Galaktiskā Kodola Būtības

Galaktiskā Kodola Būtības – Emanuēls un Krievija

(čenelings Anapā)

13 09 30 01

Mēs piesaucam Galaktiskā Kodola Būtības, tās, kuras grib ar mums parunāties, padarboties ar mums. Pirmo es gribu piesaukt Emanuēlu, Nebadona vadītāju. Tas ir Ercenģelis, viņam ir pilnīgi citādas enerģijas nekā Mihaēlam, jūs tagad redzēsiet... mūsdienīgākas varbūt, vieglākas, administratīvākas. Mihaēls tomēr ir Radītājs, Veidotājs, Tēvs mums, bet Emanuēls ir tas, kurš uzņēmās mūsu Galaktikas vadību un vadīšanu. Iespējams, viņam ir vēl kādi pienākumi... Mihaēls saka, ka Viņš strādā tieši ar galaktikas Karmisko Padomi. Mēs jau esam tikušies ar Karmiskās Padomes vadītāju, ar vienu no jauno cilvēku rasu, kuras atnāk caur bērniem, vēl dažām dažādām būtībām, audzinātājām, un ceru, ka vēl būs tādas dažādas tikšanās.

Sajūtiet, ka virs mums stāv stari, plūsmas, augstas ugunīgas enerģijas. Emanuēl, mēs sveicam tevi, mēs mīlam tevi...

(Dvēsele saka – mēs pielūdzam tevi...) Es neatkārtoju šos vārdus... mēs nepielūdzam, jo tās taču ir vecās pielūgsmes enerģijas, taču mana dvēsele ļoti mīl pielūgt, viņa tā ir audzināta. Tas diemžēl nav raksturīgi cilvēkiem...

Emanuēls: Es sveicu jūs, mani bērni. Es ļoti priecājos, ka jūs atcerējāties mani. Katra tikšanās man ir ļoti vērtīga, tāpēc ka es šajā laikā varu pārvadīt savus noskaņojumus, programmu plūsmas un kodus.

Es sajutu, ka nāk spēcīga informācijas noskaņojumu un kodu plūsma caur mums... Tie aktivizē mūsos augstākas apziņas, palīdz mums iegūt spārnus, nostāties uz spārna...

Es gribu paņemt jūs un vest jūs uz savu rezidenci Kodolā, turp, kur ir mana “atrašanās vieta”, kur es parasti strādāju. Viņš savāc mūsu smalkos ķermeņus tīklā un paņem mūs līdzi uz savu vietu. Tas ir mentāls darbs. Tā nav fiziskā realitāte, šeit nav telpas, mēs esam šeit – un mēs esam tur.

Emanuēls negaidīti saka: nu, cik gan neelastīga tu esi! Tas tev ir skaidrs, bet cilvēkiem vajag sajust, ka viņi veic ceļojumu... viņiem vajadzīgs laiks (rāda), bet tu – šeit un tur! Tev ir skaidrs, bet viņiem taču nē! Izdari kaut kādu pāreju... pavelc laiku, saki, ka “jūs... pakāpeniski... pārvietojaties... uz to vietu.., kur mūs gaida Emanuēls”. Bet tu atņēmi man prieku pārvietot cilvēkus (smiekli).

Nu beidzot mēs ieejam Rezidencē, ejam kājām, pa vecam... Iztēlojieties Kosmisko staciju, kura mirdz gaismā. Mēs stāvam uz sfēras puses: zem kājām pussfēra un augšā pussfēra. Mēs ieejam milzīgā sfēriskā pilī, kura spīd un laistās. Mēs ieejam iekšā, tur arī ir daudz gaismas, izejam caur tumšu koridoru un ieejam... bet tur ir pilnīgi cita gaisma. Viņš pavada mūs it kā uz savu Kabinetu, rezidenci. Viņš saprot mūsu cilvēciskos priekšstatus un pavada mūs uz to vietu, kurā, teiksim, viņš “bieži mēdz būt”.

