Atšķiršanas mācības

Atšķiršana – gara galvenā īpašība

18.08.13.

13 08 23Dārgo Irek, es esmu gatava mācībai.

Jautājums: kāpēc mani “piezemēja” priekš čenelingiem mentālajā plānā, pēc Ercenģeļiem un ugunīgajiem ķermeņiem?

Tāpēc ka cilvēkiem ir sarežģīti uztvert tavus “piedzīvojumus” ugunīgajos ķermeņos, bet mēs kalpojam visiem, kas tevi lasa. Pēc spēcīgas ugunīgo ķermeņu aktivizācijas tagad vajag viņus apgūt. Apstāsimies vidū starp ugunīgajiem ķermeņiem un fizisko ķermeni, starveidīgajā ķermenī. Aprakstīsim un apgūsim starveidīgo ķermeni, kāds viņš ir. Ar ko viņš atšķiras no astrālā ķermeņa. Bet pēc tam var jau sākt apmeklēt un dzīvot ugunīgajā telpā. Tev jau ir priekšstats par sevis dažādām daļām. Taču tu neapzinies viņas tā, lai zinātu un atšķirtu.

Par atšķiršanu divus vārdus, lūdzu...

Mēs tieši arī nodarbojamies ar slāņu un vibrāciju atšķiršanu. Tā ir mūsu galvenā nodarbošanās pēdējā laikā. Kas attiecas uz mentālo plānu, mēs ar tevi šķirosim to, ko tu spēj apgūt un atšķirt.

Atšķiršana ir gara galvenā īpašība. Viņš ne tik daudz ZINA, cik JŪT. Sajūta-doma ir galvenais jēdziens mentālajā plānā. Tās nav ne jūtas, ne doma, tā ir sajušana un intuīcija.

Intuīcija – tā arī ir saikne ar Augstāko Es, jeb tā ir zināšana no dabas, ievesta cilvēka imprintā? Jo intuīcija taču piemīt cilvēkiem, augiem u.c.

Intuīcija – tā ir VISPĀRĪGĀ APZIŅA, dota no dzimšanas, tas, ar ko tevi ir apveltījis Radītājs. Tas ir, tā ir dabas dota tās vietas apzināšanās, kur tevi ir atvedusi dvēsele. Iedomājies sevi uz citas planētas, gāzveida vidē, kur nav pierasto formu un dabas – nav zemes, nav saules, mākoņu, laika u.c. Kā tu orientēsies?

Klausīšos sevi, protams, vairāk jau neviena nav. Kas ir manā iekšienē, kādas domas un reakcijas. Man iekšienē ir mentālais plāns?

Tas ir gan iekšienē, gan ārpusē. Taču sirds centrs ir “smadzenes”, centrs sakariem ar tiem taviem ķermeņiem, kuri šo plānu var apzināties un izjust. Ja tu pēkšņi izrādīsies uz gāzveida planētas, tev tiks piešķirta tavu gāzveida aspektu pieredze. Tu taču zini, ka jau esi guvusi pieredzi gāzveida vidē?

Jā, atceros, ka esmu redzējusi šo savu dzīvi, bija dots viegls mājiens... Taču neapzinājos, kādu pieredzi es tur ieguvu.

Nu tad aizejam uz vienu nu no gāzveida planētām un uzmanīgi paskatāmies, kāpēc būtne iemiesojas gāzveida vidē.

Tas ir materiāls ķermenis jeb mentāls?

Tas var būt pat astrāls ķermenis. Diez vai fiziskajā plānā ir greznas domājošas būtnes, visdrīzāk, tas astrālais un mentālais plāns.

Tu lietoji vārdu “greznas[1]”, iespējams, es ne tā uztvēru?

Vārds “greznas” nozīmē lielisku, augstāko un pareizu radīšanu – tā, lai mainītu realitāti, nevis vienkārši apmeklētu un atrastos. Tas ir, domājošas un radošas, “iztaisītas” lieliski un ar radošām iespējām.

Līdzīgi kā cilvēks?

Tu “uzprasies” uz komplimentu? Jā, cilvēks – tā ir lieliska būtne, apzinoša sevi pietiekamā pakāpē, lai pēc apziņas izietu galaktiskajos plašumos un nebūtu pēdējā rindā pie Debesu Tēva. Vienīgais, kas pietrūkst tādai apziņai – orientācija uz vispārēju sadarbību nevis savam labumam, bet visu labumam. Individuālisms ir izvedis jūs ļoti interesantās vietās apzinošos būtņu reitingā, taču nav apveltījis ar kopību, pie kuras jūs tagad pakāpeniski pārejat.

Parasti būtņu attīstība ir gājusi caur kopību, kolektīvismu. Jūsu pieeja saprāta attīstībai bija nedaudz citāda. Jūs sākāt ar individualitāti, attīstījāt to un uz tā rēķina kļuvāt prāta ziņā attīstītāki. Taču jūs pazaudējāt saikni ar VISU. Jūs kļuvāt citādi nekā Vienotība, taču jūs nevarat caur individualitāti atnākt atpakaļ. Citos līmeņos jūs esat kolektīva būtne. Bet fiziskais prāts nevar apzināties VISU.

