Gadījumi no prakses

Dārgie draugi! Gribu padalīties ar dažādiem notikumiem no savas garīgās prakses, tāpēc ka jaunais, kuru mēs redzam, dod mums daudz vielas pārdomām un rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbilžu. Viss izrādās pavisam ne tāds, kā mēs esam lasījuši mūsu ezotēriskajā literatūrā, kā iztēlojāmies fantastiskas stāstos un filmās. Saprotu, ka samērā ar jaunas pieredzes pieaudzēšanu mēs sākam to vispārināt zināmos noteikumos, kā mēs mīlam to darīt mūsu realitātē, taču tādas formu un apziņu daudzveidības kā dvēseles līmenī šeit, planētas fiziskajā plānā, vienkārši nav. Dvēseļu lielo daudzveidību arī gribas vispārināt vai sākumā sadalīt pa dažādām grupām.

***

Ir sastopamas dvēseles cilvēku veidā, tādu ir daudz, bet ne vairākums. “Dvēsele-cilvēks” bieži nostājas (priekš manis, manas iztēles) lomas veidā, kuru viņa grib nodemonstrēt, piemēram, karavīru, klīrīgu untumnieci, zinātnieku-sausiņu, vientuļnieku-mūku, jautrībnieci-lēkātāju u.c. Šī dvēseles loma, kā likums, sakrīt ar cilvēka raksturu, taču reizēm tā ir pilnīgs pretstats apakšējam ķermeniskajam aspektam. Pēdējā gadījumā ķermenis un raksturs veicina to iezīmju sastrādāšanu, kuru dvēselei trūkst, piemēram, mīlošam cilvēkam var būt dvēsele-sausiņš, romantiskai dvēselei var būt zinātnieka ķermenis un otrādi.

***

Esmu redzējusi tādas dvēseles, kuru ārējais izskats sakrita ar indiešu vai budisma dievību vai varoņu attēliem. No tā varu secināt, ka visi tādu reliģisku attēlu veidi ir patiesi un burtiski.

***

Ir sastopamas dvēseles – dzīvnieki, dvēseles-kukaiņi, dvēseles, kurām ir ģeometriskas kristāliskas formas. Nedomājiet, ka viņām nepiemīt mīlestība. Reizēm no tādām dvēselēm mīlestība tā vien plūst, izplūst uz visām pusēm. Bet, lūk, “dvēsele-cilvēks” diezgan bieži tik tikko sastrādā mīlestību, burtiski pa druskām.

***

Esmu sākusi saprast, ka apakšējais aspekts – fiziskais ķermenis trijniekā “ķermenis – A. Es – dvēsele” ir pilnvērtīgs aspekts, kurš var vadīt sevi bez dvēseles un pat ārstēt vai aizstāt dvēseli. Tas, kas agrāk likās negrozāms, sāk sabrukt praksē: mēs vienmēr esam uzskatījuši dvēseli par vadītāju un virzošo spēku, atbalstu un Skolotāju. Izrādās, tas ne gluži ir tā. Protams, dvēsele izvēlas ķermeni inkarnācijai, dvēsele pieņem inkarnācijas uzdevumu un programmas, dvēsele pieņem arī lēmumu aiziet, taču reizēm es vienkārši redzu pilnīgi jaunas lietas, kuras pilnībā apjēgt stāv priekšā tad, kad es uzkrāšu lielāku pieredzi.

Ļoti bieži cilvēkiem, kuri sen nodarbojas ar gaismas praksēm vai enerģētisko dziedniecību (Reiki, kosmiskā enerģētika), iekšienē ir tumšas būtības. Pēc viņu aizvākšanas šie cilvēki vienkārši mirdz. Un tiešā veidā savienojas ar visiem triādes aspektiem. Tātad šīs tumšās būtības iekšienē iztur gaismas uzkrāšanos un eņģeliskās enerģijas plūsmas.

Vēl vairāk, pēc 13. gada iestāšanās lielākā daļa no mums mierīgi savieno sevī visus trīs aspektus, jūt un pieņem vēstījumus no dvēseles, bet agrāk tas bija sarežģīti. Tātad aizsegs ir stipri pacēlies?

Visticamāk, tas dvēseles aspekts, kurš apsēklo ķermeni, ir tikai daļiņa no dvēseles, kura ir piešķirta ķermenim un ieiet zemes iemiesojumā nedalīti, kā triādes “ķermenis – A. Es – dvēsele” daļa. Tai pat laikā no M. Ņūtona grāmatām mēs zinām, ka dvēsele izvēlas no vairākiem ķermeņiem vienu. Un iespējams, ka ne visi ķermeņi ir “izvēlēti”, un tad daži ķermeņi paliek iemiesojumam bez dvēseles? Esmu redzējusi divus cilvēku bez augšējā aspekta, viņi tāpat kā visi nodarbojās ar garīgo izaugsmi.

