Atklāšanās. Atklāsmes. Apzināšanās

Maskavas seminārs “Kristus-apziņas prakses” un Sanata Kumaras Skola “Savienošanās ar savu Augstāko Es”

2013. gada marts

13 04 13 1Tas bija sākums.

Manis jauns sākums.

Sākšu ar pagājušo, rudens (2012. gada) semināru un pirmo iepazīšanos.

Satricinājums!

Kaut arī bija daudz zināšanu. Redzams, ritēja uzkrāšanās. Prakse ir vienkārši atklāsme!

Nataša Krēslā teica: Raksti!

Tas bija tik negaidīti. Un tai pašā vakarā sākās dzeja. Tā vienkārši lija no manis. Es biju apstulbusi! Nekad agrāk es pat nedomāju par to.

Man atvēra durvis uz kaut kādu priecīgu jaunu pasauli. Pēc tam es sāku zīmēt, tā vēlējās mans iekšējais bērns. (Viņš gribēja ‘lidot”, tas ir, radīt, es to pēc tam sapratu.)

Man atvēra mani pašu. Es pēkšņi sāku izteikt sevi un nekautrēties no tā. Katra diena kļuva par svētkiem!

Es iemācījos pazīt un atšķirt enerģijas, tik svētīgi nākošas pie manis.

Es iemācījos strādāt ar saviem enerģētiskajiem laukiem un daudz ko citu, ko agrāk pat nestādījos priekšā.

Vārds “meditācija” bija vienkārši vārds.

Tas ir mans kvantu lēciens!

Un tas viss ir Natālijas Koteļņikovas semināri.

13 04 13 2

Es vairs nepazīstu sevi. Es mīlu pasauli un cilvēkus, agrāk to neapzinājos. Es sapratu, ko nozīmē dzīvot ar atvērtu sirdi, es ieguvu domubiedru ģimeni.

Esmu pateicīga, pateicīga, pateicīga!

Radīt ir laime!

Gaļina

*********

Gribu pastāstīt par sarunu ar Debesu Tēvu.

Natālija savā seminārā teica, ka uz Zemes nav taisnīguma, bet arī augstākajās pasaulēs to meklēt nav vērts.

Mans iekšējais Es sadumpojās. Kā tad tā? Un es nolēmu uzdot jautājumu Tēvam.

Taisnīgums uz Zemi ir jums – cilvēkiem – jāatnes. Jācenšas panākt taisnīgumu. Bet kā?

Uz Zemes, dualitātē, visi līdzekļi bija labi. Bet tagad tikai ar viedumu un mīlestību. Savas apziņas attīstību. Katrā apziņas līmenī ir savs taisnīgums. Meklējiet savas metodes, attīstiet pētījumus šajā jomā. Tādā veidā, paceļoties, jūs ienesīsiet visos līmeņos savu pieredzi taisnīguma nodibināšanā.

Pateicos Tev, dārgo Tēv!

Tamāra.

***************

Pirmkārt, es ieguvu lielu pieredzi darbā ar enerģijām. Iemācījos viņas atpazīt, ieraudzīju un sajutu savu staru ķermeni. Apguvu savienošanās ar savu Augstāko Es praksi.

Iešanu uz Akašas Hronikām man nepavadīja bildes, attēli, taču es ieguvu priekš manis ļoti svarīgu apzināšanās momentu par iemesliem savām fiziskajām problēmām, kuras nāk no iepriekšējiem iemiesojumiem.

Autoimūno slimību cēlonis slēpjas konfliktā starp dvēseli un ķermeni! Priekš manis tā bija atklāsme! Esmu pateicīga Natālijai Koteļņikovai par šo atklājumu, par ieteikto attīrīšanās un izdziedināšanās šūnu līmenī praksi (Amoras Guaņ Iņ prakse).

Pateicos! Pateicos! Pateicos!

Tatjana.

************

13 04 13 3

Kā mani nosūtīja uz pašreizējo iemiesojumu, uz šeit un tagad

Es stāvu Zālē – gara auguma, mirdzoša sieviete ar priecīgu smaidu: Esmu atnākusi.

Pirmais pienāca Lucifers un, kā vienmēr, stingri, taču tēvišķi teica: “Ej, spēlē!”

Mihaēls tālumā, ne augsti, bet vienā līmenī, kā vieds un gādīgs Tēvs lika priekšā: “Esi Mana palīdze uz Zemes!”

Diženā Dieviete mirdzumā nolaidās Zāles centrā un teica: “Es došu tev dievieti atbalstam, kad izaudzināsi, – būsi gatava.”

Sanats Kumara tā laipni novēlēja: “Dedzi, mirdzi, Mana Zvaigzne, un Mīli... (stiepti).

– Esmu gatava.

Jautāju:

– Vai es varu atgriezties pēc gaismas un vieduma uz šejieni?

– Jā, nāc ar mīlestību, vienmēr gaidām.

Meditācija

Mihaēla Režģis apkārt Zemei ar zelta, rozā, pulsējošu, starojošu plūsmu ir cauraudis un aptvēris planētu.

Esmu savienojusi savu radīšanas čakru ar režģi un daudzkārtīgi izaugusi!

Tā ir mana pārliecība, atbildība un piemērotība radīšanā – visā, kas Ir.

Tā gribas iesaukties: “Es dzīvoju! Es Esmu! Cilvēki, kur jūs esat?! Lūk, taču es, šeit!”

Dārgo Mihaēl!

Mīlu Tevi, pateicos.

Zinaīda Tjapkina.

***********

13 04 13 4

Sveicināt visi – visi, visi.

Seminārā “Kristus-apziņas prakses” Maskavā es ieraudzīju darbu – ļoti augsta līmeņa daudzdimensionālu darbu.

Vairākas dienas piemeklēju vārdus, lai pateiktu kaut ko saprotamu un nozīmīgu.

Natālija izveda mūs pa tādu ceļu, kuru apgūt un apjēgt vienā reizē man nav pa spēkam. Es jutos kā daivers, kurš nokļuvis straumē – kādi zemūdens pasaules krāšņumi, ka tik dzīva aizkļūtu. Es ieraudzīju daudz, ko pieņēmu sev un varēšu nodot citiem.

Man vēl ne reizi vien, domāju, stāv priekšā atkārtot uzkāpšanu – jau pašai, ar saviem spēkiem, tempiem un iespējām, tāpēc liels paldies par ceļu.

Parādījās milzīgs daudzums jautājumu par piestrādi.

Namaste.

Zoja Morozova, Pleskava

13 04 13 5

 

Pievienots 13.04.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/otkritiya-otkroveniya-osoznaniya

Tulkoja Jānis Oppe