTA sākat atdot, nevis ņemt, un tā ir jauna planetārās apziņas attīstības pakāpe. Es varu apsveikt jūs ar šo jauno soli planētas attīstībā.

Šeit ir kristāliska balta gaisma, visa virsma ir pārklāta it kā ar sarmu, man ir tāds pats sīkkristālisks “sāls” ķermenis. Ko es pamanīju? Droši vien šeit sākas sadalīšana gaismā bez mīlestības un gaismā ar mīlestību. Ja tu sevī pašā neesi atnesis Radītāja Mīlestību, ja tu viņu neesi atklājis iepriekšējā stadijā, tad šeit viņu nav kur ņemt. Tu pats esi avots visam, kas šeit ir.

Patiesībā tas nav tā. Tu vienmēr vari, jebkurā stadijā VĒLĒTIES iet Mīlestības ceļu pie Radītāja. Taču ar katru soli uz augstākām sfērām tev kļūst grūtāk to izdarīt. Mīlestība šeit nemirdz, nepievelk, neatklājas kā augstākā vērtība, tāpēc ka gaisma apžilbina visās nozīmēs. Tu dzenies pēc gaismas, aizmirstot par Dzīvību. Dzīvība savieno visas attīstības stadijas – no atoma līdz Debesu Tēvam, visas tumšās un gaišās struktūras, SAVIENOJOT SEVĪ GAISMU UN TUMSU.

Kādā veidā tad pārvērst šo apziņas slāni, tik aukstu un mirdzošu, par siltu un mīlošu, par Debesu Radītāja Sirdi?

Tas ir jūsu nākošais uzdevums. Sākumā jums vajadzēja apzināties DZĪVĪBAS VĒRTĪBU, pēc tam iemācīties TO NOVĒRTĒT UN SAGLABĀT, TĀ IR LĪDZCIETĪBA, pēc tam jūs iemantojat savas Augstākās Apziņas un ienesat šajās Gaismas struktūrās Bērna Siltumu un Maigumu, mazās dzīvības Trauslumu un Trīsas, Audzinātāja Gādību un Žēlsirdību, Radītāja Atbildību, Mīlestību un Dzīvīgumu, Blīvuma Formu Noturību un daudz ko citu, kas jums stāv pirmajā vietā pēc pētījumu un atklājumu svarīguma.

Cilvēks un viņa humanitāte – tas ir līdzeklis tādu zināšanu piešķiršanā jūsu apziņu augstākajam līmenim, aukstumā un gaismā.

Tas ir, mums tagad šīs Gaismas struktūras ir jāsavieno ar blīvumu un apakšējo apziņu?

Tieši tā. Tas tā arī ir. Tas ir līdzeklis cilvēciskot Augstāko Gaismu, piešķirt viņai humanitāti un sava uzdevuma apzināšanos.

Bet kam bija paredzēts šis apziņas slānis, līdz tika radītas rases, līdzīgas cilvēku rasei?

Tas ir atspulgs Radītāja Gaismai, viņa labākajām īpašībām – tīrībai un nevainībai, priekam un sevis apzināšanai, visa brīnišķīgā un pilnīgā atklāšanai sevī, priekam par savu krāšņumu... Šeit arī ir dzīve savā gaismas laušanā, ja var tā izteikties. Šī dzīve ir viss tas brīnišķīgais un augstākais, kurp jūs tiecaties atgriezties. Taču, atgriezušies uz šiem plāniem, it kā jūs atgrieztos Augstākajās Mācību Iestādēs, no kurām jūs esat izgājuši pirms daudziem gadiem, jūs atgriezīsieties tajos kā Metri, tas ir, kā profesori, bet nevis kā mācekļi vai parasti iedzīvotāji

Aiziesim uz augstāku apziņas plānu.

Kristāliskie blāķi tā nemirdz, kā iepriekšējā slānī, tie ir it kā ledus torosi, milzīgi un klusi. Šeit ir vēl lielāka pašpietiekamība, zvaigznes Apziņa. Viņa ļoti stipri tiek augstākās apziņas vadīta, ir pakļauta tai un iniciējas no tās. Vadīšana ir ļoti skaidra.

Patiesībā šī apziņa vēl gandrīz nav atdalīta no apziņas Radītāja. Viņa kalpo viņam kā Ķermeņa orgāns un ir pilnīgi pakļauta viņa uzdevumiem. Kādas īpašības tu šeit apzinies?

Pašapzināšanos. Šeit viss ir lēni, katra doma ļoti lēni dzimst un apziņa ir it kā aizmigusi. (Lūk, to nu gan nedomāju, man bija iespaids, ka šeit viss paātrināsies līdz viesulim.) Pašpietiekamību. Tā ir līdzīga minerālajai apziņai – šeit nav vēlēšanos un tieksmju, nav uzdevumu vai kustību, viss stāv.

Patiesībā tas ir tikai augstākā veida apziņu apvalks. Ieiesim iekšā.

Šeit viss mutuļo. Taču virpuļi ir ļoti stalti, sakārtoti, pacelti augstākajā rangā. Prieks un laipnums, uzaicinājums tāpat piedalīties kopējā dzīvē. Jūtu nabadzība un domu aizmešanās. Jeb es nesajūtu kaut kādas veselākas un globālākas domas?

Tie ir apziņu augstākie slāņi. Tev patīk viņi?

Jā, patīk, bet tas ir it kā Vatikāns. Līdz Dzīvei šeit ir tālu.

Dzīve taču ir dažāda. Šajā līmenī tev vēl ir ļoti sarežģīti aptvert Radītāja Domas līmeni, viņa globālumu un pilnību. Taču piekrīti, tava doma, tavā līmenī, NE AR KO NAV SLIKTĀKA, kā šīs lielās un klusās domas.

Šeit pat nav vieta salīdzinājumam, nav ne augstāk, ne zemāk, ne sliktāk, ne labāk.

Tas taču ir par VIENLĪDZĪBU. Tikai jūs savā līmenī esat pacēluši rangos – gan vibrācijas, gan īpašības, gan jūtas, gan domas: kas ir pareizi, kas ir patiesi, kas ir augsts, kas ir pienācīgs (kam? Dievam?). Tā ir apmācība tam, kurp jūs gribat, lai cilvēks attīstās. Jūs esat nomērķējuši cilvēku uz uzvedības pienācīgumu, uz viņa tikumiskajiem kritērijiem, uz mīlestību pret sevi un apkārtējiem. Jūs apmācāt viņu tam, ko jūs gribat dabūt savas cilvēciskās apzināšanās vadīšanas rezultātā. Jūs vedat viņu ārā no dzīvnieciskās apzināšanās, taču šeit jūs nedaudz esat pieļāvuši kļūmi. Pārāk daudz prasību – un apziņa aizveras. Viņa nespēj tika daudz kam atbilst, pārāk neattīstīts potenciāls. Tagad jums vajag atkal atrast apskaidrošanās pakāpeniskumu. Bērna vecumā vēl daudz kas ne tā tiek uztverts, aizvainoti (netaisnība!), pretojoties (bet kāpēc es???) utt.

VAJAG APMĀCĪT CILVĒKA APZIŅU UN SAPRĀTU VISAM TAM, KO JŪS ZINĀT SEVIS AUGSTĀKAJOS LĪMEŅOS. MIERĪGI UN VIENKĀRŠI.

Pateicos Tev, mana mīļā Skolotāja! Lai visa tava dzīve būtu prieks!

 

Pievienots 01.03.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/alfa-devyatiy-urok

Tulkoja Jānis Oppe