Divi čenelingi

Mūsu visumu Tēvs nolēma apdzīvot ar Sevi

(čenelinga ieraksts no Tjumeņas semināra, 13. g. oktobris)

13 11 18 01

Galaxies of the Infrared Sky

Galaktikas infrasarkanajā starojumā

Mēs atkal atgriežamies Galaktikas Kodolā, tajā pašā būtnē “ar bruncīšiem” – tie mēs arī esam, mēs tikko tur bijām (praksē “Saulespuķe” mēs beidzam ceļojumu kā būtne “bruncīšos – baleta svārkos” no Galaktikas atzariem), un tagad mēs palūgsim Atzaru Būtības tālāk nedaudz pastāstīt par sevi. Lieta tā, ka Galaktikas “melnais caurums” ir izeja Monādēs un pagājušo reizi mēs ar jums bijām Monādēs. Pie tam mums to sarīkoja kā amizantu ekskursiju, tāpēc ka mēs iegājām savās “olās”, kuras radīja Tēvs, bet tās mums jau sen ir par mazām. Mēs esam pārauguši gan pēc diženuma, gan pēc apziņas, gan enerģijām.

Bet mēs jutām šīs Monādes kā pašu, pašu sākotnējo, sākotni... Mēs izjutām pašu pirmo Tēva Tīrību, kuru Viņš ielika tajā daļiņā, kuru Viņš mums deva, radot mūs, un noskaidrojām, ka Monāžu bija daudz. Iespējams, bija vairāki Monāžu izlaidumi.

Sākumā viņu daudz nevajadzēja, bet, kad Monādes jau sāka apaugt ar būtnēm, kuras sāka radīt pasaules, šo pasauļu apdzīvošanai bija vajadzīgas jaunas būtnes, un droši vien, lūk, tā mēs arī sākām vairoties. Vai tas tā ir, vai nav, mēs pacentīsimies tagad uzzināt.

Mēs pagājušajā reizē parunājām ar divām Galaktikas Atzaru Būtībām, tagad uz mani raugās vēl viena Būtība, no viena Atzara. Viņš runā par to, ka Viņš ir bijis sensenais Galaktikas Atzars, pēc tam parādījās pārējās daļas. Sākumā tā bija kā aste, un visas būtnes, kurām bija saprāts, metās to apdzīvot. Protams, šīs būtnes bija augstās enerģijās, ne tādās kā mēs. Viņas sāka radīt pasaules, kuras bija nevis uz zvaigznēm vai planētām, bet starp zvaigznēm, kuras tikko, tikko iedegās pie debesīm. Dažas zvaigznes vēl bija dīgļa stadijā, dažas jau bija uzsprāgušas un sāka veidot savas planetārās sistēmas, bet būtnes pa to laiku starpzvaigžņu telpā sāka radīt savas pašu pasaules.

Priekš kā? Protams, priekš tā, lai sevi realizētu. Realizēšanās mērķis – lai izzinātu, ko tu spēj, kādi talanti, iespējas tev ir, kas tev piemīt, ko tu vari attīstīt, apzināties, no kā tu sastāvi utt.

Pasaules bija pašapmācošās, tas ir, bija ieviestas tādas programmas, ka būtnes, kuras mitinās šajās pasaulēs, patstāvīgi attīstās. Jā, programmas bija ļoti augstas. Toreiz vēl nebija bērnu un reproducētāju. Būtnes bija radītas nemirstīgas, un viņām bija tikai jāattīstās un jāpiegādā Radītājam enerģija. No vienas puses, Radītājs deva būtnei enerģiju, lai viņa attīstītos. No otras puses, viņa attīstījās, transformējās, izzināja, ieguva pieredzi, ieguva informāciju un ar to “baroja”, atdeva visu to atpakaļ Radītājam. Tas bija “savstarpēji izdevīgi”.

