NODODU ZEMI GAIŠĀS ROKĀS

Intervija ar aizejošo Planētas Valdnieku

(Saziņā piedalās Natālija un Vladimirs)

Aiziet no planētas tumšie. Viņi veda mūs ilgstošu laika periodu. Aiziet visa viņu planetārā hierarhija, un planēta pilnībā atjaunojas. Kā redzams, šai hierarhija nebija doti uzdevumi izvest cilvēkus Lielajā Gaismā. Tas Valdnieks, par kuru tagad būs runa, specializējās cilvēku rases vešanā, viņu apziņas un intelekta attīstīšanā. Viņš vērtē savu lomu un savu tumšo palīgu lomu uz planētas pozitīvi, tas ir, viņi ir izpildījuši savu uzdevumu un ar prieku aiziet no šī “karstā punkta”.

Uzmanīgi lasot šīs rindas, mēs varam ieraudzīt, ka no Valdnieka aiziet sakaru līnijas pie tām Zemes būtībām cilvēku izskatā, kuras ir planētas slepenie pārvaldnieki. Viņš kalpo viņiem par atbalstu un Augstāko “Es”. Šis Valdnieks izjuta labpatiku cīņās un karos, piedaloties tajos abās pusēs. Taču es nevaru teikt, ka viņš ir galīgi tumšs, viņa enerģijas ir diezgan patīkamas, un viņš silti ar mani parunāja. Viņš augšupceļas uz Gaismu un tālāk pagaidām nav plānojis savu nākotni. Piedāvāju jums interviju ar šo Valdnieku.

Natālija: Es lūdzu interviju Planētas Valdniekam, kurš bija ar mums Zivs laikmetā.

Valdnieks: Jā, Valdnieki mainās laikmetu saskares punktā. Neielaižoties vēstures detaļās, varu teikt, ka mans laiks uz planētas beidzas, par ko es neizsakāmi priecājos, tāpēc ka es nenosauktu šo planētas attīstības periodu par patīkamu. Daudz ciešanu un bēdu bija uz planētas. Planēta ir pārāk tumša, vienkārši ir ar ko salīdzināt, kā saka. Es zināju daudz labākus savas dzīves laikus un varu teikt, ka es ar vieglu sirdi, ar prieku beidzu savu kalpošanu, nododu planētu daudz gaišāka Valdnieka rokās.

N.: Redzu, ka Drakons nodod planetāro enerģētisko lodi... citam Drakonam, tikai gaišākam. Mūsu tumši zili zaļais Drakons, ļoti skaists, nodod zeltaini baltam Drakonam. (Mūsu Valdniekam ir ļoti patīkamas, labas enerģijas, viņš ir diezgan gaišs, es neredzu milzīgu gaismu, taču viņš ir diezgan gaišs un ļoti patīkams.)

Mani interesē, kādus uzdevumus tu risināji uz planētas? Vai nožēlo, ka tu biji uz planētas, vai arī tu biji sodīts vai nolaists uz planētu?

Valdnieks: Nē, tas tā nav.

(Viņš rāda periodu, kurā viņš bija uz planētas. Pēc dažiem aprēķiniem mēs sapratām, ka viņš atnāca uz Zemi pirms vairāk kā pieciem tūkstošiem gadu.)

V.: Es ierados uz planētas. Mans mērķis bija – cilvēku apziņas audzināšana, apziņas pacelšana.

N.: Tu pazīsti Sanatu Kumaru?

V.: Būtni vārdā Sanats Kumara es pazīstu. Viņa valdīšana ir globālāka, tā ir saistīta ar Kosmosu, ar ugunīgo plānu, ar apziņu. Es atrados astrālajā plānā, gaismā. Manos uzdevumos ietilpa konkrēti cilvēce, bet Sanats Kumara vadīja visu planētu, visus plānus, ieskaitot Centrālo Zemi, ieskaitot Kodolu, planētas apziņu, kurai bija jāattīstās utt. Mans uzdevums bija lokāls. Es pārvaldīju cilvēci.

N.: Kad tika radīta cilvēce?

V.: Viņa tika radīta ilgi pirms manis, konkrētu datējumu es tev nenosaukšu, tāpēc ka viņa radās no dažādiem atzarojumiem.

(Tagad man rāda melnu afrikāņu atzarojumu, tumšādainu; skandināvu atzarojumu – gaišu, Ziemeļeiropa; un lemūriešu atzarojumu, rajonā starp Āziju un Austrāliju. Mēs zinām, ka Indonēzija – tās ir lemūriešu rases atliekas. Rāda lemūriešu rases atliekas Sudānā, ādas krāsa viņiem ir zilganmelna.)

Kad es atnācu, planēta vēl bija pusmežonīgā stāvoklī. Civilizācija bija ļoti trūcīga. Ne par kādām mākslām pat runas nebija. Šur tur – Mezopotāmijā, Ēģiptē, bija attēlu iedīgļi – mozaīkas, apgleznojumi, rotājumi, taču es runāju par planētu kopumā, kura vēl bija tālu... no tā, teiksim, ko man gribējās, lai te būtu. Civilizācijās uzradās te tur, te šeit, un viņas gāja bojā.

(Parāda uz spēcīgu atlantisku civilizāciju Ķīnas-Indijas rajonā, viņa aizgāja bojā, ar uzliesmojumiem rāda vēl civilizācijas citās vietās.)

Visas zināšanas man glabājās reliģiskās konfesijās (tādās kā maiju reliģija), slepenu ordeņu telpās – klosteros, slēgtās pilsētās, maģisko grāmatu bibliotēkās utt. Man bija svarīgs cilvēces vispārējais stāvoklis. Es orientējos uz vidējo cilvēku, un vidējais cilvēks tieši bija maz attīstīts. Mēs stimulējām vairākus apziņas attīstības viļņus, piemēram, Renesanses laikmetā, arī līdz tam bija tādas pašas stimulācijas, kuras katalizēja saprāta, mākslas, amatu, ķīmijas, alķīmijas attīstību.

N.: Kāda ir tava attieksme pret maģiju un buršanu, jo tas taču tajā laikā bija ļoti attīstīts?

V.: Maģiskais periods ir periods, kad pacēlās cilvēka apziņa un viņš strādāja ar tumšajiem spēkiem, kuri tajā laikā bija visplanetārajā līmenī, planētas apziņas līmenī. Tādi spēki bija labi attīstīti, tāpēc ka elementāļi vispār mīl palīdzēt un viņiem ir jāpalīdz cilvēkiem. Viņiem nav starpības, ko viņi rada. Viņi ir kalpošanā, un tādā veidā viņi attīstās. Viņiem nav arī atšķiršanas – vai viņi rada labo, vai ļauno, kurp viņus ir sūtījis pārvaldītājs, tas viņiem jādara. Viņi ir it kā materiāls, no kura viss tiek būvēts, kā ķieģeļi uzceļamajai ēkai. Magu palīgi, elementāļi, sajūt savu “Es” kā kalpus, viņi ir kalpošanā, izpilda savu pienākumu. Priekš kā viņi ir radīti, to viņi tad arī izpilda, viņiem ir tāda misija. Tāpēc elementālajiem spēkiem nav karmas – tādas, kā viņu pārvaldītājam cilvēkam. Viņi ir dabas spēki, kuri var izmantot apziņu labajam vai ļaunajam.

N.: Man vēl ir jautājums par reliģiskajiem kariem. Kas tos izprovocēja, ar ko cīnījās to dalībnieki un par ko?

V: Cilvēkiem vispār ir raksturīgi karot, tā ir dualitāte. Dualitātes apziņa – tas ir gaismas un tumsas, vīrieša un sievietes, valstu, varas pretnostatījums. Reliģija – tas ir tikai iemesls, iegansts karam. Patiesībā karš vienmēr ir bijis varas, naudas, cilvēku dēļ. Reliģija – tas ir provocējošais moments.

Vladimirs: Cik stiprs ir kara egregors tagad?

V.: Egregori var eksistēt tikai tad, ja viņi tiek piebaroti ar cilvēku domām. Tikko kā viņiem nav piebarošanas, viņi kļūst mazi un var izzust. Piemēram, “Baltās un Sārtās Rozes Kara” egregors. Ko jūs par viņu zināt? Vai daudz jūs par viņu domājat? Un faktiski šī egregora nav.

Ja runā par Lielo Tēvijas karu, tad viņš ir liels, vēl nav izzudis...

Vladimirs: Vai ir briestoši kari?

N.: Vai briest globāls konflikts? Vai karš būs vēl? Cik lielā mērā eksistē varbūtība globālam konfliktam, kurš, teiksim, skars Krieviju?

V.: Nu, es neesmu kalkulators, lai skaitļotu šos procentus. Apstākļi mainās katru dienu. Nav nekā stabila. Es nevaru noprognozēt, kas būs rīt, bet tu gribi uzzināt, kas būs pēc gada, pēc 2 – 5 gadiem... Viss mainu katru dienu, un viss ir atkarīgs no gaismas daudzuma, kuru var pieņemt cilvēki. Ir svarīgi, lai viņi varētu pieņemt to gaismu, kura nāk uz planētu. Jo vairāk cilvēce pieņems gaismu savos ķermeņos un sūtīs to tālāk – piepildīs cilvēka domas ar labo, rakstīs par to, runās par to, domās par to (domāt ir pat derīgi), jo vairāk atmaigst cilvēka iedaba. Bet, kad atmaigst viņa iedaba un viņš vairāk mīl, tad samazinās varbūtība visiem konfliktiem uz planētas.

Sāciet saprast, ka Kristus-apziņas cilvēks, kurš pacēlies uz augstiem plāniem, strādā priekš visas planētas, gan priekš Amerikas, gan priekš Krievijas vienlaicīgi...