Jūsu uzdevums ir savienoties ar sevis augstākajiem aspektiem, ar tiem, pie kādas Ģimenes jūs piederat, kļūt kolektīviem un ienest savu individuālo pieredzi, eksperimentālā ceļā iegūtu, Būtības apziņu reģistrā. Pretī jūs saņemsiet to būtņu pieredzi, kuras jau ir iegājušas tajā Ģimenes līmenī, līdz kuram esat attīstījušies. Jūs pārliecināsieties, ka viņu pieredze ir ne mazāk interesanta un bagātinās jūs pavisam no citas puses. Jūs saņemiet nenovērtējamu dāvanu apmaiņā pret savu atrašanās uz Zemes pieredzi.

Un tā, dodamies ceļojumā uz gāzveida planētu, uz vienu no Saules sistēmas planētām.

Tas ir planētas mentālais līmenis. Es ieraudzīju “lejā” uz planētas attīstītu astrālo sabiedrību, ir daudz gaismas, būtību un dzīvības. Taču šeit ir klusums...

Tas ir tas miers un klusums, par kuru sapņo visi, līdzīgi man... Tas ir tas apgabals, kurā mēs meditējam. Maigas enerģijas, maiga gaisma, harmonija... ir iespaids, ka esmu nokļuvusi savu meditāciju vietā...

Es esmu visa planēta – gaismas lode, ietīta vieglā dūmakā. Manā iekšienē ir ugunība. Man vienmēr ir gribējies atspoguļot starpību starp mentāla “ugunību”, starveidīgo ķermeni, un ugunīgajiem ķermeņiem. Mēs ar Alfu rakstījām ugunīgo un starveidīgo ķermeņu atšķiršanas tabulu... Šeit pirmkārt ir cita apziņa, vienotības apziņa, ja reiz es esmu visa planēta, nevis viņas daļa.

Es labi atšķiru planētas astrālo plānu, taču ne pārāk labi fizisko.

Tā vienkārši nav uz šīs planētas, viņa jau ir izgājusi fizisko skolu un atgriezusies astrālā.

Bet kur ir palikusi fizika?

Paskaties...

Iekšā, zem astrāla slāņa, dziļi iekšā, es ieraudzīju melnu kodolu, pavisam nelielu.

Tas ir parasts, tikai astrālais plāns ir tādā mērā lielāks par fizisko, ka salīdzinājumā ar astrālo fiziskā lode liekas maza. Atgriežamies mūsu “gāzē”.

Un tā, šeit ir gāzveida vide un gāzveida ķermeņi... Atkal skatos uz sevi. Es pēkšņi apzinājos sevi kā Būtību, kura atgādina Lielu Eņģeli, kura iekšienē planēta ir kā ķermeņa piepildījums. Tas ir, kā Saules Logosa attēlā man tur it kā ir rokas, kājas un galva, taču patiesībā es esmu planēta. Esmu saistīta ar būtībām, kuras peld vidē. Viņas visas ir mani zemākie “es”. Viņām ir kolektīva apziņa, un viņas apzinās mani par sevi?

Es atšķiru dažādus apziņas līmeņus (vibrācijas). Augstākajā līmenī būtņu ir pavisam nedaudz, daži desmiti. Zemākā līmenī būtņu ir daudz vairāk. Viņas ir citādas. Ja šīs lielās Būtības ir diezgan tumšas, tas ir, priekš manis viņas ir piepildītas un sajūtamas (visas mirdz, protams), tad zemākā plānā es viņas redzu kā jāņtārpiņus.

Viņas arī ir jāņtārpiņi, tāpēc ka akumulē gaismu tumšākā vidē. Jūs esat tādi paši.

Es “attinu” sevi, atverot divas pusītes. Iekšā ir divas planētas blakus kā divi globusi, savienoti kā brilles. Viens ir blīvāks, otrs vieglāks. Tās ir astrālā un mentālā pasaules?

Tie ir divi laukumi, kurus tu novēro. Ieej un paskaties.

Es piezemēju sevi uz pirmā, tumšākā globusa. Ugunīga mirdzoša atmosfēra, līdzīga pastāvīgiem zibeņiem, lejā visu aplej spoža gaisma, kura griežas acīs. Ugunīgās būtības eksistē kā zibeņi, un viņām ir izlādes forma. Kļūstu par izlādi. Nevaru saprast, ar ko viņas nodarbojas un kāda ir viņu dzīves jēga – iemācīties sevi vadīt? Es taču gan sazemējos, gan nostājos vertikāli, gan izliju pa horizontāli. To visu viņas var lieliski.

Kāda ir dzīves jēga, un kādu pieredzi viņas iegūst?

Mēs eksistējam gāzveida vidē un mācāmies priekš apziņas apgūt šo vidi – apzināties to un pārvaldīt to. Mēs es vadāmi zibeņu lādiņi, kuriem ir saprāts. Mēs pētām sevi, apzināmies šīs vides likumus un pārvaldām to, kas nav citu varā. Mēs esam ugunīgi eņģeļi. Mēs gūstam labpatiku no savām dzīvēm. Pievienojies mums! Mēs iemācīsim tev tikt galā ar sevi un dzīvot sev par apmierinājumu, baudot sevi.

