Sanats Kumara: saprāts un matērija

09.03.13. Rīga

13 03 11 4Šodien mēs sāksim rakstīt par mūsu saprāta un matērijas visumu.

Saprāts un matērija iet roku rokā. Tieši materiālā eksistence, tāda nevienkārša un reizēm grūta, dod mūsu saprātam grūdienu attīstībai.

Mēs esam rakstījuši par to ne reizi vien...

Kādā veidā attīstās saprāts? Kāpēc viņš prasa varu, vardarbību un viltu, tādus dualitātes stūrakmeņus, jo, liekas, Augstākajām realitātēm nepiemīt tādas graujošas enerģijas? Un, ja mēs ejam uz augstākajām Pasaulēm, kurām nav raksturīgs viss tas, KĀPĒC mums iegremdēties tik zemu un sludināt labo un mīlestību tur, kur tie ar grūtībām tiek apzināti?

Lieta tā, ka Augstākās Pasaules sadūrās ar apstākļiem, ka viņu labā un mīlestības mentalitāte sāka klupt tajā gadījumā, kad sabiedrības uzstādījumi sāka nonākt pretrunā ar personības brīvu attīstību, bremzēt personības attīstību, traucēt daudzveidību un nepieciešamību cienīt un sveikt nevienādību vai neatkārtojamību. Tas ir, redzami iestājās varas “terors”, kura nesaprata vai pat nosodīja personības citus ceļus un izvēles. Tika ieviesta kārtība – atnākot uz tādu un tādu plānu, pienākas darīt tā, rīkoties tā, domāt tā, izvairīties no tā utt. Tas visus apmierināja, un visi to apsveica kā zelta vidusceļu, kā to, kas atbilst sabiedrības vajadzībām un netraucē vispārējo kārtību. Tas noveda pie apziņu nivelēšanas, pie enerģiju vispārinātības, pie personiskās radīšanas neesamības, kad KATRAI PERSONĪBAI ir jākļūst atbildīgai par savām domām un rīcību. Grupas atbildība nedrīkst aizstāt personisko un individuālo atbildību.

Ar ko atšķiras personiskā no individuālās?

Personība – tas ir no Radītāja, personība nes to, ko saņēma no radītāja un kā attīstīja šo daļu – dievišķo beznosacījuma mīlestību, smalkumu un prieku, skaistumu un patiesību, gan labā, gan ļaunā pilnīgu pieņemšanu kā vispārēju saprāta un apziņas izaugsmes un attīstības izpausmi dažādos realitāšu līmeņos. Individualitāte attīstās, izejot astrālo un mentālo pieredzi uz fiziskas planētas zemu enerģiju apstākļos, nolaišanās uz dzīvnieku un pat augu apziņu līmeni apstākļos. Katrs no jums ir saņēmis tādu pieredzi dažādos mūsu Pasaules-ēkas radījumos, tāpēc tā piedalās saprāta, kurš apzinās, atšķir savas darbības un prot atšķirt labu no ļauna, attīstībā.

Personiskā atbildība – tā ir atbildība, kura apzinās sevi kā VISU, KAS IR, tā ir apziņa, sapludināta ar Radītāju. Individuālā atbildība ir smalkāks jēdziens, kurš tagad ir sācis attīstīties sakarā ar saprāta, Radītāja apzinošās daļas, kura atšķir labumu un ļaunumu, attīstību un degradāciju, sagraušanu un radīšanu, Dievišķo providenci un cilvēka providenci (tēlaini runājot), izaugsmi.

Atkal gribu pajautāt: bet varbūt mums vienkārši vajag uzaugt līdz vispārējai pieņemšanai un nešķirot atkal labu un ļaunu, uztverot abas šīs daļas kā viens medaļas divas puses?

Paskatāmies PRAKTISKI uz šo vispārīgo teorētisko jautājumu. Kurp ir vērstas cilvēces visas ilgas un lūgumi? No kurienes un uz kurieni jūs virzāties? Ko sākat apzināties? Ko jūs vienkārši gribat?