Vispār, priekš kā Radītājs radīja pasaules? Lai tās atspoguļotu Viņu, lai viņš saprastu savas iespējas (gribēju teikt, varenību).

Nebija toreiz vārda “varenība”, “varenība” – tas ir, kad es varu izdarīt to, ko neviens nevar. Te pētīšana bija pašā sākumā, un apziņa bija... vienkārša, vai... bērnišķīga. Šim bērnam bija jāaug patstāvīgi, viņam nebija Vecāku. Tai pat laikā, visas apzināšanās programmas, kuras Tēvam bija, bija Viņā ieliktas. Viņam šī daļiņa bija jāattīsta, jāvairo un ar paša pieredzi jāpalīdz Tēvam apzināties Sevi. Pēc tam šī Būtne radīja citas būtnes, kuras palīdzēja Viņai apzināties Sevi utt., tas ir sāka ritēt fraktāļu process.

Taču man saka, ka sevis apzināšanās – tas nav pats galvenais uzdevums. Pats galvenais visuma uzdevums – tā ir īpašu enerģiju veidu, kādu līdz tam nav bijis, radīšana.

Bija kaut kāda sākotnējā enerģija, kuru varēja transformēt gan tā, gan tā, un radīt daudz dažādu enerģiju veidu, kolekciju: šī enerģija ir radīta uz skaņu pamata, šī – uz izstarojuma pamata, bet šī – uz gaismas pamata, šī – uz apziņas pamata, tas ir, notika savu iespēju, sava potenciāla atklāšana, un pats galvenais, ka šai atklāšanai bija jānotiek individuāli. Neviens tev neteica, kas tev jārada, nebija tiešas vadības, teiksim, ka tev jārada kvadrāts 4 reiz 4 u.c. Tas vienmēr ir spontānums, improvizācija, tas bija arī interesanti. Tai pat laikā, tagad Tēvs saka, ka bija iedarbinātas visas programmas no iepriekšējiem visumiem, Lielajām Pasaulēm, kuras bija apdzīvotas agrāk. Tām visām bija absolūti dažādas programmas, tāpēc ka tās radīja dažādas Būtības un katra Būtība izteica sevi savā veidā – caur atsķirīgām enerģijām, fizikas likumiem, kosmosiem, formām un apziņām.

Visu to apvienoja mūsu Debesu Tēvs, un uz visu šo programmu pamata tika radīts mūsu visums, kuru Tēvs visbeidzot nolēma apdzīvot ar Sevi. Viņš uz šo radīšanu gāju daudz pakāpju. Viņš gāja no divām pusēm: sākumā radīja savus Dēlus, smalko matēriju augstākās Būtības, bet no otras puses viņš sāka radīt blīvās dimensijas. Un mēs savienojāmies tieši trešajā dimensijā kā gaisma un tumsa. Tas tad arī ir neitrālisms. Caur mums Viņš spēja nonākt pie neitrālisma, apvienot gaismu un tumsu, kas bija pats galvenais Viņa uzdevumos.

Galaktikas Atzara Būtība palabo: nedomājiet, ka jūs esat tik unikālas būtnes, ir vēl tādas pašas rases, kuras izpilda savus programmas variantus.

Neitrālisms – tas ir tas, kas bija iecerēts no paša sākuma, Tēvs uz to gāja. Cilvēks, kuram potenciālā piemīt viss, kas piemīt Tēvam, var Viņu nomainīt un pacelt Viņu uz Viņa paša attīstības nākošo līmeni. Tēvam arī vajag attīstīties. Viss, ko viņš ir saradījis, viņam pirmkārt kalpo Viņa paša attīstībai. Mēs kā bitītes, katra nesam Viņam savu pieredzi, viņš to iesūc, apzinās caur mums. Mēs esam viņa saprāts, tādi kā mēs.