Pateicos! Kādu citu reizi nodzīvošu ar jums pāris dzīves...

Man ļoti patīk šeit dzīvot, jo viņi jau ir tikuši ar sevi galā un gūst milzīgu labpatiku no savām dzīvēm. Bet man vēl tikai stāv priekšā šis darbs šeit, uz Zemes. Cik viņi ir progresīvāki salīdzinājumā ar mani, cilvēku...

Nav tiesa, viņi nespētu, lūk, tā apzināties Zemes fizisko plānu. Tas nav viņu varā, un nav arī vajadzīgs. Viņi negrib iet prom no savas planētas, tik komfortablas tur ir viņu dzīves.

Laimīgie...

Attapos, ka ir arī gaišākais globuss... Kā gan ir tur? Nolaižos uz labo globusu. Šeit ir “gaisīgāka” vide, it kā gaiss sastāvētu no uguns. Lūk, tā es vienmēr jūtu savu mentālo plānu... Planēta ir viendabīgāka, vienīgi pašā centrā ir neliels ugunīgs kodols. Šeit ir vienota apziņa, tas ir, tā ir tāda vienota Būtība – planēta. Nav neviena, kurš lidotu, ietu vai peldētu...

Iekļūstu planētas apziņā, kļūstu par viņu, lai uztvertu. Un, izņemot gaismu, neko nevaru uztvert... Vienmērīga mierīga gaisma, pilnīga aprimšana, klusums... Viens maigs silts zibens pazibēja, saplūda gredzenā ap kodolu un norima...

Planēta ir radīta to būtību augšupcelšanai no pirmās planētas, kuras jau ir nobriedušas augstākai dzīvei. Gandrīz kā pie jums. Viņa vēl nav apdzīvota... Vai tu gribētu šeit dzīvot?

Iespējams, nevis dzīvot, bet pabūt atpūtā no savas juceklīgās dzīves.

Nāc uz šejieni un esi. Ceļš tev ir atvērts!

Pateicos, Irek, noteikti izmantošu. Tas ir kā kūrorts “nogurušām” smadzenēm.

Pēdējais jautājums: kāpēc es sākumā ieraudzīju vienu planētu, bet pēc tam izvērsu viņu divās?

Es gaidīju, pajautāsi vai nepajautāsi? Tāpēc ka tevī – planētā, eksistē divas paralēlas pasaules, radītas kā pastāvīgas pasaules apdzīvošanai. Ir vēl arī mentālās variantās pasaules, par kurām tu jau zini kā par laukumiem, kur tiek savākta galīgā pieredze, it kā no iedomātiem dzīves variantiem, kurus jūs neizvēlaties šajā dzīvē, bet kurus bijāt ieplānojuši. Bet šeit ir radītas divas planētas, uz kurām izkārtojas JAUNA PIEREDZE, pilnīgi jauna, kuru RADA PAŠAS BŪTĪBAS, KURAS UZ LAUKUMA IZSPĒLĒ SAVU LUGU.

Zeme tagad izskatās tāpat?

Skaties!

Es pamēģināju tāpat izvērst arī Zemi. Redzu divus pilnvērtīgus globusus, un viens ir kaut kāds caurspīdīgs, melnbalts, it kā uzzīmēts uz papīra švīkās. Trīs punkti kā “Miera Karogā[2]”. Divi “punkti” apakšā, bet trešais, iesvītrotais, augšā. Ieeju pirmajā globusā. Redzu mentālo, astrālo un fizisko plānus, apdzīvotus un dzīvības pilnus. Tā ir mūsu Zeme. Ieeju otrā globusā. Tādā pašā, kā tās gāzveida planētas otrs globuss. Šeit vēl nav iedzīvotāju. Starp citu, kaut kāda mirdzoša saliņa jau peld. Vārdu sakot, ir šeit kur piestāt šurp atnākušai dvēselei. Savdabīga “Randevu sala”, gaismas pilsēta Šambala, kuru, kā stāsta, ir radījis Sanats Kumara un Augšupceltie Valdnieki Gobi jūrā...

Trešā lode – svītrkods. Apzinos. Tas patiešām pagaidām ir rasējums. Šeit it tikai gaisma un nekā vairāk nav.

Kas tā par trešo planētu augšā?

Tas ir cilvēces sapnis, pagaidām nerealizēts un kā planēta pagaidām nevajadzīga. Tas viss ir priekšā, citā laikmetā...

Pateicos par interesanto mācību! Irek, tu esi Meistars un Liels Skolotājs! Es mīlu tevi!

Arī es pateicos tev, manu mazulīt! Dzīvo un priecājies!

 

Dvēseles fiziskais, astrālais un mentālais aspekts

19.08.13.

Šodien no paša rīta ir priecīgs noskaņojums. Es sveicu tevi. Irek!

Es arī sveicu tevi, manu draudziņ! Turpināsim!

Šodien mēs nostājamies uz visas trīsvienības – fiziskā, astrālā un mentālā aspektu – apskaidrošanas ceļa. Mēs rīkosim sacīkstes ar šķēršļiem – nolaidīsimies un pacelsimies katrā no aspektiem un patīrīsim karmu. Sāksim!