Jautājumi rodas tagad, bet atbildes atnāks vēlāk...

 

Dvēseles slimības

Vidēja vecuma sieviete, daudz gaismas iekšienē, Reiki meistars, nodarbojas ar mākslu.

Pēc būtības aizvākšanas no viņas es nekādi nevarēju aizvākt netīrumus no auras apakšējās daļas, netīrumi atjaunojās. Tas man bija jaunums. Apakšējās čakras arī bija patumšas. Piesaucu palīgus, un tikai viņi spēja attīrīt auras apakšējo daļu. (Reiki meistars...)

Ar Augstāko Es sieviete jau saauga vienotībā.

Dvēsele ietvēra mīklu, ar kuru nācās nopūlēties. Ar visu to, ka Augstākais Es un aura (pēc attīrīšanas) mirdzēja lieliski, dvēsele parādījās kā melns astoņkājis vai zirneklis. Tas ir, dvēseles vietā bija melna būtība. Nespēju noticēt un pārbaudīju vairākas reizes, visbeidzot sapratu, ka tā ir dvēseles slimība, parazīts, tomēr līdzīgs pūkainam zirneklim. Es spēju viņu aizdzīt no dvēseles, un manā priekšā parādījās dvēseles apgrauztas atliekas “sēnes kājiņas” veidā, bez galvas. Dvēsele bija bezsamaņā somnambuliskā miegā. (Sieviete rakstīja dzeju un mūziku...)

Sākumā mēs nolēmām noeksperimentēt: cietusī piesauca Reiki un vērsa tā plūsmu uz savu dvēseli. Dvēseles līmenī sāka atjaunoties dvēseles aura, sākumā viņa parādījās apakšā kā saulaina čaumala, pēc tam apņēma visu dvēseli jeb to, kas no viņas bija palicis pāri. Dvēsele ieguva jaunu apvalku.

Es piesaucu palīgus, un palīgā atlidoja daudz eņģeļu, taču, kad izskanēja vārdi “tie, kas palīdzēs atjaunot dvēseli”, viņi saskanīgi aizlaidās, un pie manis atnāca milzīgs vara sarkans “Cilvēks”, kurš turēja rokās... “smadzenes”. Viņš uzstatīja uz “sēnes kājiņas” smadzenes, pēc tam nosedza ar galvaskausu un sāka to visu apsaitēt. Pēc tam viņš piesauca savus palīgus, un viņi nosaitēja visu dvēseli, pārvēršot viņu kokonā. Mums pavēstīja, ka vajadzīgs laiks, lai kokons atvērtos un dvēsele atjaunotos.

“Zirnekli” es “nodevu”, kur pienākas.

Es pajautāju dāmai: nevar būt, ka viņa nav jutusi to fiziski. Patiešām, sieviete laulībā asi jutusi, ka dzīvība gluži pa pilienam aiziet no viņas, ka nepaliek ne spēku, ne emociju. Pēc šķiršanās no vīra lietas sākušas iet uz labo pusi. Šķiet, ka šī būtība (zirneklis) dvēseles līmenī bija uz vīra un barojās no sievas.

Jautājumi, kuri palika pārdomām: kāpēc tādai gaišai sievietei, kura lieliski pārvalda Reiki, dvēseles līmenī spēja piestiprināties tāds monstrs? Kāpēc pie šīs dvēseles saslimšanas, pie pilnīgas “atslēgšanās”, ir aktīva saikne ar Augstāko Es? Kāpēc Augstākais Es nespēja palīdzēt pats un atveda viņu pie manis? Kāpēc Augstākais Es neaizgāja netīrumu dēļ auras apakšējā daļā, jo mēs tīrāmies speciāli priekš tā, lai savienotos ar Augstāko Es.

***

Dvēseles citas saslimšanas gadījums. Kāds cilvēks žēlojās par pastāvīgām “viņa spiešanām uz pašnāvību” no smalkā plāna būtību, kuras mocīja viņu, puses. Viņš visu laiku juta pastāvīgas negatīvas iedvešanas, kas vispārībā ir raksturīgi apsēstajiem. Taču viņš nebija apsēsts. Viņš ārstējās atbilstošās iestādēs, tāpēc ka veica šos mēģinājumus. Viņš ļoti interesējās par ezotēriku un praksēm, apmācījās dažādās garīgās skolās, taču “nedzirdēja un neredzēja”, nejuta enerģijas, kas stipri traucēja viņam tikt ar sevi skaidrībā.