N.: Jautājums par kara iespējamību saistīts ar duālo apziņu, bet Valdnieks uztver uzreiz visu planētu, un mēs ar viņu runājam planetārajā līmenī. Te es varētu pajautāt: vai var būt citplanētiešu globāla atnākšana uz planētu? Starp citu, jautājam!

V.: Paskat, ko sagribējuši! Viņi principā ir klātesoši pastāvīgi, vienkārši pagaidām jūs viņus neredzat, viņi priekš jums nav izpausti. Jūs sāksiet redzēt, kad būsiet gatavi...

(Rāda: Ap planētu viens slānis ir tumšs, bet otrs gaišs. Un viņi tad eksistē šajā gaismā, bet cilvēce pagaidām eksistē vēl šajā tumsā.)

Un vajag, lai šī tumsa izklīstu, viņi tad var nākt bez bailēm pārkāpt veto...

N.: Interesanti uzzināt, kas par veto? Mēs zinām, ka ļoti daudz citplanētiešu ir klātesoši uz planētas inkognito, taču kāpēc viņi neizpaužas tā, ka izpaudās senos laikos?

V.: Patiesībā viņi ļoti labi izpaužas, jūs taču redzat zīmējumus uz laukiem, un jūs neapzināties, ka daudzas lietas, kuras notiek, nāk no citplanētiešiem.

N.: Šodien mēs redzējām filmu par globālajām pandēmijām uz planētas, kaut kādu slimību uzbangojumu negaidīti izsauktām, un it kā tas varētu būt citplanētiešu atnākšanas vai uz planētas krītošo asteroīdu izsaukts. Cik tā ir pareiza versija?

(Kad skatījos šo filmu, man atskanēja vārdi “globālā pote”, un tagad viņa domas nav pretrunā ar to.)

V.: Bioloģiskie ķermeņi iziet savdabīgu slīpēšanu, ģenētiskas mutācijas, pilnveidošanos – tādā veidā nostiprinās imūnsistēma, kad vāja imunitāte iet bojā, bet stiprāka paliek. Dabiskā izlase. Pakāpeniski bioloģiskais ķermenis mācās pretoties gan vīrusiem, gan parazītiem, gan vēl daudz kam citam, tāpēc ka jūs tagad izejat uz atvērtāku sadarbību ar citām civilizācijām, un viņām ir daudz kas, kas varētu pazudināt cilvēci. Nevar taču viņas aizvākt no savām struktūrām tos mikroorganismus un vīrusus, kuri viņām ir adaptēti. Un mijiedarbībā ar jums vienalga iznāks imunitātes konflikts.

Tādejādi cilvēce globāli apmācās. Kā vēl varētu iepotēt vīrusu? Tikai dot viņu un iemācīt cilvēci ar viņu cīnīties.

N.: Taču cilvēce vienalga nevar pretoties mērim, holērai. Ja pandēmija sāksies, tikai vakcinēšana var glābt. Mums taču imūnsistēmā nav adekvātas atbildes?

Fakts ir tāds, ka jūs jau esat iemācīti ar to cīnīties, pretoties šīm slimībām. Priekšā vēl būs kaut kādas lietas. Ceru, ka jūsu epidemiologi un virusologi izpaudīsies nevis no naudas pelnīšanas redzes viedokļa, bet cilvēces glābšanas redzes viedokļa. Saproti, ka asteroīdi ir krituši un kritīs vienmēr, un uz tiem pa lielākai daļai ir mikroorganismi. Rase ir atlaista pašizdzīvošanā. Un šīs pašizdzīvošanas potes, no vienas puses, ir postošas rasei, bet, no otras puses, tās liek saprast, ka jūs varat glābties paši. Nevis kāds atnāks un glābs jūs, bet jums ir pienākums iemācīties glābties pašiem. Tam ir doti instrumenti: fizika, ķīmija, epidemioloģija, medicīna utt. Neatnāks astrālie ārsti jūs dziedināt, viņi dziedina astrālos ķermeņus, bet fiziskos ķermeņus pa lielākai daļai jums ir pienākums iemācīties ārstēt pašiem.

Jums ir pienākums zināt cilvēka ķermeņu – astrālā, mentālā un fiziskā – mijiedarbību. Slimība nevar būt tikai vienā plānā, tā rodas uzreiz visos plānos. Dažreiz tā savu sākumu rod mentālajā plānā. No jūsu domām ir atkarīgs ļoti daudz kas. Ja domas ir smagas, tad visi ķermeņi tiek nomākti. Ja domas ir pozitīvas, tad visi ķermeņi aktivizējas, tajā skaitā arī imunitāte. Un pāriešana uz pozitīvām domām – tā tad arī ir pāriešana gaismā. Lūk, kā jūs to nevarat saprast? Nevar būt negatīvu domu cilvēkam, kurš pāriet uz gaismu, nevar būt cilvēkam, kurš domā gaiši, nomākta imūnsistēma vai smagas somātiskas saslimšanas, tāpēc ka tās bieži ir atkarīgas no domām, no fiziskās aktivitātes. Vingrošana, peldēšana, slēpošana – arī ir svarīgas vispārējā veselības sistēmā.