Sāksim ar fizisko aspektu, tavu svētīgo fizisko ķermeni un viņa saprātu. Tavs saprāts traucē tev iegremdēties “ar galvu” savā dvēselē, viņš stāv savu interešu sardzē.

Saki, bet vai dvēsele var principā iet pret ķermeņa interesēm?

Un vēl kā! Reizēm, kad dvēseles spēki izsīkst un viņa nevar apvaldīt enerģijas, kuras viņu grauj, piemēram, niknums, sakrāts inkarnācijās, vai īpašs kaislīgums, vai skumjas, tad viņa izvēlas ķermeni, kurš iet pēc citas, pretējas programmas. Un apakšējais aspekts ar savu dzīves pieredzi sagrauj skumju, niknuma vai tumsas programmu. Tas mēdz būt ļoti grūti, taču par laimi Sargeņģeļi palīdz cilvēkam tikt galā ar grūtībām, atbalsta un izved dvēseli uz gaiša ceļa, saistīta ar Ercenģeļiem, tas ir, ar Mājām.

Mūsu uzdevums ir iemācīties būt dvēseles un gara harmonijā. Mēdz būt, ka ķermenis, tas ir, dvēseles fiziskais aspekts, palīdz tikt galā ar dvēseles mentālā vai astrālā aspekta problēmām, piemēram, saslimst vai uzreiz slimo (ierobežotas fiziskās iespējas), lai ierobežotu niknuma, iekāres vai spēka telpu. Jeb pārvirzītu apakšējā aspekta intereses uz misijas izpildīšanu (atceries Lī Kerolu). Visas daļas ir savstarpēji saistītas, un jūs pagaidām vienkārši neapzināties to pienācīgā mērā.

Fiziskais aspekts pēc stāvokļa un nozīmīguma ir vienlīdzīgs visai Būtībai. Vispār nav svarīgā un nesvarīgā. Ja jūs atnācāt no eņģeļu pasaulēm uz fizisko plānu, tātad šis ceļš jums ir bijis vienīgais svarīgais. Un, lai cik grūti jūs nedzīvotu fiziskajā realitātē, lai cik zemu nekristu dvēsele, jūs atnācāt pēc tās pieredzes, uz kuru jūs nosūtīja dvēseles un ķermeņa radītāji. Dvēsele mācās atšķirt labu un ļaunu un iet eņģeļa ceļu nevis tāpēc, ka eņģeļi nezina par ļauno, bet, otrādi, zina un atšķir.

Kas slēpjas vārdos “kritušie eņģeļi”?

Eņģeļi patiešām krīt tumsas pasaulēs, tas ir, fiziskajās un pat zemāk. Tā ir pasauļu izpēte un to pieradināšana, tumsas pārveidošana gaismā un saprātīgumā. Iedomājies, ka tu esi atnākusi uz pasauli, kura sevi grauj pastāvīgi, un tev ir jāpieradina dvēsele dzīvot šajā vidē un piesātināt ar sevi vidi – caur mīlestību, lai viņa saprastu savu pašas vērtību visur, jebkurā plānā. Tā mēs iekļaujam tumsas pasaules savā apritē un pieradinām zemākos dzīvniekus, elementāļus un citas zemas apziņas formās kļūt saprātīgām un būt ar apskaidrotu saprātu gaismas pasauļu ietvaros. Mēs tādā veidā paceļam fiziskās matērijas apziņu, apveltot tās pārstāvjus ar īpašībām, kuras ved dvēseli uz pilnību un saprāta esamību, uz prieka, pašsaglabāšanās un dzīvības vērtīguma stāvokli.

 

Mēs bieži runājām par dvēseles mentālo aspektu. Es maz zinu par astrālo Augstāko Es. Parunāsim par to!

Labi. Astrālais aspekts – tā ir tā daļa, kurp dvēsele pēc vibrācijām paceļas pēc fiziskā apvalka nomešanas. Tagad augšupceļošies daļu savu pūļu vērš savu pirmo Augstāko Es, tas ir, astrālo, atjaunošanai un attīrīšanai. Astrālais plāns – tās ir mūsu jūtas un domas apakšējā līmenī.

Tas ir, es jūtu un domāju to, ko jūt un domā mans astrālais aspekts?

Nē, protams! Taču viņa ietekme uz domām ir tik spēcīga, ka bieži jūs nepamanāt, kā izdarāt izvēli šo tieksmju vai prioritāšu spiedienā. Tumšais astrālais aspekts veicina jūsu tumšās domas, bailes u.c.

Bet es bieži esmu redzējusi cilvēkiem ar bailēm tīru un gaišu astrālo aspektu.

Mēdz būt arī tā. Mēs taču sakām, ka visiem dvēseles līmeņiem jeb aspektiem piemīt savs paša saprāts. Tai pat laikā augstāki aspekti ietekmē zemākus izvēlēs, prioritātēs, priekšrokās un gaumēs. Daži astrālie aspekti ir tik attīstīti, ka tieši ved savus “zemākos es” pa to ceļu, uz kura ir nostājušies, piemēram, maģiju, dziedniecību, šamanismu, varu u.c.