Šeit ir manu portālu centrs, šeit es uztveru visu enerģiju, visu informāciju, visu gaismu un visu negatīvu, kuri nāk no manas galaktiskās “dzimtmuižas”, galaktiskajām telpām. Es analizēju, koriģēju, savienoju, cenšos samierināt pretiniekus. Es cenšos izdarīt tā, lai visi būtu apmierināti.

Tas ir, viņš nodarbojas ar mentālo darbu, savieno visas pasaules savā starpā, lai būtu mijiedarbība, savstarpējā palīdzība, nevis cīņa.

Tu iedomājies, ka tu nostātos zemes cilvēka vietā un savienotu visus jūsu dažādos garīgos virzienus, ka tu būtu kļuvusi tāda miera nesēja, kura savienotu visus skolotājus sevī, un lai katrs skolotājs būtu apmierināts ar mijiedarbību. Apmēram tāda pati loma ir man, tikai, protams, pareizināta miljoniem reižu.

Emanuēls rāda, ka viņam ir ļoti sarežģīts darbs – viņš ir šo pasauļu administrators un savienotājs, ka viņam vienmēr ir jābūt kursā, darbā, darbībā.

– Nataša, bet kāda funkcija ir šim milzīgajam kristālam zāles vidū?

“Tas ir it kā mans “dators”, – saka Emanuēls. – Informācijas, kuru es viņā ielieku, glabātājs. Lūk, no šīs daļas es varu ņemt mentālo informāciju, bet citās šūnās es to ielieku.”

– Bet kā mēs varam pievienoties viņam?

Lūdzu, pievienojieties, paskatīsieties, kas ar jums būs!

– Nāk zeltaina enerģija, pēc balts vilnis, pēc tam rozā vilnis, maigi violeta krāsa.

Tā ir galaktikas shēma, lode – tas ir kodols. Jūs redzat, ka ap šo kristālu ir it kā “sekls šķīvis”. Tās ir visas zvaigznes, zvaigžņu sistēmas, tās ir visas būtības, kuras aizņem lielas telpas, bet iekšienē – tas ir kodols. Kodols spēlē kristāla – informācijas no visas galaktikas glabātāja – lomu. Viņš pārvalda šo informāciju, viņš ar to barojas, izdod jaunu. Var teikt, ka kristāls – tā ir liela būtība.

– Viņš ir astoņskaldņu?

Jūs tagad redzat dažādus apziņas režģus. Šeit ir ļoti daudz režģu. Jūs redzat to, pie kura jūs varat pievienoties tagad. Pamēģiniet ieiet šajā apziņas režģī, vienkārši nostāties viena no segmentiem vietā, paskatīties, kas notiks.

Es iegāju, un no manis aizgāja plūsmas... no manis visi prasa: dod, izdari, palīdzi, izdziedē, kā mēs Dievam prasām, lūdzam. Es sapratu, ka man ir ļoti daudz viss kas jāatdod. Es esmu šo enerģiju ģenerators. Visi visu prasa un lūdz no manis... Jūtat? Es saprotu savu svarīgumu, es stāvu šajā vietā, kur nav iespējams strādāt citādi. Es katalizēju šīs enerģijas un izdodu tās. Tas taču ir galaktikas kodols. Visām skaldnēm, segmentiem un kristāliem ir savs uzdevums, un katrs strādā kā ģenerators. Viņi apgādā visu galaktiku – kas ar ko... kas – ar enerģijām, kas ar apziņu, citiem enerģiju veidiem.

– Cilvēks kā izkropļota telpa, daudzdimensionāla zvaigzne, uztver enerģijas, ievelk, sapludina, sajauc tās un pēc tam atkal izdod...

Tā ir enerģijas transformācija. Mēs ņemam enerģiju no augstāka avota, transformējam to vajadzībām, kam mēs translējam to, uz dažādām pusēm. Tas viss ir vienlaicīgi. Katra piedurkne, pa kuru mēs atdodam enerģiju, tās ir satītas pasaules. Tu baro šīs pasaules. Tu saņem enerģiju no augšas, tāpēc tu esi ne tikai ģenerators, bet arī transformators...

Iegaumējiet visus šos savus pārdzīvojumus, pacentieties atgriezties turp, un jums meditācija turpināsies...