Laimi un mieru.

Vispārēji un nekonkrēti vārdi un jēdzieni. Noformulē konkrētāk.

Mēs gribam mieru un attīstību katrai dvēselei, priecīgu eksistenci, saprātīgu pārticību, mīlestību un cieņu attiecībās, pareizu saprātīgu mūsu bērnu attīstību, veselību mūsu ķermeņiem un vides – planētas ekoloģisku tīrību.

Saki, esot citiem vienlīdzīgiem apstākļiem, kādā – laba vai ļauna – pasaulē tu gribētu to visu saņemt?

Labais nemēdz būt bez ļaunā, citādi mēs nesaprastu labā vērtību.

Tagad, kad jūs visu to esat pa īstam novērtējuši, kurp jūs dodaties?

Protams, uz gaismu un mīlestību, uz labā pasauli. Uz jaunradi un radīšanu, uz tālāku attīstību, uz mīlestību. Mēs aizejam no ļaunuma pasaules, lai īstenotu savas mūžsenās ilgas pēc vispārējas mīlestības un miera uz planētas. Mēs aizejam no tumsas un pretnostatījuma uz gaismu un mīlestību.

Lūk, tagad tu pati visu saprati. Vienkāršāk vajag domāt, klausīties nevis galvu, bet sirdi. Galva dod daudzveidīgus teorētiskus jēdzienus no zināšanu mentālās sfēras, bet sirds saprot visu citādi, vienkārši un viennozīmīgi: izvēlos mīlestību un labumu visiem un sev.

Atbildi vēlreiz, KĀDĒĻ mēs šurp atnācām? Ko mēs esam papildinājuši šajā netaisnības un nesaprātīguma pasaulē sev?

Mēs zinām, kurp un no kā mēs virzāmies. Ko vajag attīstībai un kas traucē attīstībai. Mēs esam pieveduši jūsu grupveida enerģijas līdz katras atsevišķas apziņas Vienības individualitātei un mērķu un uzdevumu izpratnei. Šī mazā Vienība atkal izaug par milzīgu Būtību ar daudz lielāku apzināšanos, nekā jūs bijāt reiz dzemdināti zvaigžņu līmenī. Tādejādi aug Pasaules saprāts uz savu atsevišķo daļu rēķina.

Pasaki vēlreiz tieši par matērijas lomu Saprāta izaugsmē. Kāpēc Saprāts neattīstās tik ātri astrālajā sfērā vai mentālajā sfērā?

Viņš attīstās, tikai es negribētu attīstīties tā, kā notiek tur – slinkumā un mīkstsirdībā, lēni un kļūdainiem soļiem, taustoties. Ja nav ļaunā, tad saprāts attīstībā gandrīz nav vajadzīgs, ļaunais skubina un dod iespēju izvēlēties pareizu ceļa virzienu – no tumsas uz gaismu un mīlestību. Ļaunais apmāca saprātu daudz efektīvāk, jo saprātīgums – tas pirmām kārtām ir humānisms, cieņa pret dzīvību un viņas – jebkuras – cilvēku, dzīvnieku, augu, planetārās, saglabāšana.

Bet matērija taču pati par sevi nav saistīta ar labo un ļauno, es redzēju pilnīgi plaukstošu planētu bez ļaunā.

Uz šīs planētas nebija arī Saprāta, kurš sevi apzinātos. Jā, Saprāta attīstība reizēm ir saistīta ar ekstremālas attīstības veidiem. Ne visur tas tā ir, ne uz visām planētām. Mēs eksperimentējam ar mentālās un astrālās enerģiju kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu uz planētām.

Nākošajā reizē mēs vēl par to parunāsim.

Pateicos tev, mans mīļotais Skolotāj!

 

Pievienots 11.03.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/sanat-kumara-razum-i-materiya

Tulkoja Jānis Oppe