Daži populāri garīgie “pravieši” pilnīgi atrodas sava astrālā aspekta vadībā, kuram nav augsts saprāts, bet kurš bauda varu un cilvēku beznosacījuma pielūgsmi, izmantojot hipnozes, NLP[3], maģijas un buršanas iestrādātas metodes. Un tad fiziskais cilvēks izpilda to, uz ko viņu vērš viņa stiprais astrālais Augstākais Es.

Esmu redzējusi, ka, ja astrālais Es ir pārāk liels, tad viņš noslēdz kanālu ar mentālo aspektu.

Ne gluži tā. Saikne nepazūd, taču stipri filtrējas. Dvēsele pieprasa maigi, klusi, bet astrāls apslāpē dvēseles prasības. Vienalga cilvēks nekļūst laimīgs līdz tam brīdim, kamēr dvēseles mentālais aspekts nav apmierināts. Un varas vai naudas krāšanas ceļš nenes apmierinājumu un laimi dvēselei. Tas nav tas ceļš, kurš sagādā apskaidrību un prieku, to, ko jūs saucat par laimi, mieru un harmoniju.

Tai pat laikā, kad ir savaldīts un apmācīts astrālais aspekts, tad ir atvērts tiešs ceļš uz mentālo. Šeit informācija nāk smalkāk, un bieži no cilvēka ir atkarīgs, cik viņš izsmalcināts, uzmanīgs un kluss, lai uztvertu dvēseli.

Ir atlicis parunāt par augstāko aspektu, ietilpstošu cilvēka aspektu triādē. Tas ir mentālais slānis, kā tu jau saprati, pilnīgi atšķirīgs no zemes ieradumiem, noteikumiem un dogmām. Un viņa ietekme mēdz būt tik stipra, ka cilvēks, kuram pieder visi zemes laimes atribūti – panākumi, nauda un pielūdzēji, nevar atrast rimšanu uz Zemes un dodas tās meklējumos kapā.

Ne tik bēdīgi veidojas attiecības ar dvēseli tiem, kas iet apskaidrošanās ceļu. Visa gaisma, sastrādāta visās inkarnācijās visos plānos, iet dvēseles attīstībai un apskaidrošanai. Dvēselei ir karma, tikai dvēselei. Karma – tie ir dvēseles uzdevumi un atbildība visos plānos – astrālajā, mentālajā un fiziskajā. Karmas uzdevumi ir iezīmēt uzdevumu loku, piemēram, fiziskajā pasaulē un iegūt apmācības rezultātus – atrisināt uzdevumus tādā vai citādā veidā. Šis ceļš ir iezīmēts ar punktētu līniju, un tas ir jāatrod pašam aspektam – fiziskajam vai astrālajam, un jāizdara tas visveiksmīgāk, bez zaudējumiem un slimībām.

Bieži slimības apsargā karmu, tās ierobežo un rāda, ka cilvēks vai nu kaut ko ignorē, vai nu iet ne turp, vai arī saņem slimību kā apmācību slimībai un tumsai.

Es atceros, ka pēc nolādējuma, kuru es devu cilvēkam vienā dzīvē, es kā pilnīgs invalīds ienācu šī cilvēka citā dzīvē kā bērns. Kas tā bija – atmaksa? Kam bija vajadzīgas šī invalīda ciešanas? Kam viņš apmācījās?

Notika dvēseles “apgraizīšana”, tas ir, tava mentālās dvēseles daļa tika pamatīgi iztīrīta un nosūtīta ciešanu, kuras tu vari izraisīt ar savām aprobežotajām darbībām, sapratnei. Tu pabiji “tajā pusē”. Visam ir jātiek apzinātam, arī negatīvajai pieredzei. Īpaši tam, kurš iet uz augšupcelšanos un sāks vadīt enerģijas tiešā veidā. Ir tabu, kurus pārkāpt nav vērts. Kā saka, sev dārgāk iznāks. Dzīvei ir jābūt vērstai uz saglabāšanu, nevis sagraušanu.

Kas stāv AIZ mentālā aspekta, parunāsim par to?

Nākošajā reizē, mana dārgā. Līdz rītam.

Pateicos tev, Irek! Līdz rītam!

 

Mūzika – nofiksēta doma

21.08.13

Dārgo Irek, mēs sākam (atdrāzos pēc darba dienas).

Labi, šodien mēs pamācīsimies atslābināties un atvērties darbā ar saviem Augstākajiem aspektiem. Kā tu zini, fiziskā ķermeņa un dvēseles atslābināšanās kopumā ir svarīga vibrāciju pacelšanai. Labam čenelingam vajag noskaņot sevi kā instrumentu, lai jūs būtu tālu no ikdienas lietām, iemācītos tā atvērties... lai varētu izdzirdēt smalkākos mīlestības vēstījumus.

(Es pārsēdos krēslā un atslābinājos...)

Augstākā mentāla enerģijas bieži salīdzina ar dievišķo mīlestību. Tās ir aprimuma, brīvības, vieglas elpošanas enerģijas, pērļainas un siltas, ar rīta svaigumu un šķīstas... Šeit mīlestība nejoņo kā cunami un pat nevirmo kā jūras krasta bangas. Mīlestība – tie esat jūs – Viss, Kas Ir telpā, kura pilnībā sastāv no jums. Jūs dzemdināt sevis dziļumā savu paša neatkārtojamu pasauli, kura mainās katru mirkli. Domas ātrumi šeit ir kolosāli, un pasaule ir nepastāvīga, kā nepastāvīgas ir arī jūsu zemes domas, kuras griežas daudz lēnāk – ar sena vezuma rata ātrumu. Bet mentālajā plānā apturēt un nofiksēt stāvokli ir ļoti sarežģīti, un prāts to mācās visu dzīvi.

Fiziskajā plānā jūs varat uz salīdzinoši ilgu laiku fiksēt savas domas uz papīra un citos nesējos, un tas palīdz jums apzināties informāciju, kura, būdama neapturēta, aizslīd bez pēdām...

Jā, cik reižu man ir licies, ka tagad piecelšos un pierakstīšu tādas svaigas un satriecošas domas... dažas pat atkārtojās vairākas dienas pirms pamošanās, lai es tās varētu piefiksēt, taču pēc miega es pēc minūtes visu aizmirsu... Cik nepatīkami! Man gribētos apzināties, kāpēc mēs it kā esam sapratuši un apguvuši informāciju, taču nevaram atcerēties to pēc pamošanās? Kāpēc doma aizslīd? Kur viņu pēc tam atrast?

Visi mentālie atomi ir sajaukušies un izmainījušies savā zīmējumā. Doma, kura atkārtojas, ir daudz stabilāka, pārliecība – vēl stabilāka, un pārliecība fiksē domu vēl blīvāk. Jūs kļūstat par savas vai svešas pāliecinātības atstarotāju.

Bet kā tad fiksējas domas astrālā? Kāpēc mēs varam piedalīties internetā domu līmenī? Tur taču glabājas pastāvīga informācija!

Jūsu spējas domāt pieaug milzīgā ātrumā līdz ar pāriešanu uz astrālo plānu. Jūs spējat apgūt domu pa ceļam un enerģētiski viņu nofiksēt. Mēs esam iemācījušies apturēt un fiksēt domu mūsu līmenī, taču, būdama translēta uz zemes plānu, viņa iestrēgst – aptur savu skrējienu un izšķīst. Piemēram, kad jūs izlejat ūdeni zemē, viņš izšķīst zemē un vairs neeksistē kā ūdens. Jūs nevarat viņu nofiksēt...

Bet mēs fiksējam ūdeni, kā jūs fiksējat savas domas. Mēs pat uguni uztveram un “noglabājam” Akašas Hronikās mentālajā līmenī.

Hronikas mentālajā līmenī fiksē mentālās dzīves?

Viņas eksistē citā līmenī un citā formā (rāda mazu saini ietilpīgas bibliotēkas vietā Hroniku astrālajā līmenī). Viņas arhivē un sapako dzīvo pieredzi visos plānos, nezaudējot ne pavediena. Pēc tam viņas aizver informāciju, kā aizveras pasaules, un izsniedz tīstokli Būtībai, kad viņa ir nokalpojusi Saules sistēmā.

Kur šie tīstokļi glabājas?

Matricā, protams, Matricā, kur gluži kā bites vāc pieredzi no visa visuma dvēseles figuranti.

Tagad es apzinājos, ieraudzīja, ka mūsu doma ir lineāra, kā lineārs ir zibens. Zibens arī ir fiksēta uguns, kurai ir forma un kura nes iztaisnotu informāciju. Mentālā domas sistēma it telpiska, nes sevī visas sīkākās detaļas un aizņem visu telpu. Tas ir mākonis, nesošs sevī zibeni, bet varbūt desmitiem zibeņu...

Tu vari šo enerģiju iztaisnot un rakstīt romānu vai zinātnisku darbu. Pēc apjoma tas TUR aizņem vienu domu, iesprukušu un pazibējušu, taču apzinātu. Lūk, tu iegāji, momentāni apzinājies, apguvi... un izgāji, pēc kā tu zaudē interesi un tev nav iemesla ņemt to līdzi, iegaumēt. Tu vari tagad viņu radīt no jauna pats...

(Es tā mācījos skolā ar savu slikto atmiņu: sapratu domu – tātad pati varu viņu vēlreiz izteikt... Tikai ar cipariem līdz šim brīdim neesmu pa labam... bet muzikālā atmiņa bija neslikta...)

Muzikālā atmiņa – tas ir cits apziņas līmenis, mentālais. Skaņas dzīvo prātā, pat nebūdamas nofiksētas...

Tas ir precīzi, kamēr nepierakstīsi, skanēs galvā, sauks, lūgsies aranžēt... (esmu nodarbojusies ar aranžējumiem arfai un ansamblim).

To mēs tev translējām, palīdzot apzināties, kas tev ir svarīgs, atbalstot tavu jaunradi...

Bet kā tas tehniski ir iespējams, lai mūzika grieztos galvā? Tagad viss ir pārgājis...

Tu pārgāji uz līmeni augstāk. Šeit...

...labākā mūzika ir klusums...

Ha, ha, ne gluži tā, tu vienkārši vēl neesi pamēģinājusi paklausīties mūsu mūziku.