Šis cilvēks bija atnācis no tumšās puses un bija flagmanis, kurš rāda ceļu pārējiem sekotājiem no tumšās puses. Viņi bija nosūtījuši viņu, lai noteiktu ceļa uz gaismu noteikumus priekš sevis. Ir jāsaka, ka esmu redzējusi vairākus tādus cilvēkus, pārejošus no tumšas puses uz gaismu, un, ticiet, viņi pārdzīvo daudz kā smaga dzīvē, un jums vienkārši vajag būt līdzcietīgiem un atbalstīt viņus.

Noskaidroju, ka neviens nav uzspiedis mēģinājumus pārtraukt dzīvi, izņemot... viņa paša dvēseli, veikušu vienā no dzīvēm smagu nodarījumu. Tas cilvēks vienā no dzīvēm bija izrādījies nejaušs sava bērna slepkava, un dvēsele, neizturējusi mokas un sirdsapziņas pārmetumus, bija zaudējusi prātu un nebija piedevusi vēl līdz šim.

Dvēsele ir tumša un izkropļota. Viņa ir nikna, izjūt sirdsapziņas mokas un visu laiku grib paslēpties, aizmigt vai kaut kādā veidā nejust. Es sūtīju viņai mīlestību un lūdzu piedot sev. Tas nav sods un nav noziegums. Protams, bija ļoti sāpīgi ieraudzīt sava bērna nāvi no savām rokam. Taču nāve nav tik šausmīga, kā mums liekas uz Zemes. Un šajā gadījumā pašnāvība nepalīdzēs, bet tikai pastiprinās dvēseles mokas, un viņa nespēs izturēt sevis apsūdzēšanu. Dvēselei ir vajadzīga piedošana un nomierināšana, mīlestība un prieks. Uz visiem pašnāvības mēģinājumiem vajag atbildēt tikai ar mīlestību no sirds, tikai ar piedošanu un nomierināšanu. Vajag izturēt šo dzīvi un pacensties piedot visus nodarījumus visās dzīvēs visos laikos.

Tā ir paša dvēsele, kura grib izbeigt savu dzīvi, tāpēc ka cilvēks palīdz dvēselei apzināties pašas nepiedošanu, kuru dvēsele smagi pārdzīvo. Vajag dot dvēselei iespēju nomierināties un piedot viņai savā vārdā.

 

Gaisma un mīlestība

Gaismas dvēsele var būt gaiša un mirdzoša, taču auksta un cieta un vispār nenest mīlestību. Iepriekšējā rakstā[1] es rakstīju par gaismas parazītu klanu, kuri iemitinās un barojas ar pašu gaišāko cilvēku uz zemes enerģiju. Gaisma un mīlestība – tālu nav viens un tas pats. Tādas dvēseles ir atnākušas uz planētu atdot savu gaismu un iemācīties cilvēcību, jūtas, līdzcietību un mīlestību – maigu, siltu un dzīvu. Viņas ir savu civilizāciju sūtītas priekš tā, lai kļūtu par Cilvēku.

Patiesi, gaismas un tumsas savienojums – tas ir harmoniskāks savienojams nekā tīra auksta gaisma, un ved pie siltuma un līdzjūtības, pieņemšanas un mijiedarbības, humānisma un sirsnības. Dvēsele saprot un jūt, pieņem un ir līdzcietīga.

***

Mums no filmām vai grāmatām ir izveidojusies negatīva attieksme pret kukaiņiem. Bet katrs no jums taču reiz ir izgājis dzīvi tādos ķermeņos, un jūs varat par to uzzināt, ja uzdosiet jautājumu par šo tēmu savam Augstākajam Es. Un, lūk, pēdējo konsultāciju gaitā es ieraudzīju tādas formas dvēseles līmenī. Viena no formām sastāvēja no zeltā mirdzošiem ugunīgiem gredzeniem – liela kāpura ķermeņa posmiņiem. Tā tieši pēc formas nav čūska, bet tārps. Kāds gan bija mans izbrīns, kad es sajutu tādu brīnišķīgu mīlestību, plūstošu no šīs būtnes, ka mums, cilvēkiem, tāda līdz šim nav zināma. Viņa nesatur zemos virstoņus, saistītus ar ciešanām, vilšanos un zināmu bezcerības sajūtu, tā kā mīlestība mums, kā likums, ir nepastāvīga un īslaicīga. Es izmantoju iespēju parunāt ar šo dvēseli, un, lūk, ko es izdzirdēju.

