Mēs ļoti gribam atgriezt jums jūsu spēkus

Mēs ļoti gribam atgriezt jums jūsu spēkus, prasmes, metodikas darbam ar smalko telpu

17.09.13.

13 09 22 01Ir atnākusi jaunās Lokālās sistēmas jaunā hierarhija. Mēs ar jums iepazināmies ar Lokālo visumu – tās ir Galaktiskā Kodola būtības un Ercenģeļi. Šeit ir zemāks slānis, tāda pati zvaigžņu sistēma kā Saule un planētas. Visdrīzāk tas ir mentālais plāns, starveidīgie ķermeņi. Tie ir tie, kuri vada mūsu reģionu, mūsu Lokālo sistēmu no vairākiem tūkstošiem zvaigžņu. Šī būtības grib ar mums iepazīties. Mēs arī.

Es neteiktu, ka no viņām nāk daudz mīlestības. Viņas ir ļoti lietišķas. Taču Gaisma – diezgan liela. No Lucifera, kurš vadīja sistēmu pirms tam, nāca ļoti daudz mīlestības. Viņš bija ļoti gaišs... Tagad es jūtu, ka viņas... ir vairāk lietišķas nekā mīlošas. Tā ir hierarhija, kura nodarbojas ar ķermeni, zinātni, jaunradi... Domāju, ja mūsu sistēmai ir tāda vadība, tad arī mēs savā laikā ar to nodarbosimies – ar ķermeņu, jaunu rasu, jaunas apziņas radīšanu, jaunās paaudzes bērnu audzināšanu... Ja eņģeļos un Ercenģeļos mēs, izņemot mīlestību un gaismu, atslābināšanos un prieku, maz ko jūtam, mēs tur tikai atpūšamies, mīlam, maz strādājam, tad šajā atnākšanā, kā man liekas, ir tīri lietišķi piedāvājumi. Nu, vai vismaz nodibināt ar mums kontaktus.

Atcerēsimies, agrāk mēs runājām par Aštara kuģiem, tagad tie atrodas mentālajā plānā. Tāda paša rakstura enerģijas ir atnākušas: zemākas kā Ercenģeļiem, ļoti zinošas, attīstītas, mierīgas, ar zinātnisku prātu, apmēram tādas pašas kā Hosē Argueljesa grāmatās – viss ir racionāli, zinātniski, mīlestības tur ir ļoti maz... kaut kā tā. Bet tomēr nāk liela gaisma.

Viņas izskatās pēc humānām, maigām, viedām vecām dvēselēm, kuras zina, kurp un kādēļ viņas iet, ko viņas vada, viņas pazīst mūs... Mēs viņas nepazīstam, bet viņas mūs pazīst... Viņas, redzams, arī uz Zemes ir bijušas vai uz citām, mūsējai līdzīgām, planētām. Viņas vada kaut kādu uzdevumu.

Kādi uzdevumi ir mums un jums?

Jūsu uzdevums līdz 12. gadam bija – izdzīvot.

Man jau Skolotāji bija teikuši, ka mūsu rasei pirmkārt bija jāsaglabā sevi, jāizdzīvo. Tāpēc ka 20. gadsimta beigās bija plānots Armagedons. Tagad vairs cilvēces attīstības programmas nav. Mēs zinām, ka mēs esam izgājuši no programmas, un tagad mums saka, ka mēs attīstāmies patstāvīgi. Un es saprotu tā, ka viņas, šķiet, ir gatavas uztvert mūs: radīt attīstības programmu, iezīmēt ceļus, tāpēc ka, dabiski, viņām ir savs viedoklis. Un mēs taču pagaidām esam kā bērni, skolnieki, ko mēs varam no sava redzes viedokļa, no zemes plāna?

Viņas atnāca, gluži kā vecāko klašu skolotāji, vadīt un apmācīt.

Viņas uzreiz noorientēja, ka Zeme iziet no tālākas “tehnoloģizācijas” programmas... Mēs nevaram iet pa “mašinizēto” ceļu, pa datorizēto ceļu un tml., tas būs rases pārvēršanās mehānismos ceļš.

Mēs gribam ieviest vairāk humānisma uz planētas. Atcerieties filmu “Avatārs”, to rasi, kura kuģos ieradās uz planētas... Mēs negribam vest jūs pa tādu ceļu. Mēs plānojam ievest jūs saiknē ar dabu, Dievu, dzīvās pasaules sajūtā, sajūtā, ka apkārt jums viss ir dzīvs, un jūs to pat varat sajust – pirmie impulsi jau ir aizgājuši.

(Mēs ar Vladimiru, kad atbraucām uz Utrišu, jau sajutām, ka esam sākuši vairāk sazināties ar kokiem, ar dzīvniekiem, putniem utt. Kāds pie mums jau nodarbojas ar delfīnu civilizāciju.) Vārdu sakot, norit cilvēka apziņas savienošanas ar dzīvās pasaules saprātīgumu programma, lai cilvēks atkal ieietu stihiju un Mātes Zemes sajūtā. Jā, ja cilvēks jutīs, kā cieš Zeme, daba, tad viņam necelsies roka postīšanai.

(Mēs ar Ludmilu pēc vētras gājām un metām jūrā stobrveida aļģes. Es jutu viņu saucienu, lūgumu. Jau sākas šīs enerģijas, par kurām viņas runā. Mēs sākam pacelties apziņā un dzirdēt tās, kontaktēties, just enerģētiski.)

Pirmo virzienu es nosaucu. Nākošais – katrs savienojas ar savu Augstāko Es, un sākam dzirdēt šo līniju. Un caur A. Es mēs tagad savienojamies ar šo Padomi. Programma vēl nav noteikta. Mēs gribētu to saskaņot ar cilvēkiem, kuri var to izdzirdēt, savienoties, ņemt vērā mūsu vēlmes. Viņas nevis vienkārši it kā uzspiež to, ko viņas ir nolēmušas, bet grib, lai mēs arī piedalītos tajā, kopradīšanā ar viņām. Un tāpēc viņas lūdz visus, kas var (mums taču ir daudz kanālu) tieši piedalīties tajā, lai viņas varētu līdz mums aiznest mūsu uzdevumu, bet mēs varētu viņām izteikt savus lūgumus, vai lai mēs varētu veicināt šo apvienošanos.

Ja tu domā, ka mēs nerunāsim par mīlestību, tad tu domā nepareizi, tāpēc ka mēs zinām Jēzus programmu, mēs zinām Mihaēla programmu, mēs, dabiski, ņemam daļā no programmas cilvēces apmācīšanu mīlestības vērtības sapratnei. Pirmkārt mēs aicinām vairāk mīlēt savus bērnus. Jums bērni nav līdz galam mīlēti... Bērni mācās skolās, kurās viņus nemīl. Visi saprot, ka šīs programmas grauj bērnus, un tomēr jūs paši neko negribat izdarīt. Ar varu mēs arī nevaram to izdarīt. Ļoti svarīgi: mēs savienojam jūs ar augiem, dzīvniekiem, ar planētu un ar bērniem! Bērni ir jūsu nākotne, kā jūs ar viņiem apejaties, tā viņi apiesies ar jums. Tādi viņi kļūs. Tas ir, ja jums nav laika nodarboties ar bērniem, tad viņiem arī nebūs laika nodarboties ne ar jums, ne arī ar saviem bērniem. Kādas programmas jūs viņos ieliekat, tādas jums arī atdarīsies. Tāpēc nodarbojieties ar saviem bērniem, mīliet viņus līdz galam...

Jūs kā skolotāji redzat, kāds robs ir cilvēkiem, kādas brūces viņi nes savos emocionālajos ķermeņos – tie, kuri dzimuši pēc kara, kara laikā. Vecākiem vienkārši nebija laika nodarboties ar bērniem. Un arī pēc tam viņi taču dod saviem bērniem tādas pašas programmas, viņi tāpat audzina savus bērnus.

Mēs aicinām jūs uz humānismu attiecībā pret saviem bērniem un vecākiem. Sabiedrības humānisms ir ne tikai sazināšanās ar dabu, bet, galvenokārt, arī ar bērniem, ar savu nākotni, kuru būvē jūsu bērni.

Nu un pēdējais, ko mēs gribētu pateikt – par valdību. Mēs nepavisam neesam jūsu valdības atspulgs. Nedomājiet, ka mēs esam atnākuši pie jums uz Zemi kā jauna valdība. Ir tāds jēdziens – nākotnes radīšana. Jūs paši esat nākotnes radītāji, un mēs vienkārši gribam aiznest līdz jums šo vienkāršo patiesību, ka jūs paši esat savas nākotnes radītāji. Jūs tam neticat. Jūs vienalga domājat, ka no manis nekas nav atkarīgs. Katrs no jums nes tādu, pelēko iedvestu, programmu. Katrs no jums nes savas bezdarbības un vājuma programmu: ko es varu? Kas es tāds esmu?

Diemžēl tas uz Zemes tika ieviests speciāli, lai pirms laika nepamostos jūsu milzīgie spēki tā, kā tie pamodās Atlantīdā. Taču tagad katram no jums ir jāsavienojas ar saviem spēkiem un jāsaprot sava loma uz planētas, ka visi kopā jūs ietilpstat planētas kolektīvajā apziņā un ka jūs ietekmējat kolektīvo apziņu tieši ar savām domām, savu apziņu, pārliecībām, tajā skaitā arī ar savu pārliecību par savu vājumu un nevajadzīgumu. Šī programma strādā arī jūsu bērnos. Un tādā veidā arī jūsu nākotnei.

Mēs ļoti gribam atgriezt jums jūsu spēkus, prasmes, metodikas darbam ar smalko telpu, apmācīt jūs tajā. Tāpēc mēs aicinām jūs savienoties ar mums un apmācīties pie mums.

Viņas pieder mums pašai tuvākajai hierarhijai. No sākuma iet planēta (saules sistēma), pēc tam viņas, Lokālā sistēma, pēc tam zvaigznāji, pēc tam Lokālais visums.

Kā jūs gribat, kādā vārdā mums jūs piesaukt?

Es neko labāku neizdomāju, kā saukt viņas par Skolotājiem no Lokālās sistēmas. Tas ir mentālais plāns. Mēs viņus labi dzirdam, un viņi grib ar mums strādāt.

Mēs pateicamies viņiem. Ceram uz turpmāku darbu.

 

Pievienots 22.09.2013

http://www.sanatkumara.ru/soobscheniya/mi-ochen-chotim-vernut-vam-vashi-sili

Tulkoja Jānis Oppe