Monādiskajā slānī, kā mēs pārliecinājāmies, ir bērnišķīgs saprāts. Tāpēc Tēvs ieiet visos mūs un citās tādās pašās formās, lai apzinātos Sevi caur mums kā caur izzināšanas instrumentiem.

Mēs pateicamies visiem, kas bija ar mums! Mēs pateicamies Tēvam.

 

Iesvētīšana no Galaktikas Karmiskās Padomes cilvēces Karmiskajos Skolotājos

(Maskavas seminārs, 13. g. novembris)

Mēs piesaucam planētas un Saules Karmisko Padomi un Karmiskās Padomes Galvu. Ir sajūta, ka mums šodien ar viņiem ir jāsavienojas. Domāju, ka tas būs aktuālās tēmas “Jaunā laika paradigmas” turpinājums.

Karmiskā Padome: Jā, mēs gribam parunāt par cilvēces uzdevumiem un īpaši par jaunā laika uzdevumiem (jauna karma – jauni cilvēku uzdevumi).

Ar ko atšķiras cilvēks līdz 12. gadam no 2014. gada cilvēka?

Pirmkārt, vidējais cilvēks uz planētas baidījās no Laiku Gala. Vidējais cilvēks vērsa savas kustības un enerģijas uz leju, trešās dimensijas blīvumā. Vidējais cilvēks baidījās no nākotnes un karmas – “soda, atmaksas par saviem darbiem”. Viņu vadīja bailes. Tas bija ne tik daudz godīgums un kristāliska prāta skaidrība, cik baiļošanās par atmaksu. Dievs vai visums sodīs, vai vēl kaut kādā veidā es saņemšu atbildi par saviem nelikumīgajiem nodarījumiem. Tas ir, audzināja un turēja grožos bailes – gan miesiskās tieksmes, gan citas maziskas sajūtas, tādas kā dusmas, greizsirdība, privātīpašnieka sajūtas, vēlēšanās iegūt kādu vai kaut ko, tas ir, vara un vardarbība u.c.

Tas bija ļoti izplatīts planētas vidējā cilvēkā līdz 12. gadam, tāpēc ka viņš pamatā vēl atradās dzīvnieciskajās tumšajās enerģijās. Tikai viņa galva atradās gaismā, pat ne gaismā, bet pelēkumā, bet pārejā daļa bija tumsā.

Kas notiek tagad? Šī tumšā daļa zemāk par trešo čakru sāk izretināties. Un pelēkuma vieta nāk gaisma, un tagad vidējam cilvēkam jau līdz pleciem ir gaisma, pārējā daļa līdz pirmajai čakrai ir pelēka, bet tālāk tumša. Zemes vibrācijas paaugstinās, un tagad man rāda, cik mēs jau esam notīrījušies.

Par cik bailes aiziet (bet mēs pabeidzām darbu ar bailēm semināra pirmajā dienā), tad ir, kur atnākt gaismai. Ir arī bailes, kuras mums vēl joprojām kalpo, un mēs tās atstājam, piemēram, bailes no uguns, augstuma un tml. Bet visas pārējās bailes, kuras mums nekalpo, mēs jau pacentāmies aizvākt.

Cilvēcei tā nav. Cilvēce joprojām paliek baiļu pārņemta, tās tagad cilvēkam atrodas tikai ķermenī, tas ir, ja agrāk to noteica tumsas līmenis, tad tagad tumsa nolaižas, bet cilvēks sevis iekšienē mentālajā un astrālajā plānā šīs bailes saglabā. Tādejādi, negatīva glabātava tagad ir cilvēks.

Mēs aicinām katram no jums to konstatēt, saprast, kā to var aizvākt no citiem cilvēkiem – tas ir, kalpot par skolotājiem uz Zemes. Parādīt, ka bailes eksistē tikai cilvēkiem (dažādās vietās – galvā, nierēs, sirdī un tml.).