Tieši tāpat arī planetārajā līmenī – rasei ir jādomā pozitīvi. Jums ir ļoti daudz baiļu filmu, filmu, veltītu karam, vardarbībai, nāvei, noziegumiem. Ja jums saglabājas tāda astrālā piebarošana, tad par kādu iziešanu gaismā jūs varat runāt? Jā, augi, dzīvnieki, planēta izies gaismā, bet jūs mākslīgi aiztur tumsā.

N.: Sali, lūdzu, bet kas mūs mākslīgi aiztur? Un kādēļ tas vajadzīgs? Kam tas ir izdevīgi?

V.: Tas ir izdevīgi cilvēkiem, kuri dzīvo... naudas dēļ fiziskajā plānā. Viņiem ir ļoti svarīgi būt pie varas, pārvaldīt cilvēkus, viņi jūtas pārāki no tā, ka pazemo kādu. Viņi laupa, apmāna, uzpērk kādu, un pie tam viņi jūt, ka viņi ir planētas saimnieki. Tam, lai eksistētu saimnieku suga, citiem ir jābūt verdziski padevīga pūļa sugai, kuru var pārvaldīt, ar kuru var manipulēt, kuru var pat nogalināt. Viņi grib sev atstāt miljardu, lai vieglāk būtu valdīt. Miljardu zombiju, kurus viņi čipotu un pārvaldītu ar čipu palīdzību visu planētu burtiski no viena datora.

N.: Saki, cik tāda versija ir reāla?

V.: Kā tu nevari saprast, viss ir atkarīgs no tā, cik aktīvi būs garīgie cilvēki. Cik pamodušies negaidīs, bet nodarbosies ar propagandu, izskaidros, apskaidros, priecāsies, smaidīs – galu galā, propagandēs veselīgu dzīvesveidu, labas ģimeniskās attiecības, lai cilvēks ietu uz savu laimi. Šis moments, lai cilvēki spētu būt laimīgi uz Zemes, ir cilvēcei ļoti svarīgs. Kamēr eksistē nelaimes, korupcija, vardarbība un kari, cilvēce nevar saukties par laimīgiem ļaudīm. Viņa paliek tumsā. Un pie tam vienmēr paliek lielas izredzes, ka kaut kādas lielas pandēmijas vai milzīgi kari, vēl kaut kādas kataklizmas pazudinātu ļaužu lielāko daļu, un atliekas sāktu pārvaldīt tie valdnieki, kuri pie tam paliks dzīvi, pārvaldīs finanses, pārtiku, ūdeni, gaisu.

Pats galvenais, ka šiem cilvēkiem viss ir. Taču cilvēkam nemēdz būt pietiekami materiālo labumu. Jo vairāk cilvēkam ir, jo vairāk viņš izvirst un meklē vēl kaut ko, ar ko viņš var nodarboties, kaut ko, kā vēl nav bijis. Te ir gan perversijas, gan superizklaides... Un viņš kļūst par ciniķi. Viņam nav dārga cilvēku dzīvība, viņš mierīgi var skatīties uz nāvi un sūtīt nāvē. Viņam dzīve un nāve nav kaut kādas īpašas vērtības, izņemot, protams, paša dzīvi.

N.: Vai šie cilvēki, kuriem ir bagātība un vara, lai pat ne publiskas, “pelēkie kardināli”, ir saistīti ar Augstāko “Es”, ar astrālajām būtībām, ar citām civilizācijām? No kurienes viņiem tāda vara? Uz kā rēķina viņi to saglabā?

(Viņš saka, ka viņi ir saistīti ar viņu, viņš rāda tiešus kanālus pie viņa.)

Un tu pieļauj to, ko viņi dara? Ko, viņi ir karmiski bezatbildīgi?

(Viņš runā par senām planetārām dzimtām, it kā “violeto rasi”, un, ka pēc vibrācijām asinis viņiem ir kaut kādas citas, it kā piepildītas ar gaismas daļiņām.)