– Es iegāju konusa, sfēras virsotnē, tur notika uzliesmojums un no turienes sāka “tecēt upes”.

Tās, var teikt, ir “jūsu rokas”, pa kurām jūs barojat zemākas satītās pasaules.

– Bet centrs – tā nav vienkārši sfēra. Viņš ir caurausts ar daudziem gredzeniem, kuri griežas (kā ģenerators – stators un rotors, tikai ir daudz rotoru un statoru, tā var teikt). Tie ir mirdzoši, spoži...

 

13 09 30 02

Starptautiskā pētniecības grupa Kvazārā (Quasar, galaktikas kodols) ir atradusi tik daudz ūdens, ka visi Zemes okeāni var ar to tikt piepildīti vairāk nekā 140 biljonu reižu. Tas ir pats lielākais un visattālinātākais ūdens daudzums, kurš jebkad ir atrasts visumā! Gigantiskais Kvazārs ar nosaukumu APM08279+5255 atrodas 12 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Viņš ir izveidojies, kad visums bija pavisam jauns. Viņa gaisma izdod tik daudz enerģijas, cik izdod mūsu saule, tikai 1000 biljonu reižu vairāk.

 

Es gribu atraut jūs. Jūs ļoti labi izstāstījāt, ko jūs redzējāt un sapratāt... ar savu trīsdimensiju prātu. Es apstiprinu jūsu minējumus, tas tā arī ir. Bet gribu jums vēl kaut ko parādīt. Pastaigāsim pa manu telpu. Bez šī informācijas ģeneratora vai uzkrājēja – tas viss ir vienā, mēs tagad paiesimies un redzēsim, kas atrodas šeit.

Viņš noved mūs malā, šeit atrodas milzīga, augsta sievietes figūra.

Tas ir mūsu galaktikas simbols, tas ir mūsu galaktikas būtības attēls – Māte-Galaktika. Jūs varat tagad viņai pieskarties un just viņas iedarbību uz jums. Atcerieties viņu, un jūs varat turpmāk ar viņu mijiedarboties.

Šeit nāk daudz gaismas no augšas, varenība, auglība. Tā ir sievietes figūra, viņa nedaudz atgādina Dzimteni-Māti Volgogradā, monumentāla, spēcīga, tikai viņa ir bez šķēpa. Tas ir Dievietes attēls, bet no attēla nāk izstarojums. Kaut arī tas ir attēls, taču šeit tas savienojas ar apziņu un enerģiju.

Emanuēls grib mūs vest tālāk, pateicas, ka mēs visu te ieraudzījām. Malači... Gribu vēl parādīt savus apcirkņus, savas bagātības.

Tagad mēs stāvam iepretim lūkai, kurā mēs varam novērot jebkuras telpas galaktikā, pie kam var novērot fiziskajā plānā, astrālajā un citos plānos. Tu spied dažādas “pogas” un redzi dažādas realitātes. Un es lūdzu parādīt mums galaktikas uzbūvi astrālajā plānā. Fiziskajā mēs jau zinām...

Attēls uzreiz apgriezās no horizontāla uz vertikālu, šeit ir ļoti daudz atzaru. Ja fiziskajā galaktikā ir četri-pieci atzari, tad šeit atzari ir kā sapīti mati, daudz, daudz atzaru, it kā cirtaini nedaudz un sirmi mati. Es redzu baltus...

Ir gan tumši, gan gaiši pavedieniņi...

Ja paņem vienu pavedieniņu, tad tās ir kā zīlītes, uzvērtas uz diedziņa. Tie droši vien ir dažādi aspekti uz vienas sutratmas – augstāk, augstāk un augstāk... tās ir astrālās zvaigznes un sistēmas. Tā tad arī ir astrālā plūsma. No galaktikas centra nāk pavediens un uz tā – dažādas planētas – lūk, viņa, astrālā plūsma. Astrāls vispār eksistē kā plūsma. Ja fiziskā planēta ir cieta, tad, izejot astrālā, mēs eksistējam plūsmās. Astrālā viela ir plūsmas, vēja veidā, viela ir nestabila.

Centrā ir it kā tukša uzmava, kā metāliska stīpa, un stīpas centrā ir gaisma.

Emanuēls apstiprina, ka fiziskajā plānā arī tur nekā nav, vienkārši zvaigžņu daudzuma dēļ mēs neredzam šo telpu, viņi aizver šo eju, bet jūs saucat to par caurumu...

Tā ir sava veida lūka...

Saki, lūdzu, kurp ved šī lūka? Mēs skatāmies no galaktikas vienas puses, bet vai var paskatīties no galaktikas pretējās puses?

Tā griežas...

Emanuēls pagriež šo Riteni, un mēs sākam skatīties no pretējās, neredzamās puses. Šeit nekā principiāli jauna nav, vienīgais, ka šie “mati” iet viļņiem.

Bet man ir spirāle... virpuļi kā cirtiņas...

Un man arī ir spirāle.

E: bet jūs zināt, kā barojas galaktika?

Nē, nezinām.

Lūk, ieskatieties šajā “caurumā” un paskatieties, kā notiek barošanās.

No punkta vai no kaut kādas daļas uz visām pusēm iet plūsmas, kuras pārveidojas par “stīpu”. “Stīpa” sastāv no daudzām dažādām daļām, tas ir īpašs mehānisms, kurš pārveido sākotnes enerģijas un baro ar pārveidotajām enerģijām galaktiku.

Šī telpa elpo! Ieelpa-izelpa, es skaidri sajutu!

Es ieraudzīju, ka enerģijas nāk no centra pa spirāli un beidzas stīpā.

Emanuēls saka, ka jūs ieraudzījāt tikai vienu dimensiju. Bet ir arī citas daļas, piemēram, ugunīgās. Taču jums būs grūti tās apzināties, tāpēc ka jūs pagaidām slikti orientējaties ugunīgajās enerģijās, bet vienalga, es ceru, kas jums tas būs interesanti, un mēs turpināsim mūsu ekskursiju.

Mēs ejam gluži kā pa apaļu istabu: šeit ir skulptūra, te ekrāns, mēs ejam tālāk tumšā ieejā. Tā ir “gleznu galerija”. Gleznās attēloti galaktikas dalībnieki, pasaules.

Kā fotogrāfijas...

Tās drīzāk ir savācošās lēcas. Pasauļu attēls ir savākts tajās.

Pie kam tie ir sava veida “online” attēli, nevis kaut kad uzzīmēti, bet dzīvi. Viņš jebkurā brīdī var paskatīties, kas ir pasaulēs.

Viņš var pagriezt lēcu, palielināt, lai ieraudzītu telpu skaidrāk.

Paskatāmies, kurā no lūkām ir mūsu telpa!

E.: Zemes konkrēti nekur nav, tie ir galaktikas rajoni.

Bet mēs varam paskatīties Oriona atzara rajonu, kur ir mūsu Saule. Rāda... tur ir daudz zvaigžņu, visas ļoti blīvi. Viņš pabīda attēlu un rāda, ka, patiešām, mēs esam atzara malā. Saules sistēma neiziet no šī atzara, bet ietilpst tajā.

No mūsu atzara iet šīs tumšās telpas apgaismošana, interesanti, it kā sīki graudiņi dodas uz turieni.

Bet zināt, kāpēc jūs izvēlējāties Saules sistēmu mūsu eksperimentiem? Viņa atrodas tālumā no visu zvaigžņu sakopojuma. Mēs vienmēr varam viņu atdalīt un nebaidīties, ka jūsu planētas “vīruss” nonāks vēl kaut kur.

Mēs nezinām, ka mēs esam atdalīti un ka mūsu apziņa ir aizvērta. Mūsu mentāls ir ļoti agresīvs, mēs tad arī Zemi šā tā glābjam no sevis, bet, ja mēs ekspansētu visu galaktiku? Mēs taču varam, mēs taču gribam to izdarīt, dod tik mums vaļu. Tāpēc mūsu mentālie lauki ir aizvērti, lai mēs neizdomātu vēl kaut ko un neizplatītu to.

E: Bet principā viss mentāls ir viens uz visu galaktiku. Kāpēc jūs sakāt, ka ieejat galaktiskajā apziņā? Kad jūs ieejat mentālajā ķermenī, viņam ir galaktiskā apziņa, jūs jau varat jebkurā brīdī pilnīgi mierīgi sarunāties ar jebkuru galaktikas kopienu – savienojoties, apspriežot, radot. Tas ir, jūs izejat jau galaktiskajā apziņā, un jūsu saprāts radīs tur. Viņam jābūt akurātam, jāiemācās radīt, jākļūst izglītotam, kaut vai līdz pašam minimālākajam līmenim, kāds tam vajadzīgs.

Es mentāla enerģijās redzu gaišas un tumšas domas, gaismas un tumsas savijumu.

Tā norit radīšana. Jums jāmācās mijiedarboties. Tikai tā norit radīšana.

Krāsainas daļiņas savijas kā kaleidoskopā, norit formas radīšana...

Bet tagad es gribu parādīt, kā jūs varat mijiedarboties ar jebkuru apdzīvotu galaktikas planētu. Tagad jūs atrodaties augstā apziņā, pie manis ciemos, izvēlieties jebkuru attēlu manā galerijā un varat mazliet mijiedarboties.

Nu tad Oriona zvaigznājā izvēlēsimies kādu planētu, tomēr tas ir blakus mums...

Lūdzu!

Emanuēls izvēlējās gaišu planētu, un mēs sūtām impulsus: mēs gribam parunāt ar jums, atsaucieties, lūdzu, kas tagad ir sakaros!

Viņi nosauc savu planētuPlanēta tāda un tāda, mēs pašreiz esam sakaros, ko jūs gribat mums teikt?

Mēs sakām: nu, mēs vienkārši mēģinām, vai mums iznāks vai nē sakari ar jums!

Protams, protams, mēs nodibinām ar jums sakarus, no kurienes jūs esat?

Mēs nosaucam savas planētas kosmisko kodu, protams, ne Zemi, viņi nezina tādu nosaukumu. Nosaucam Saules sistēmas kodu. Sakām, ka mēs esam trešās dimensijas, fiziskā plāna saprātīgas būtnes, pašreiz mēs atrodamies citos ķermeņos un gribam uzzināt, kā dzīvojat jūs? Kāda ir jūsu planēta, nosauciet īsus raksturojumus...

Mūsu planēta atrodas... (rāda zvaigzni). Viņa ir ceturtā planēta no zvaigznes, ļoti gaiša, mirdz... Pie mums dzīvo četras dažādas rases, dažādi humanoīdi dzīvo uz vienas planētas.

(Starp citu, es gribu teikt, ka pie mums iemitinās kaut kādu rasi, un mēs viņu audzināsim. Kā mūs audzināja delfīni, tā arī mēs audzināsim nākošo rasi. Tie ir mūsu galaktiskie pienākumi. Bet viņi jau četras dažādas rases ir izaudzinājuši...)

Mēs dzīvojam ļoti draudzīgi. Mums ir kopīgi uzņēmumi vai projekti, un tai pat laikā katra rase ir saglabājusi savu neatkārtojamību.

Viņiem ir dažādas vibrācijas. Vieniem augstas, citiem zemākas. Mīlestība ir klātesoša...

Ķermeņa formas ir dažādas, garums dažāds un viss pārējais... Kā romānā “Gredzenu pavēlnieks”, bet tikai viņi dzīvo draudzīgi...

Bet kāds jums ir mērķis?

Mūsu mērķis – vēl ciešāk saliedēties un kļūt par vienotu planētas apziņu, lai mēs būtu šīs apziņas šūniņas. Tagad mums pagaidām ir četri atsevišķi apziņas režģi, bet pēc tam mēs gribam kļūt par vienotu planetāro Logosu. Mēs savu attīstību pieskaņojam cits citam, un rezultātā mēs gribam kļūt par vienotu apziņu.

Ķermeņi ir fiziski?

Mentāli...

Mentāli un tai pat laikā ar dažādu formu?

Interesanti, mentālas tautas – un dažādas...

Viņiem ir atšķirīga informācijas ietilpība, atšķirīgas zināšanas. Viņi ieiet cits citā no apakšējā gredzena līdz ārējam. Viņi zina burtiski visu. Viņi nesajaucas, bet apvienojas, un viņiem piemīt citam cita zināšanas.

Nu, ja padomā, uz mūsu planētas arī ir četras pēc vibrācijām atšķirīgas rases – minerāli, augi, dzīvnieki un cilvēki... Tikai mēs nesazināmies...

Bet viņi sazinās...

Viņi saka: nav centra un nav gala, bet vienkārši ietilpība, tas ir, nav ierobežojumu.

Nepiemīt vērtēšana – kas labāks, kas sliktāks, kas pareizi un nepareizi...

Mūsu uzdevums ir tāds pats – kļūt par vienotu apziņu. Savienoties ar kokiem, minerāliem, dzīvniekiem, saprast viņus un kļūt par vienotu apziņu.

Mēs pat ar cilvēkiem pagaidām nevaram savienoties, kur nu ar kokiem!

Lūk, cik zema mums ir apziņa, vajag augt, lai mēs varētu vismaz cits ar citu runāt “horizontālā līmenī”...

Jūs ieraudzījāt tikai mazu visuma fragmentu, visur viss ir dažāds... Mani bērni, es jūs atgriežu jūsu vietā... Jūs varat parunāt vēl ar kādu, lai jūs saprastu, ka mūsu šeit ir ļoti daudz, ka es neesmu viens...

Viss piepildījās ar mīlestību un tīrību...

Mēs tagad gribam parunāt ar Krieviju.

Enerģijas mainās... Mēs paceļamies augstāk pēc vibrācijām, tur ir vairāk gaismas un vieglākas vibrācijas. Es viņu tagad redzu kā milzīgu baltu mirdzošu konusu, milzīga “cukurgalva”. Tēlaini izsakoties, viņš pastiepj roku, paņem mūs uz plaukstiņas un ieliek savā sirdī.

Jūsu atrašanās manī veicinās jūsu apskaidrošanos un attīrīšanos.

Viņš saka, ka viņš stāv spirāles segmenta virsotnē, droši vien tas ir Oriona atzara “virsotnē”...

Viņa iekšienē ir kā gaļasmašīnas gliemežskrūve, tikai divkārša gliemežskrūve... Enerģijas ienāk un pastiprinās.

Grūti paskaidrot... tādas augstas vibrācijas... bet agrāk mēs ar viņu mierīgi runājām...

Saki, tu esi tas Krievija, ar kuru mēs agrāk runājām?

Es esmu viņa Augstākais Es.

Tā būtība bija pilnīgi pieejama, un mēs labi ar viņu runājām, bet šeit ir šī augstā gaisma un augstās vibrācijas. Straumes no viņa nāk...

Kā no raķetes iznāk sprauslas...

Man – kā medūzas, savienotas ar galvām, kā smilšu pulkstenis...

Es iegāju un izšķīdu šajā ugunī. Bet kaut ko pateikt vārdiem – grūti.

Es viņam uzdodu jautājumu – un mēs mierīgi pārvietojamies šajā telpā?

Viņš atbild: nekur nevajag pārvietoties, es esmu visur. Tagad, ieejot manā apziņā, jūs iniciējat savas augstākās apziņas. Tā ir iniciācija. Jūs varat izšķīst manī, pabūt manī. Jūsu ugunīgie ķermeņi saskaras ar mani, tās ir manas daļiņas.

Kļūstiet par mani. Ieejiet manī un paplašinieties, pacentieties apzināties manu būtību, saprast, kas es tāds esmu. Pacentieties apzināties, kas tas ir – jūsu ugunīgie ķermeņi. Ne vienkārši just, ieraudzīt daudz gaismas un uguni, vajag vēl saprast, kā es dzīvoju... Jūsu domu priekšstati ir tik tāli no manis, ka man ir ļoti grūti to jums aiznest. Pacentieties radīt tēlus no savām sajūtām, lai apzinātos savus augstākos ķermeņus.

Nu, mēģinām apzināties fiziskās robežas...

Nē, tā ir daudzdimensionalitāte, un notikumi vairojas, palielinās un pilnveidojas. Notiek vienā mirklī. Tas jau ir...

Šeit nav laika. Jūs atrodaties punktā “visur un vienmēr”. Atslēdziet galvu un pārslēdzieties uz sirdi. Tur atrodas apziņas kvantu variants, kurš labāk var palīdzēt apzināties.

Nē, apziņa vienkārši atslēdzas...

Ir sajūta, ka tu atrodies visās telpās visās zināšanās vienlaicīgi... Gribi atrast kādu zināšanu...

Esmu šeit, meklēt neko nevajag! Tikai padomāji – un tu esi tur!

Vai apzināties to, izķert no šīs zināšanas to, ko tev vajag.

Viņš palabo: tas tev šeit liekas, ka tu kaut ko vari nezināt. Tur es zinu visu, es vienmēr visu zinu. Nav nekā, ko es varu nezināt!

Apbrīnojami!

Es jautāju: kurp tu tiecies, kā tu attīsties, ja tev jau viss ir un tev neko nevajag? Kāda ir tavas attīstības jēga, kā tu vari izmanīties un kā tu audz?

Bet kāpēc augt? Esmu izaudzis! Esmu izaudzis un varu radīt citas pasaules. Es strādāju pašā augstākajā radīšanas līmenī, radot pasaules un apziņas. Es radu realitātes un virsrealitātes, apakšrealitātes, mīmikrizēju protomatēriju (tiekam skaidrībā ar teikto – mīmikrija – tā ir piemērošana, es ņemu protomatēriju un sāku liet iekšā gatavā realitātē, pieskaņoju tai realitātei, kura ir). Uz tā rēķina es attīstos un radu. Tu visu pareizi saproti.

Viņam nav jēdziena, ka viņš uz tā rēķina kaut kā aug, attīstās, viņam to nevajag. Viņš vienkārši eksistē.

Tu esi kā Tēvs?

Tie ir jūsu jēdzieni – Tēvs...

Esmu radītājs.

Bet kāpēc tavs zemākais Es saucas Krievija? Kāda sakars ar mūsu valsti?

Bet tāpēc, ka pirmoreiz no šīs valsts jūs nodibinājāt sakarus ar mani. Mēs ieraudzījām lentu tevī (es taču sāku ar viņu dibināt sakarus).

Saki, tev ir skaidrība par procesiem uz Zemes?

Ne īpaši. Tev labāk parunāt ar Emanuēlu.

Bet ko tu gribi pastāstīt mums par mums?

Es redzu, ka jūsu apziņa ir izaugusi tādā pakāpē, ka var sarunāties ar mani. Ne tikai ar manu zemāko Es, bet pat ar mani, ar ugunīgo ķermeni, kurš ir vesela realitāšu atzara radītājs, un jūs kā līdzīgs ar līdzīgu varat ar mani sarunāties. Tas ir, es varu translēt kaut kādas lietas, kuras jūs varat saprast. Tas liecina jau par zināmu briedumu. Saprotiet, ka ne katra būtne un ne katra viela sarunāsies ar mani vai kaut ko sapratīs. Protams, jums ir pagrūti mani saprast, taču jums ir derīgi ar mani sarunāties. Vispār, jums ir derīgi sarunāties ar augstākajām būtnēm, tāpēc ka tad attīstās tā telpa, uz kuru jūs ejat. Tā sāk mīmikrizēties (atkal šis vārds...)

Mēs pateicamies tev! Diemžēl mēs ļoti maz spējām uztvert no tevis.

Patiesībā jūsu smalkajiem ķermeņiem es devu jums ļoti daudz. Es pastrādāju ar jūsu ugunīgajām virsotnēm, es viņas ļoti stipri aktivizēju un ceru, ka jūs to sajutīsiet...

Mēs pateicamies tev!

Arī es pateicos jums, mani draugi! Es gribu, lai jūs apzinātos, ka nav augstā un zemā, lielā un mazā, ja mēs varam sazināties, tad mums vajag sazināties. Tas attīsta gan jūs, gan mani.

 

Pievienots 30.09.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/suschnosti-galakticheskogo-yadra

Tulkoja Jānis Oppe