Tumšā līmenis visu laiku pazemināsies, un drīzumā, pēc gadiem 5, tumšais pavisam aizies no planētas, un nebūs iemesla citiem cilvēkiem saglabāt bailes, tas paliks kā ieradums vai uzvedības šablons, vai kaut kas no pagājušajām dzīvēm, vai kaut kas, ielikts šūnās. Tas ir, cilvēciskā atmiņa saglabās bailes. Un tāds cilvēks izskatīsies tā, it kā mēs tagad būtu iegājuši Gaismas Pilsētā – ar visām bailēm un fiziskā ķermeņa zemajām vibrācijām, ar savām negatīvajām gaidām. Tā drīz izskatīsies cilvēks, tāpēc ka Gaismas Pilsētas patiešām nolaižas. Gaismas vibrāciju plāni nolaižas uz planētu, un tas ir ātrāk, nekā jūs domājat... 10 (?) gadu laikā uz planētas jau būs ļoti daudz gaismas. Un tagad pats svarīgākais darbs ir cilvēka, tieši cilvēka, attīrīšana. Ar planētu jūs strādājat labi, bet cilvēki nav ar mieru aiziet no savām bailēm, viņi tur to galvā, nostiprina to. Pati smagākā un inertākā daļa – tā ir cilvēce un viņas saprāts.

Un Mums tagad gribas dot jums Iesvētīšanu, visiem, kuri šeit sēž, cilvēces Karmiskajos Skolotājos. Mums gribas, lai jūs saprastu karmu tā, kā to saprotam Mēs, tas ir likumu un uzdevumu krājums. Cēloņa un seku likums nekur nepazūd, bet, kad nav cēloņa, nav arī seku. Mēs ar savu baiļu neesamību aizvācam daudz negatīvas rīcības cēloņu, tāpēc ka negatīvu rīcību pa lielākai daļai izsauc mūsu bailes, bet, ja nu pēkšņi kaut kas notiks? Es tagad labāk, lūk, kā rīkošos: neko neizdarīšu, aiziešu, atteikšos no saviem plāniem, aizbēgšu utt. Tas ir, mēs paši uzceļam šķēršļus dvēseles plānu iemiesošanās ceļā. Faktiski mēs cīnāmies ar saviem paša plāniem. Mēs kaut ko gribam un baidāmies to izdarīt.

Mēs pretojamies dvēseles realizēšanās plāniem, jau zinām, ko mēs gribam, un visu laiku atliekam un atliekam, un atliekam. Sakām sev – es nezinu, nesaprotu, negribu. Mēs gribam, lai jūs tagad šīs bailes atdotu Mums.

Mums, Karmiskajai Padomei, atdotu savas bailes, kuras aptur jūs ceļā uz Skolotāju misiju.

Mēs tagad jums izdalām groziņus. Katrs šajā groziņā ieliks to, kas aptur jūs ceļā uz Skolotāju misiju – visus viltus šķēršļus, kurus jūs esat sacēluši, uzstādījuši kā aizsardzību no dvēseles, no viņas realizēšanās. Mēs to visu saliekam grozos. Tiem, kam visa ir daudz, šie grozi paplašināsies, kādam tie kļūs milzīgi, kādam ne pārāk lieli.

Man arī iedeva grozu, es tajā likšu visus savus kaut kādus ambiciozus projektus, un neīstu kautrīgumu, visu, visu saliekam. Mums vienkārši vajag iet. Skolotāji man saka – tu zini šodienu? Strādā pēc šodienas plāna. Rīt būs cits plāns. Nestādi sev ne grandiozus plānus, ne mazus, nemazini sevi, nepārspīlē, bet tā, kā, lūk, tas norit – ieraksties šajā turpmākā gada perspektīvā – un viss!