V.: Jā, viņiem sākotnēji ir saikne ar smalko pasauli, viņiem ir apziņa, pa lielākai daļai atvērta. No otras puses jūt, ka viņi ir izstumtie uz planētas, tāpēc ka nevar “rādīties cilvēkos”, nodemonstrēt savu “Es”. Bet cilvēkam taču interesē, lai visi viņu pazītu, cienītu, viņš visiem būtu pazīstams kā kaut kāds kinoaktieris, sportists, prezidents. Viņi dzīvo klusu dzīvi. Viņu slepenā bauda: viņi var vadīt, teiksim, valstis, prezidentus, manipulēt ar cilvēkiem, it kā spēlēt šahu. Bet tas taču viņiem nav bezgalīgi, un viņi bieži sajūt savu “Es” kā vīrusus, kuri parazitē uz planētas, ne ar ko īpaši planētu nebagātinot – ne ar talantiem, ne ar ģēnijiem, ne ar mākslas darbiem. Viņi izmanto visu, kas ir, bet paši viņi neapgrūtina sevi ar darbu, radījumiem, radīšanu. Šī dzīve tad ir nabadzīga emocionāli, bet tieši emociju un vētrainu un ne visai vētrainu jūtu izpausmē ir pati dzīves uz Zemes vērtība. Zeme – tā ir emociju dzīve, un, kad cilvēki ir ārpus sabiedrības, tad viņus arī nesauksi par laimīgiem, tāpēc ka viņi... var atļauties visu, ko grib, taču galvenā vērtība tad ir mīlestībā, tīrās un skaistās attiecībās, paļāvībā un vienkāršībā. Pats lielākais cilvēka baudījums ir attiecību vienkāršībā, kad viņam nevajag domāt, ka tas ir ienaidnieks, drauga ienaidnieks, ienaidnieka draugs un tml., bija draugs, bet pēc brīža kļuva ienaidnieks... Visas šīs manipulatīvās grūtības tādā mērā novājina cilvēcisko laimi, dod tādu pastāvīgu spriedzi, ka viņus arī nesauksi par laimīgiem cilvēkiem. Jā, viņi var atļauties atrasties cits cita sabiedrībā un var būt atraisīti un brīvi, taču viņu dzīve ir pārāk sarežģīta priekš tā, lai būtu laimīgi.

N.: Bet tu biji laimīgs? Un kāds ir tavs vārds?

V.: Viens no maniem apakšējā aspekta vārdiem jums ir pazīstams – Lielais Hanaāns. Tā mani sauca senas laikos. MAN IR ARĪ PALĪGI VĒL ZEMĀKOS PLĀNOS. Kas attiecas uz laimi... Mums ir dažādas laimes izpratnes. Es neteiktu, ka biju nelaimīgs uz planētas, un neteiktu, ka tas bija viens no maniem pašiem labākajiem ceļojumiem dzīvē, taču es esmu apmierināts ar šo periodu, tāpēc ka ieguvu šeit bagātu emocionālo dzīvi, tāpēc ka... iegāju detaļās. Es daudz cīnījos.

(Nu jā, viņš piedalījās cilvēku karos, pie kam no divām pusēm – gan no vienas, gan no otras puses. Tā viņam bija virtuāla spēle.)

N.: Bet tu izpildīji savu uzdevumu?

V.: Jā, var teikt, ka izpildīju, tāpēc ka ir beidzies mans planetārais dzīves periods, un es... “eju uz paaugstinājumu”.

N.: Tu augšupcelies uz nākošo plānu?

V.: Jā, es augšupceļos uz nākošo plānu un ceru, kas tas, kas atnāks uz planētu, paliks apmierināts ar to, ko esmu viņam sagatavojis varas maiņai.

N.: Bet kas atnāks varas maiņai?

V.: Nu, var teikt, ka vara jau nomainījusies un es dzīvoju savu pēdējo periodu, burtiski nav nemaz tik daudz laika palicis.

N.: Runā, ka tu aizej vasarā.

V.: Jā, apmēram vasaras sākumā. (Rāda man uz “pulksten pieciem”, piekto mēnesi...)

N.: Interesanti, bet kurp tu ej, ko tu esi izvēlējies?

V.: Pirmkārt es gribu atpūsties. Man pienākas labs atvaļinājums, un tas ir laiks, kad es atpūtīšos, es attīrīšos, apskaidrošos, dziedināšos, izglītošos. Un domāju, ka tajā plānā, kurp es tagad aizeju, sākšu tikt skaidrībā ar to, kāda man tālāk būs dzīve.

(Jā, es saprotu, tāpēc ka man aizvakar teica: jūs šajā plānā nevarat saprast, kādas jums būs iespējas, kad augšupcelsieties, tur jūs izvēlēsieties. Es saprotu, ka tagad viņš izvēlas iet “turp”, bet tālāk sāks domāt.)

N.: Ko tu vari teikt cilvēcei savā aiziešanas brīdī? Kādu testamentu, novēlējumu vari atstāt?

(Viņš uzreiz rāda daudzdimensionalitāti. Mazā trīsdimensiju cilvēka līmenī šis novēlējums ir niecīgs, Kristus-apziņas cilvēka līmenī tas ir milzīgs, tāda piltuve, kura ar savu smaili aiziet tumšajā duālajā pasaulē, bet iziet Kristus-apziņā ar tādu lielu paketi.)