“Mēs esam atnākušas no Aldebarāna un Oriona. Mēs nesam īpašu mīlestības enerģiju zemiešiem. Mēs sējam viņu šeit priekš jums kā kaut ko pagaidām neizzinātu: tas ir īpašs siltums, cita vibrāciju frekvence, īpašas ķermeņa trīsas, poētiskums un cildenums. Viss, ko mēs nesam, bet mūsu ir daži tūkstoši, atsaucas cilvēku sirdīs kā bērnu naivitātes siltums, maigums un īpaša mīlestība pret ziediem. Daudzi no mums ir botāniķi, puķkopji, selekcionāri. Mēs priecājamies par iespēju palīdzēt cilvēcei ar savu īpašas kvalitātes enerģiju, padarot cildenākas cilvēku sirdis.”

 

Pelēkie “Palīgi”

Nu kā gan apiet pelēkajos tīklos sapinušos cilvēku tēmu? Dvēseles tādiem cilvēkiem ir pilnīgi normālas, gaišas un mīlošas, bet fiziskā ķermeņa līmenī redzu pelēkuma plosīšanos, ne vienmēr, bet pabieži. Ja ne uz galvas vai uz pleciem, tad kaut vai auras apakšējā daļā viņi iepin savā tīmeklī pat pašus attīstītākos, prasmīgi izliekot mums savas lamatas.

Vienas no lamatām – mūsu datums 21.12.12, uz kuru daudzi uzķērās, gaidot apsolīto Paradīzi vai momentānu Pāreju, nu, sliktākajā gadījumā kaut kādu kataklizmu. Bet, kad tas nenotika, tad vilšanās un enerģijas kritums deva to, ko arī ieplānoja pelēkie. Smalks darbs. Viņu uzdevums – “turēt un nelaist”. Jūs atceraties, kā internets bija piegružots ar tādiem vēstījumiem par atmiņas zudumu, trīs tumsas dienām, kataklizmām, elektrības pazušanu tīklā (un, tātad, ūdens un gāzes pazušanu) utt.? Kādu budisma priesteru un japāņu princešu vēstījumus, kurus jūs paši tad arī izplatījāt?

Gandrīz viena trešā daļa no mums atkrita vai stipri nokritās pēc enerģijām un vibrācijām pēc jaunā 2013. gada. Jūs nospēlējāt par labu pelēkajām būtībām, kuras appludināja Zemi tajā stundā, kuras, kā dementori[2], nezin žēlastības un atlaides neizglītotībai. Tagad planētas apziņas vibrāciju atjaunošana vēl ilgi būs lieta numur viens starp mūsu Gaismas Darbiniekiem.

Pelēkie “palīgi” iepin jūs tīklos, ietin tīmeklī, vados, aizsedz saprātu, uzvelkot uz galvām pelēkas cepures un panamas, ieliek iekšā mehānismu, pieslēdz monitoringam, pat paši kā Saimnieki kāpj uz pleciem dažiem īpaši “progresīviem” šajā nozīmē. Bieži tādu cilvēku skatiens ir kā aiz cieša aizsega, tāpēc ka šī pelēkā būtība skatās no cilvēka, nevis dvēsele.

Pelēkie egregori arī netiek pazaudēti, ja pelēkajiem nav iespējas pieslēgties cilvēkam tiešā viedā, tad caur egregoriālo pieslēgumu dažus no jums izmanto kā barošanu. Tie ir finansu, armijas, varas egregori u.c.

 

Kā izsargāties?

Iet uz apskaidrību.

Praktizēt apskaidrošanos un attīrīšanos.

Domāt.

Iemācīties atšķirt.

Evolucionēt.

Palīdzēt cits citam.

Apjēgt savu ceļu.

Ne no kā nebaidīties.

Ieraudzīt savu daudzdimensionalitāti un spēku, nodemonstrēt to visiem, kas grib jūs paverdzināt.

Visu laiku strādāt Zemes labā, zināt, ka tu tad arī esi Zeme.

Mācīties visu pārējo.

Nekrist, bet, ja esam nokrituši, tad mierīgi piecelties un iet tālāk.

Mēs esam Pārgājienā, un šeit mēs esam kopā. Palīdzēsim, atbalstīsim, iemīlēsim, sasildīsim, izdziedināsim.

 

Pievienots 22.05.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/sluchai-iz-praktiki

Tulkoja Jānis Oppe



[1]“Mēs mācāmies, mūs māca”, publicēts 2013.05.08. (Tulk. piezīme)

[2]Dementori – izdomātas būtnes no Harija Potera pasaules. (Tulk. piezīme)