Jums piedāvā strādāt tāpat, bet jums tomēr nāksies vēl bīdīt savas pārliecības un savas Skolotāja darba enerģijas uz priekšu, lai tās strādātu jūsu labā uz priekšu, priekš jums, un vestu pie jums cilvēkus. Bet varbūt jums ir iespēja rakstīt, nodarboties ar ķermeniskām praksēm un arī kaut kādā veidā pārgrozīt cilvēkus, un pats galvenais, ka jums tieši tāpat, kā es tagad, jābīda citi, lai apmāca citus. Jums ir jālolo skolotāji.

Mēs nezinām, kuri būs skolotāji, bet kuri nē. Šī iespēja tie dota absolūti visiem, un tikai no jums ir atkarīgs, kam jūs izšķirsieties un cik ātri jūs iesiet. Nepieciešamība pēc tā ir.

Ir pienācis laiks, kad visa informācija atklājas un to vajag dot cilvēkiem. Darīt to ļoti taktiski, mierīgi, bez spiediena un tai pat laikā ļoti dabiski. Neteikt, ka kāds milzīgs noslēpums ir atklājies! “Paskaties, zieds ir izaudzis – tu redzēji?” “Nē, es tikai tagad pievērsu uzmanību.”

Tādas lietas, kuras atklātas visiem cilvēkiem, un vajag norādīt tikai uz tām... Cik dzērāju pirms 10 gadiem bija pie gastronoma? Tu redzi, ka tagad tā nav? Ne tikai Maskavā, bet arī visās citās pilsētās. Atceries, kā mēs dzīvojām 90-jos gados un kā dzīvojam tagad? Un tā tālāk?

Mēs paši varam vākt šos faktus no interneta, no televīzijas, lai būtu apgaismošanās pierādījumi. Apmainieties ar tiem, viens kaut ko atradis – lai visi pārējie zina, un tad jūs iemantosiet skolotāja atbildību par to, ko jūs radāt uz Zemes.

Mēs tagad esam pienākuši pie karmiskās atbildības. Šī Iesvētīšana ved pie šīs atbildības apzināšanās, tāpēc ka dvēsele realizējas tieši tajā – skolotāja misijā, tieši sevis un citu apskaidrošanā. Apskaidrošanas ceļš – tas ir jūsu un pārējo ceļš. Vai jūs ejat uz augšupcelšanos, vai neejat – tam absolūti nav nozīmes. Nozīme ir tam, kāds jūs esat kļuvis garīgās prakses rezultātā. Neuzstādiet sev dižus mērķus, taču tai pat laikā vienmēr ejiet uz priekšu.

Un no šī brīža Mēs jums gribam teikt, ka Karmiskā Padome, ļoti tieši atseko jūsu ceļu. Seko – tas nedaudz nav tas vārds, bet atseko. Tāpēc ka tā ir Maskava! Mēs runājam par Krieviju. Maskava – tas ir Krievijas centrs, augstāk nav kur! Ja mēs sakām, ka Krievija – tas ir cilvēces priekšpostenis, tad Maskava ir Krievijas priekšpostenis.

Jūs saprotat, kādā seminārā mēs sēžam? Augstāk – tie ir tie skolotāji, kuri kalpo visai cilvēcei, tādi kā Drunvalo, Taiberons, Lī Kerols, Sels Reičels...

Kas jums traucē iet tādu ceļu?

Dzirdu no jums atbildi – ir jābūt misijai!

Mēs dodam jums tādu misiju – Galaktikas Karmiskā Padome!

13 11 18 02Skan – Galaktikas... Mēs mazliet esam pacēlušies...

Ir laiks iziet no bērna vecuma. Tas ir tāpat, kad jūs esat pabeiguši institūtu un ejat uz darbu. Mēs dodam jums ceļazīmi dzīvei. Mēs jūs nebiedējam un negribam, lai jūs domātu, ka jums uzliek pienākumu, ka jums uzkrauj. Jūsu dvēsele – grib, tiecas un tikai to vien vēlas. Mēs vienkārši jūs vēršam turp, kurp vēlas jūsu dvēsele. Izvēršam jūs jūsu misijai.