Dažādos līmeņos šis novēlējums ir dažāds. Nu, izskatām sākumā fiziskā cilvēka līmenī. Šeit novēlējums ir tāds: cilvēce kā bioloģiska rase dzīvo savas eksistences pēdējās desmitgades. Pateicoties bioloģiskajiem ķermeņiem, kurus saņēma dvēsele, cilvēce ir ieguvusi milzīgu pieredzi, nesalīdzināmu ar lemūrieša un atlanta pieredzi. Ja vērtē jūsu fiziskā plāna, bioloģisko ķermeņu niecīgo periodu, es teiktu, ka šis periods ir pagājis uz piecnieku apziņas attīstības nozīmē. Pateicoties šai “gaļas mašīnai”, uz kuru jūs nācāt reizi pēc reizes, šeit jūs izjutāt masu jūtu, atklājāt ļoti daudz atšķirību, nianšu, nokrāsu, kategoriju utt., vārdu sakot, tas, ka jūs izanalizējāt visas dzīves gabaliņus, tajā skaitā gan jūtām, gan kaut kādām materiālām lietām, attīstījāt šeit zinātni (par izglītību viņš runā skeptiski), attīstījāt mākslu samērā ar jūsu iespējām un pat attīstījāt negatīvas lietas, tā taču arī principā ir attīstība, tas ir, manipulēšanas māksla, piespiešanas, terora, vardarbības citam pret citu māksla, tas taču arī attīstījās uz planētas. Visam ir tiesības attīstīties. Pateicoties tam, ko jūs šeit attīstījāt, jūs saņēmāt pilnvērtīgu dzīves skolu, noskaidrojāt, ko nedrīkst pieļaut nākošajās dzīvēs smalkākos plānos. Pārejot gaismā, jūs skaidri saprotat, ko jūs nedrīkstat pieļaut, kas ir kādēļ un kā; kas ir ļaunums un kāpēc to nedrīkst darīt.

Kristiešu baušļus jūs izgājāt praksē, kāpēc nedrīkst nogalināt, kāpēc nedrīkst vēlēties ļaunu tuviem un tāliem utt. Izdzīvojāt ar savām dzīvēm un ķermeņiem, sapratāt tos līdz galam, un tas bija ļoti svarīgi cilvēka apziņas izaugsmei, viņa izglītošanai, tam, lai viņš no dzīvnieka tomēr sāktu pārvērsties humanoīdā.

Ja paceļas augstāk, uz nākošo apziņas plānu, bet cilvēce dzīvo astrālajā plānā, tā ir jūtu, vēlēšanos un iespēju pasaule, to pasaule, kas pārvalda enerģētiku, notikumus, minerālo pasauli, elementālo pasauli. Šeit ir daudz vairāk varas, nekā jūs domājat. Vienīgais, ka viņi nevar stipri pārvaldīt jūsu apziņu, tāpēc ka jūs esat iemācījušies nepievērst uzmanību šīm manipulācijām.

Pašreiz vismanipulējamākā ir medicīna. Viņi mēģina caur medicīnu pārvaldīt cilvēci. Medicīna ir visvairāk saistīta ar astrālo plānu (nezin kāpēc).

Vladimirs: Cilvēki taču baidās no slimībām, nāves, ciešanām...

N.: Bet viņi ne tos cilvēkus vada, kuri slimo, bet tos, kās ārstē un kas izgudro zāles!

(Nezin kāpēc viņš parādīja man, ka medicīna ir vismanipulējamākā uz šodienu, pat nav tādas saiknes ar finansu sistēmu vai zinātni, bet uz medicīnu ir vērsta ļoti liela gaisma. Finansu sistēmai ir ļoti zemas vibrācijas. Zinātne... iesīkstējusi, pamatā zinātnei ir zemas apziņas vibrācijas, es nerunāju par atsevišķām personībām, bet par zinātni kopumā. Bet medicīna un bioloģija, saistīta ar cilvēka uzbūvi, pašreiz ļoti stipri barojas no astrālā plāna.)

Bet kāpēc tieši medicīna ir tiešā veidā barojama ar astrālo plānu, pie kam gaišo?

V.: Jā, mēs iedarbojamies uz mediķu un biologu atklājumiem, lai iemācītu cilvēcei cīnīties ar kaitēm, tāpēc ka slimības – tā ir tumsa, bet veselība – tā ir gaisma. Tā arī ir pāriešanas uz gaismu vadīšana caur cilvēku veselību.

N.: Mūsu medicīna pašreiz visbiežāk ir saistīta vai nu ar ķirurģiju, vai tabletēm.

V.: Nu, nelamā stipri tabletes, tās tomēr jums palīdz tādā vai citādā pakāpē. Ļoti daudz spekulāciju ir šajā jomā, bet, no otras puses, arī konkurences ir daudz, un tāpēc viss tas ir palaists tirgū. Tirgum ir jāaizved pie tiem, kas ārstē labāk, lētāk un kvalitatīvāk, efektīvāk. Viss tas reiz uzsprāgs, un šī joma stipri samazināsies līdz nepieciešamajam. Tagad, protams, tiek darīts daudz lieka, bet šis periods, redzams, arī ir vajadzīgs. To var salīdzināt ar to, kas notiek elektronikā. Daudz telefonu, pie kam dažādu, un citas tehnikas. Kaut kad tas viss unificēsies, un paliks nedaudz telefonu, televizoru, automobiļu paveidu. Konkurence novedīs pie tā, ka visas firmas apvienosies... Tu taču saproti: planēta iet uz vienotību visās jomās.

Vladimirs: Tas saucas – globalizācija?

N.: Globalizācija – tas ir, kad kāds viens pārvalda visu planētu. Bet šeit ir vienas iestādes filiāles, teiksim, vienas un tās pašas zāles tiek ražotas dažādās valstīs, un tās ir pašas efektīvākās.

V.: Atceries globālo interneta tīklu galvā, tur uzreiz tiek dots labākais variants, pats pēdējais, pats efektīvākais. Un pie tā planēta vienalga nonāks.

N.: Es redzu, ka tu esi ļoti gaišs un patīkams, un tavas enerģijas man ļoti patīk. Bet ko tu vari teikt, kāpēc tieši blakus cilvēcei stāv ne visai patīkama būtība, kura skubina, draud, reizēm pat pazemo. Viņš arī aiziet kopā ar tevi?

V.: Aiziet visa planetārā hierarhija. Cilvēcei ir viņas pelnīts pārvaldītājs. Un viņš pārvalda to apziņas slāni, kurš atrodas šajā līmenī. Teiksim, tādi kā tu nepakļaujas šai apziņai, netiek pakļauti šai iedarbībai. Katram apziņas slānim ir dots savs zināšanu līmenis un pelnīts pārvaldītājs. Es negribu viņu lamāt, tāpēc ka viņš tiek galā ar savu uzdevumu, viņš ir izdarījis to, kam viņš bija nolikts, izpildījis savas funkcijas. Viņš arī aiziet kopā ar mani. Saproti, ka visam ir savs laiks. Pienāks laiks, un jūs iegūsiet atbilstoši savai apziņai jaunas attīstības programmas, jaunus vadītājus, jaunu štatu, jaunu planētas vešanu.

N.: Ar ko vešana atšķiras no pārvaldīšanas?

V.: Vešana tiek apspriesta pašos augstākajos līmeņos. Planētas attīstības virzienu neizlemj vadītāji. Tas tiek izlemts augstākos apgabalos. Pārvaldīšana – tā ir administrācija, kura mēģina aiznest programmu, radīt apstākļus un palīdzēt tos izpildīt. Vešana īstenojas augstos līmeņos, bet pārvaldīšana pašos zemākajos.

N.: Vai var teikt, ka cilvēci pārvalda kā aitu baru, tas ir, viņai ir jāpakļaujas pārvaldei, un viņai ir maz attīstības variantu, viņa nevar izvēlēties kaut ko, kas nav bijis vadītāju vai pat augstāk iepriekš izlemts? Vai cilvēcei ir tāda iespēja – radīt kaut kādu savu unikālu variantu, kurš nebija paredzēts no augšas?

Pašreiz ļoti populāra ir doma, ka jūs esat izgājuši uz tādu attīstības ceļu, kāds nebija iepriekš noteikts. Kaut kādā mērā tas tā ir. No otras puses, tas tik ļoti glaimo jūsu ambīcijām, ka, mēdz būt, jūs kļūstat nevadāmi. Tas nedaudz maitā jūsu apziņas, radot ilūziju, ka jūs esat tik patstāvīgi, jūs esat tik neparasti, unikāli, satriecoši, ka tā jau ir tīksmināšanās ap sevi un pat patība. Tas attīsta dažas iezīmes, kuru cilvēcē pat nav bijis. Tās nav pašas labākās, šīs iezīmes. Jā, bija varianti tam, ka jūs iesiet bojā, bija varianti tam, ka jūs izdzīvosiet, es neteiktu, ka jūs esat radījuši vēl kaut kādus pilnīgi jaunus variantus. Jūs izdzīvojāt, jūs neaizgājāt bojā, jūs pagriezāties uz augšupcelšanos. Tagad mēs vērojam, kur jūs tālāk izejat. Pilnīgi iespējams, ka jūs izvēlēsieties vienu no tiem variantiem, kuri tika paredzēti pie augšupcelšanās. Iespējams, jūs nokoriģēsiet tos, iespējams, jūs izgudrosiet kaut ko savu, – pagaidām vēl nav saprotams, un mēs novērojam to, kas notiek. Tā kā nevar teikt, ka jūs nu esat tādas unikālas būtnes visā visumā, kā dažos čenelingos jūs sauc. Es gribu teikt, ka vispār nav atkārtošanās, un visas būtnes visumā ir unikālas. Un visas civilizācijas ir unikālas, tāpēc ka vienkārši nav atkārtošanās. Lai kur jūs neierastos, vienalga ir attīstības varianti, ir katras planētas, katras rases, katra uzdevuma, kuru risina šī rase, unikalitāte. Parasti uzdevumi ir izmētāti pa vairākām rasēm, kā jūsu dualitāte tika izmētāta pa desmit planētām, kuras pārvaldīja Lucifers. Jūs esat viens no duālās attīstības variantiem – tie esat jūs. Ir vēl deviņas planētas, kuras arī attīstījās.