Paņem mani sev līdzi, iespējams, es spēšu to paklausīties?

Labprāt. Ienāc!

Es ielidoju Irekā, un mēs...apstājamies, it kā būtu pārtūkusi kinolente...

Satriecoši... (Tagad ir vēl daudz blakus skaņu, rīt no rīta vajadzēs vēlreiz to paklausīties...)

It kā visa pasaules-ēka dun, viļņiem iziet cauri visiem laukiem, katra zvaigzne skan savādāk, un katras zvaigznes skaņas var izmantot kā akordu un melodiju komponentes, kā triepienus uz gleznas. Es atcerējos, ka es taču esmu specializējusies tajā, es taču esmu rakstījusi šo gaismas mūziku Zelta Galaktikā! Aiztraucos uz turieni, uz savu Komponista-Mākslinieka aspektu, lai pārņemtu un saprastu šo iespēju un pamēģinātu sacerēt kopā ar viņu... Zelta Galaktika... šeit ir dzīva telpa, apgarota, taču neviena nav. Sapratu, ka aspekts ir pārgājis. Paplašinos līdz lielākam apjomam un kļūstu par Sevi vietējo (Cik gan tas viegli šajā plānā!)

Viņš viss smalciņi skan, tas ir līdzīgs īpašam aromātam, izstarojumam, tā ir viņa vibrāciju specifika... Ieeju viņā... iekārtojos iekšienē kā mazulīte... apzinos, ka viņš domā ar daudziem aspektiem, it kā radot simfonijas online ar daudzām – visuma – rokām un “mežonīgā” ātrumā. Es tikai saprotu, ka viņš izstaro kā simtiem simfonisko orķestru, kuri spēlē dažādu mūziku vienlaicīgi...

No apakšas, no televizora, atskan mana mīļotā melodija “Šērburgas lietussargi”. Tā ir tik primitīva, kaut arī mīļa. Katrā līmenī ir savs jaukums....

Atkal ielidoju Komponistā un mēģinu iet kaut vai pa vienu atzaru un paklausīties, kas tu skan. Nevaru klausīties uzreiz, vienlaicīgi simfonijas visas skaņas, visas balsis un notis vienlaicīgi paketē, esmu pieradusi izdalīt lineāri... Ieeju citos atzaros, katrs skan dažādā augstumā un ar dažādiem aromātiem un krāsām, ar dažādu nozīmi... Lūk, kur mūsu komponisti smeļ iedvesmu, pie saviem Augstākajiem Es Mentālā!

22.08.13.

Vakar mēs pārrāvāmies, dārgo Irek, turpināsim šodien. Mēs pieskārāmies gaismas mūzikai, cik tas ir interesanti!

Pārlasot vakardienas tekstu, es atkal izrādījos tajā aspektā, kurš rada ar mentālās simfonijas skaņām.

Es ieeju pirmajā pasaulē-simfonijā (simfonijas mākonis līdzinās atsevišķai radītai pasaulei). Pēc enerģijām tas atgādina 70-gadu pionieru dziesmas, cēlas, gaišas un ar svētku izjūtu, taču tai pat laikā nedaudz nereālas, “nedabiskas[4]”... visādi tādi spārnoti briedīši, čeburaškas, pasaku valstības un tml.

Tā ir bērnu tēma, kuru ir izstrādājuši un arī tagad izstrādā komponisti bērniem. Tā nomierina, paceļ un tai pat laikā aicina uz aktīvām darbībām. Pie tēmas radīšanas strādāja daudz radītāju, pēc tam to nolaida mentālajā, astrālajā un fiziskajā plānā.

Manas bērnības un jaunības zaļās enerģijas... tās tiešā veidā ir saistītas ar manu “zaļo” laiku. Negribas no turienes iet prom...

Papilnam izbaudījusi, eju uz citu atzaru. Šī ir karalisku valšu, graciozu polku un citu balles deju, militāru maršu u.c. pasaule. Krāšņa, ar svētku noskaņu, svinīga, priecīga mūzika no Štrausiem, Vaiteifeļa, Čaikovska (baleti) un citiem populāriem šīs tēmas komponistiem. Skan kā viens Liels Maršs-Deja... Šeit ir šķīvju zvans, vara dziedāšana, vijoļu, virtuozi apdziedošu melodijas, augstās skaņas... Sirds ir paplašinājusies un priecīgi pievienojusies šīm svinībām. Šampanieša putas un gvardes epoletes, dāmu franču smaržas un vieglas balles zīda kurpītes dejām, gaisīgas kleitas un mazi pušķīši, piesprausti krinolīniem... Kavalieru ūsas, sniegbalti krekli un vieglas frakas...

Krāšņa dzīves balles puse, augstā sabiedrība...

***

Nākošais atzars pēc kontrasta – sērīga, skumja, bēru mūzika. Sēru karogi ir pusmastā, dvēseles stāvoklis ir augsts un svinīgs. Šeit nav žēluma, raižu vai nožēlas. Tās ir skaistas zemes darbu un cīņu beigas, lai arī priekšlaicīgas. Tā ir varoņu nāve, dzīvo pateicība un pamācība pēctečiem.

***

Klusītiņām ielidoju nākošajā atzarā.

Šī ir šūpuļdziesmu – atslābinošu, mīlošu un maigu dziesmu – pasaule. Klusas mīlestības un prieka pasaule... Eņģeļu, salidojušu pasildīties pie cilvēciskā siltuma, pasaule. Apskaidrība un aprimums, liegums, maigums un pārliecība par brīnišķīgu nākotni... Eņģeļu dziedāšana: sirds kūst, saprāts aizlido...

***

Vēl viens portāls – sirdi kairinošā Rahmaņinova, Bruknera, Mālera un tml. simfoniju mūzika. Dvēseles milzīgas iespējas, augsta apziņa, lielas cerības realizēt, kuras sitas pret dzīves prozu, kā uzplūstošie jūras viļņi sitas pret klinti. Cerība un vilšanās, gara spēks un varenība un dvēseles un cilvēka vājums, milzīga sirds, neizdevušās mīlestības salauzta... savējais starp svešiem, svešs starp savējiem... Augstas jūtas, kaisles un mīlestības apogeja... vēlīnais romantisms.

***

Eju tālāk, izbaudot šo satriecošo spēlēšanu, izteiktu debesu mūzikas skaņās.

Šeit, šajā daļā, ir saule un Mocarta un Haidna, Štrausa un Dunajevska operešu, muzikālo komēdiju, gaiša satura mūziklu skaidrība, vārdu sakot, mūzikā iemiesotas saule un mīlestība. Blakus atrodu Dunajevski (ļoti mīlu šo komponistu, šeit ir viņa enerģijas, droši vien daļēja klātesamība) un netālu redzu Vāgneru. Viņi šeit nedzīvo, tikai reizēm ir klātesoši. Šeit ir daļa no tām formulām un enerģijām, kuras viņi izstrādāja uz planētas.

Vēršos pie sava Komponista-Mākslinieka: saki, ko nozīmē šie muzikālie portāli? Tie ir atsevišķi skaņdarbi jeb sakompilētas žanru programmas?

Komponists-Mākslinieks: Tas ir kolektīvā saprāta radījums mentālajā plānā. Tie ir mentālā plāna viena-vienotā Saprāta dažādu žanru skaņdarbi.

Tā ir speciāla muzikālo tēlu un fantāziju pasaule?

Es esmu radoša Būtība, sakoncentrējusi dažādu muzikantu un komponistu skaņdarbus, it kā eseju. Tā ir noformēta pieredze, apzināta un apstrādāta. Un katrs “atzars” jeb “portāls” – tie ir radījumi, līdzīgi jūsu zemes komponistu skaņdarbiem.

Un tādu komponistu ir daudz?

Diezgan daudz, un mums ir kopēja interešu sfēra. Mēs visi mītam vienā lieliskā gaismas, skaņu, fantāziju un tēlu pasaulē.

Vēršos vēl pie viena portāla. Virtuozās mūzikas apgabals. Šeit ir briljantu spožums un birums, smaragdu un rubīnu mirdzums, zelts un cildenums... Nedaudz notušēta dvēsele ar viņas prasībām...

Saprāta izstrādājumi, novesti līdz augstai nevainojamībai, bagātināti ar augstu apziņu un gaismu. Šeit ir gan mīlestība, gan skaistums, gan savdabīga pilnība. Tie ir spīdošie Šopēna, Rahmaņinova, Paganīni un citu virtuozu skaņdarbi.

Eju tālāk, ir tik interesanti!

Reliģiskā mūzika, dziedāšana baznīcā, tikai nevis bēru mūzika, bet apskaidrota, maiga, gaiša. Kluss maigums un vienkāršība, neparasts miers un harmonisms, nedaudz sastingusi kustība, lidojumā apstādināts eņģelis... Mīlestība izteikta kā mīlestība pret Dievu un apskaidrību...

Katrs žanrs ir izcelts spilgti, atpazīstami un novests līdz domas lidojuma augstuma pilnībai.

***

Putnu dziedāšanas pasaule! Izrādās, arī tā ir – mūsu mazo brāļu – muzikāla jaunrade. Šeit skan lakstīgalas un sīļi, strazdi un vārnas, baloži un brīnišķīgi spalvoti dziedoņi no visas pasaules! Tās ir viņu skaņas, kuras sastāda muzikālu ansambli. Pogošanu un modulācijas nomaina vientuļš dzeguzes sauciens, baložu dūdošanu no augšas apklāj ķauķis. Bet kur tad ir kanārijputniņi? Lūk, viņi, ar diezgan atsevišķām skaņām caurauž telpu un piepilda to ar gaismu. Bet kopā visas skaņas sastāda vienotu gaismas simfonijas ainu.

Šeit var ceļot vēl ļoti ilgi... Pienācis laiks iziet. Neatvados, vēl atnākšu! Pateicos un mīlu!

Pievienots 23.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/uroki-razlicheniya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “роскошные” (Tulk. piezīme)

[2] Skat. “Знамя Мира”; “Banner of Peace” (Tulk. piezīme)

[3] Neirolingvistiskā programmēšana. (Tulk. piezīme)

[4] Krieviski “незаправдашние” (Tulk. piezīme)