Un atkal es dzirdu jūsu iebildumus – kā to izdarīt, kur ņemt ļaudis... ja Maskavā savācas tik maz ļaužu. Pietiek ar diviem, trijiem cilvēkiem. Tā jau ir grupa. Vienkārši, ja jūs vērsīsiet savu uzmanību tieši uz to, tad jūs sāksiet augt. Atnāks gan ceturtais, gan piektais, gan sestais. Un vienmēr sāciet ar grupu – no sākuma. Grupai ir jāzina jūsu valoda, jūsu termini, kas priekš jums konkrēti ir ķermenis, Augstākais Es... Jums jāsāk runāt savā valodā un jāsāk strādāt ar pašiem pirmajiem vingrinājumiem, tāpēc ka tie ir paši svarīgākie, kā ir izrādījies manā praksē. Un cilvēkiem, kuri nav izgājuši šos seminārus, ir problēmas sakaros ar Augstāko Es.

“Cilvēkam, kurš ir aizgājis līdz Galaktikas Centram, ir tiesības izvēlēties savu dzīvi pēc saviem ieskatiem.” Man atkārto to frāzi, kuru man pateica pirms dažiem gadiem, kad es aizgāju līdz Galaktikas Centram. Tagad šo frāzi atkārto jums. Jūs esat kļuvuši par galaktiskajiem cilvēkiem. Jums turpmāk pēc augšupcelšanās vai nāves ir tiesības izvēlēties savu ceļu patstāvīgi. Jūs neatgriezīs uz Zemi vai uz fizisko plānu. Ja jūs vēlēsieties, jūs vienmēr varēsiet atgriezties.

No jums noņem Zemes karmas atliekas un saka, ka jaunas karmas sastrādāšana – tas ir, kad jūs ejat pretēji savai dvēselei. Kad jūs baidāties izdarīt to, kā dēļ esat atnākuši.

Nostājieties visā augumā, mani draugi! Mēs šodien ieraudzījām jūs tādus, kādi jūs kļuvāt pirmās iniciācijas laikā, kuru vadīja Vladimirs. Mēs ieraudzījām jūs tādus lielus un apsveicam jūs ar izlaiduma eksāmeniem, kurus jūs principā esat nolikuši. Mēs apsveicam jūs...

Iztēlojieties, ja jūs visi tagad esat speciāli atnākuši uz Zemi kā skolotāji, papildus. Sākas it kā jauna inkarnācija, norit jauns karmas etaps – skolotāju misijā.

Piecelsimies un svinīgi pieņemsim šo Iesvētīšanu (visi pieceļas).

13 11 18 03

No Galaktikas Karmiskās Padomes

Mēs, Galaktikas Karmiskā Padome, mīlam savus bērnus, redzam viņus pabeigušus apmācību un tagad aktivizējam jūsu nimbus. Tā ir pāreja no cilvēka dzīvnieciskā uz Cilvēku Dievišķo.

Mēs negribam uzkraut jums jaunus uzdevumus un teikt, ka jums ir pienākums. Mēs vienkārši nolaižam jūsu apziņā šos uzdevumus, lai šie uzdevumi dzīvo, plaukst, izaug jūsu apziņā un aizved jūs pie tā, kam jūs esat paredzēti.

Mēs pateicamies jums par jūsu ceļu, par jūsu kalpošanu, par jūsu mīlestību, par jūsu tiekšanos izlauzties cauri asfaltam un uzplaukt. Mēs redzam jūs labi. Vēl vairāk, jūs esat izlauzušies cauri nākošajiem – astrālajam un mentālajam plānam, un brīnišķīgi uzplaukuši.

Un lai jūsu mentāls aizved jūs turp, kur pēc jums ir vajadzība cilvēkiem, kuri iet jums pa pēdām.

Es pateicos jums!

 

Pievienots 18.11.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/dva-chennelinga

Tulkoja Jānis Oppe