N.: Un uz visām šīm planētām bija cilvēki?

V.: Humanoīdas rases – varbūt ne gluži tādas kā jūs, tāpēc ka planētu fiziskie parametri ir atšķirīgi, pēc parametriem tika pielāgoti ķermeņi. Viņi ir humanoīdi.

Vladimirs: Un ne viss ir laimīgi viņiem?

V.: Nav labā un sliktā. Jebkura pieredze ir noderīga. Rases bojā neiet, viņas var pārvest uz citām planētām; nav tā, ka visa rase ir aizgājusi bojā un par viņu nav palicis ne informācijas, ne viņas vēstures. Ir atšķirīgi varianti uz visām planētām, taču īpašu katastrofu nav.

N.: Interesanti, kurp gan var iet tādas būtības kā tu? Kādi jūsu attīstības varianti eksistē? Lūk, tagad tu biji planētas Valdnieks. Bet tālāk tu iesi uz Saules sistēmu vai iziesi no galaktikas? Vispār, ko jūs darāt, tādi Valdnieki kā tu, tālāk?

V.: Labs jautājums!

(Viņš smejas labsirdīgi, labi smejas, man viņš atgādina kaut kādu direktoru, tā var teikt... Cilvēku, kuram dota vara, taču mierīgu, līdzsvarotu, harmonisku, it kā mēs sēdētu pie viņa kabinetā un es viņu intervētu. Viņš vispār labi pret mani attiecas.)

V.: Nu ko gan teikt, manu intervētāj... tādi kā mēs (viņš smejas) uz ceļa nemētājas. Mēs arī esam unikālas būtības, tāpēc ka ne visi ir saistīti ar cilvēces attīstību, ar apziņu, ar tādas vētrainas apziņas kā jums izaugsmi. Un, lūk, tādas vietas kā planēta Zeme, kā jūs saucat, ir karstie punkti. Lūk, iedomājies, ka kaut kāds karavīrs ir atnācis no karstā punkta. Ko viņš darīs? Viņš atpūtīsies. Pēc tam mainīs profesiju. Viņš vairs nebrauks turp, kur ir bīstami, kur viņš var zaudēt savu dzīvību, bet orientēsies uz citām lietām. Un es augstākās vibrācijās arī atradīšu, ar ko nodarboties, domāju, ka tā būs mācīšana. Es kā veterāns, protams, dalīšos savās zināšanās ar tiem, kas iet uz tādām planētām kā Zeme. Tā būs tādu pašu Planetāro Valdnieku apmācīšana. Iespējams, viņi ies ne uz tik karstiem punktiem, bet vienkārši būs Valdnieki iesācēji.

Man ir iespēja iet pie Tēva. Tā ir vibrāciju plānu augšana, apskaidrība. Un jums ir grūti stādīties priekšā, ar ko var nodarboties 9.-11. dimensijā, un es nevaru to paskaidrot, pārāk liela ir apziņu starpība. Tomēr man ir labas perspektīvas, es ar lielu prieku raugos uz nākotni.

Vladimirs: Bet tie cilvēki, kuri pārvalda planētu un manipulē ar visu uz Zemes, viņi pavisam vientulībā paliek?

V.: (Viņš tā smejas!) Ko jūs par viņiem rūpējaties? Neuztraucieties.

Vladimirs: Mēs par sevi rūpējamies, lai beidzot šo tvērienu vājinātu...

Valdnieks: Viss ir atkarīgs no tā, kā jūs strādāsiet. Jūs šo frāzi neņemat vērā.

Vladimirs: Nu kā mēs vēl varam strādāt? Ko varam, to arī darām.

N.: Tas attiecas uz mums, bet ne uz visiem! Kas nāk uz mūsu semināriem, vai tad viņi dara visu, ko var? Priekš viņiem tas arī tiek teikts. Tiek teikts par to, ka miljoniem ir jāstrādā. Ja miljoni sāks strādāt un darīt visu, ko viņi var, tad realitāte mainīsies daudz ātrāk. Viņi vienkārši neapjēdz, lasa par to, taču nesaprot, ka viņu stunda jau ir pienākusi. Jau ir laiks strādāt. Cilvēki klausās, taču nestrādā. Šie cilvēki ir gan žurnālos, gan televīzijā, gan radio, gan izdevniecībās, gan izglītībā, gan medicīnā – visur ir, taču viņi visur neizpaužas tā, kā gribētos, lai viņi izpaustos.

V.: Es priecājos, ka tu šodien biji pie manis viesos. Nodod visiem, kas mūs lasīs, lielu sveicienu un manu mīlestību. Un pateicību, ka mēs visu šo laiku bijām kopā.

N.: Arī mēs pateicamies, dārgo Planetāro Valdniek!

22.12.12

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2013., 2. numurs.

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe