Nav vienaldzīgo

Nav vienaldzīgo, kad runa ir par nākotni

19.09.13.

13 09 22 02Dārgo Irek, man gribētos pakonsultēties pie tevis saistībā ar tiem, kuri vakar atnāca uz Krēslu.

Sveicu tevi, dārgā mācekle. Tu iesoļo daudzdimensionalitātē, apkārt ir notikumu, piedāvājumu raibums, tu sāc neietilpt savā lineārajā dzīvē, tik daudz kā ir tev blakus.

Kas atnāca pie tevis? Ierindas būtnes, kuras uzstāda sev augstus mērķus un patiešām vēlas jums palīdzēt. Viņas noliek tavā priekšā jūsu apzinātības izaugsmes uzdevumus un piedāvā palīdzību. Patiesībā, diezin vai viņas ir pilnvarotas pabeigt Zemes attīstības programmas, taču piedalīties tajās nevienam nav aizliegts.

Ieklausies viņu vārdos. Šeit nav lamatu un nepatiesības. Viss, par ko jūs runājāt, tā arī ir. Tie ir robi augošās paaudzes audzināšanā, kuri sitīs pa jūsu nākotni. Tie tik ļoti brēc, ka tas patiešām ir svarīgākais uzdevums. Jūsu apziņas izaugsme ne tikai sniedz jums savienošanos ar augstāko saprātu, bet arī savienošanos ar sevi daudzdimensionālo, tajā skaitā arī ar sevis tumšo daļu. Jūs patiešām stāvat starp gaismu un tumsu un savienojat ar sevi šīs daļas. Jūs patiešām varat sev uzstādīt planētas un cilvēku, rases attīstības mērķus un piedalīties tādā programmā kā kopradītāji.

Sāciet saprast, ka ne vadītāji spēlē galvenās lomas, ne no augšas tiek diktētas attīstība programmas, bet jebkurš, Zemei piederošs, var ķerties pie radīšanas un darbības attīstības ideālu, statūtu, principu metožu u.c. veidošanā. Jo vairāk prātu, jo vairāk tiks apgaismots uzdevums un jo plašāks un demokrātiskāks tas būs. Nav vienaldzīgo, kad runa ir pa nākotni. Tāpēc jūsu balsis tiks izdzirdētas un jūsu problēmas spēs atrisināties tajā sabiedrībā, kuru jūs visi kopā spēsiet uzcelt.

Cilvēki cieš no slinkuma un netaisās rīkoties taisnīgi. Norit kari, visur valda nauda, krāpšana un korupcija. Dīvaini, ka vēl vismaz kāds atceras vērtības.

Tad arī vajag to izbeigt. Kurš tad spēs to izdarīt? Jūs gaidāt Pestītājus vai vientuļu varoni?

Mēs nezinām, kas mums var palīdzēt. Jaunu karu mēs negribam, revolūciju arī nē, taču ar spēku var runāt tikai ar spēku...

Kā redzi, ne spēks spēs palīdzēt nodibināt mieru, ne taisnīgums. Bet viedumu tu neņem vērā? Vai tiešām uz Zemes nav palicis viedu cilvēku?

Grūti pateikt, sen neesmu viņus dzirdējusi... Kaut kur ir pavisam pazuduši...

Agrāk bija kaut kādi apskaidrotie, svētie, kur viņi visi ir palikuši? It kā viņus visus būtu paņēmuši uz Mājām... Kurš ir bijis gudrāks, tas jau ir aizgājis?

Ha, ha, amizanti... Tu negribi nospēlēt jaunā laika rupora lomu?

Es tak spēlēju, bet kurš mani dzird? Vajag, lai ruporu būtu daudz, ļoti daudz. Mēs cenšamies apmācīt cilvēkus pieņemt daudzdimensionalitātes viedumu, taču cilvēki kaut kā ne visai grib spēlēt rupora lomu. Daži gan piekrīt, taču viņiem ir pārāk zems kanāls... Ne tās ziņas pieņem. Viņi sarunājas ar “Absolūtu” vai “Dievu”, nekam zemākam nav ar mieru, bet ar planētas apziņu un jauno realitāti neviens nenodarbojas.

Vispār daudzi ir nokāruši galvas, un mūsu rindās ir iestājies apklusums.

Un, lūk, tad arī parādījās tie, kas nav atkāpušies. Vecās dvēseles, kuras aiziet no planētas, nu tikai ķeras pie savas miera nesēju un skolotāju misijas.

Kāpēc radās tāds sašķiebums cilvēku apziņas līmeņa izaugsmē un planētas vibrāciju izaugsmē? Vai neradīsies pārrāvums vai nojaukšanās pie šīs milzīgās starpības gaismas augšanas tempos?

Mēs sekojam tempiem, un daļa no mums cenšas noturēt apziņas izaugsmi, uzturot spēku paritāti.

Cilvēkiem noturat?

Nē, planētai.

Bet mēs zinām, ka daudzi no tā saucamajiem “ruporiem” neaizsniedzas līdz gaismai. Kas ir viņu aizbildņi? Tieši viņi tad arī notur cilvēku apziņas izaugsmi, jo viņi taču ir priekšējā līnijā, viņus klausās...

Tu velti raizējies. Uz planētas ir pietiekoši daudz viedu cilvēku, lai atbilstu gaismas augšanas tempiem. Ne visiem vajag uz augšupcelšanos, kādu apmierina arī zemes dzīve, tāpēc neraizējies par tiem, kas paliek. Bet tiem, kas aiziet no Sansaras Riteņa, pietiek ar tiem, kuri strādā.

Jums ir jāiemāca cilvēki, lai viņi orientētos skolotāju pozīcijās un viņu praksēs. Sirdij ir jākļūst par darba instrumentu. Sirds labi lasa vibrācijas, tā taču ir enerģija. Jūs paši saprotat, ko jums vajag lasīt, un ko nevajag. Diemžēl, pagaidām maz ir praktizējošu un apzinošos čeneleru. Šeit vajag labi orientēties jautājumā, būt lietas kursā. Pats galvenais, ticēt sev, būt uzticīgam sev un savai misijai.

Drīz saikne ar sevis astrālajām daļām nokārtosies, un burtiski sāksies prātu revolūcija. Vajag sagatavot cilvēkus šo procesu izpratnei, vajag apmācīt un lolot savus klausītājus. Vajag vērst viņu domas uz jaunu sabiedrisko attiecību, jaunu noteikumu un likumu radīšanu. Bez tā jūs nespēsiet kļūt par to rasi, uz kādu jūs tiecaties – apskaidrotu un viedu.

 

Pievienots 22.09.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/net-ravnodushnich

Tulkoja Jānis Oppe