Jaunie bērni

Jaunie bērni ir atnākuši uz planētu – protams, dažādi. Šodien man sagribējās pastāstīt par brīnumu, kuru es paretam redzu, kad māmiņas atved tādus bērnus uz semināru vai uz “Augšupcelšanās Krēslu”, kur man ir ērti viņus aplūkot. Ko es redzu? Milzīgus, briljanta gaismā mirdzošus ugunīgu eņģeļu ķermeņus, nolaidušos mentālajā un astrālajā sfērā. Tā ir vistīrākā gaisma un eņģeļa/ne cilvēka neaptraipīta pieredze. Tādiem bērniem ir paveicies, ja viņu vecāki tomēr ir nonākuši uz garīgā ceļa un saprot viņu problēmas – eņģeļu, nolaidušos darvā, pārklātu ar asfaltu – problēmas. Viņiem ir grūti kontaktēties pat savu vienaudžu vidū, tik ļoti viņi neatbilst vispārējai videi, kurā vajag smēķēt, dzert, just līdzi futbolam un tā tālāk. Viņiem ir grūti iegūt draugus un darbu, viņu vibrācijas ir tik augstas, ka viņiem patiešām ir grūti tikt galā ar mūsu realitāti, kaut arī viņu atnākšanas mērķis bija – ienest mūsu vidē savu gaismu.

Viņus patiešām var nosaukt ja ne par kamikadzēm, tad par savas tālredzības un pieredzes trūkuma upuriem. Bet Eņģeļi ir atnākuši... Viņi ir mūsu vidū. Un viņu mērķis – apziņas un gaismas līmeņa pacelšana uz planētas. Viņus neviens nav sūtījis, viņi zināja, ka būs grūti, un paļāvās, ka “pasaule nav bez labiem cilvēkiem”.

Ne katrs no mums pēc ārējā izskata var noteikt tādus bērnus: dažreiz viņi ir “paslēpušies” savā kapsulā un baidās pabāzt no tās ārā degunu. Tas ir fizikā. Bet astrālajā un mentālajā aspektos viņi dažreiz trīskārt pārsniedz pēc lieluma un pēc tīrības visus mūs. Ir diezgan pieauguši un “adekvāti” eņģeļi – tie, kuriem jau ir kaut kāda agrāka pieredze uz planētas.

Laiks ieviest Sarkano Grāmatu mūsu bērniem. Tas ir pats dārgākais, kas iespējams uz planētas – šie apskaidrotie svētie bērni, mūsu neatpazīti, jo pēc skata viņi dažreiz ir vienkārši neadekvāti vai slimīgi. Katrs no mums atceras savu misiju – strādāt uz planētas viņas vispārējam labumam cilvēces izvešanas uz nākošo dimensiju un apziņu kontekstā. Mēs ar jums esam apziņas pacelšanas katalizatori iedzīvotāju vidū.

Bet šie bērni – apziņas pacelšanas katalizatori mūsu – to, kuri var viņus atpazīt, vidū. Viens tāds bērns šodien uz mani atstāja pārsteidzošu iespaidu, tagad viņš ir saistīts ar mani caur savu mentālo/ugunīgo Eņģeli.

Saki, kāds ir tavs vārds? Iziella – var tā saukt?

(Kā atbilde caururbjoša pateicība līdz asarām.)

Kā tu izrādījies uz planētas meitenītē? Kādēļ tu atnāci tik agri? Mēs vēl esam pārāk rupji tavam “Es”...

Tas bija mans ilgotais mērķis – izdarīt visu priekš tiem, kuri reiz mani izglāba.

Kā tas notika?

Es biju tuvu bojāejai starp lediem galaktikā, iesalstot ledus gabalā, un gandrīz biju apstājusies attīstībā.

Tas ir vienlīdzīgi mūsu nāvei?

Es pagaidām nezinu, kā tas ir – mirt, bet domāju, ka pēc nozīmes – gandrīz tāpat. Mani sasildīja jūsu rokas, cilvēka rokas no planētas mentālās hierarhijas. Atbildot uz to, es atnācu atdot savu parādu Cilvēkam.

Tā ir tava karma jeb tava varonīga rīcība?

Es nezinu, kas tas ir – karma un kas tas ir – varonīga rīcība, bet domāju, otrais ir tuvāk, tāpēc ka atdot parādu Cilvēkam līdzinās manu paradumu un pierastā dzīves veida pārvarēšanai, tas ir, liels solis manā attīstībā.

Tu apzinies, ka tev nāksies piemēroties, lai atbilstu mums?

Es esmu jums ļoti pateicīga, ka jūs saprotat mani un manus paradumus. Es nesaucu tos par grūtībām, bet vienkārši par paradumiem domāt un pretoties videi. Mūs mācīja nelūzt, bet pretoties likstām un pretoties kārdinājumiem.

Tev ir pietiekama pieredze astrālajā pasaulē? Cik reizes esi bijusi astrālajā ķermenī?

Vairākas reizes. Tas ir jautri un ne pārāk grūti, tāpēc ka astrālajā pasaulē eksistē vairākas pasaules atbilstoši jūsu vibrācijām. Esmu sarunājusies ar apskaidrotiem skolotājiem un svētajiem, atnākušiem no Zemes. Viņi runāja briesmīgas lietas, kuras biedēja mūs.

Es saprotu, ka tikai pašas pieredze var pārliecināt par kaut ko... Cik bērnu atnāca ar tevi?

Es nezinu. Mēs visi pagaidām esam šķirti, lai stiprāk nolaistos vidē. Bet domāju, ka ar laiku mēs atradīsim cits citu caur Eņģeļiem, kuri mums palīdz un uzmana mūs.

Ko tu gribētu nodot mums, pieaugušajiem, kuri grib palīdzēt jums?

Neraizējieties par mums. Tas ir mūsu gribas lēmums, mūsu pašu izvēle. Mēs nevienu nevainojam mūsu problēmās. Vienīgie slazdi – ka bērni ne vienmēr apzinās, no kā viņiem ir problēmas un kāpēc viņi nav tādi kā visi. Kad jūs man paskaidrojāt (manai meitenītei), mums kļuva vieglāk izteikt savu “Es”, apzinoties savus uzdevumus unnelīdzināšanos vairumam bērnu. Būtu labi internetā organizēt Nelīdzīgo Bērnu Klubu, kur mēs varētu sarakstīties un sazināties, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt cits citu. Mums ir ļoti svarīgi atrast savu saziņas loku, savu Ģimeni.

Tu apzinies, ka vari ārstēt, dziedināt savu ķermeni, savu “Es”?

Pagaidām vēl ļoti slikti apzinos. Domāju, ka tas atnāks ar laiku.

Nežēlojiet mūs, tā mums būs sliktāk. Mums jāatrod savs veids piemēroties kopējai videi un jāparāda tiem, kas nāk aiz mums, ko tieši priekš tā vajag izdarīt. Mums ir jāizvelk Cilvēks sev līdzi Gaismā, tas ir mūsu virsuzdevums.

Kādēļ?

Tas ir sirds aicinājums. Parādīt eņģeļiem, iestrēgušiem fiziskajā realitātē, ka ir pasaules, kur visiem ir labi.

Lai to parādītu, jums arī šeit ir jābūt labi. Taču pagaidām tas tā nav.

To vajag izdarīt pakāpeniski, vairāku paaudžu laikā. Mums vēl ir laiks.

Es priecājos, ka tava dzīve nokārtojas. Esi laimīga un paldies par saziņu!

Es vienmēr priecāšos parunāt ar jums.

Un es esmu pateicīga jums!

13.11.04.

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2013., 6. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe