Mācības ir arvien interesantākas

Iziešana uz planētas līmeni

15.08.13.

Dārgo Irek, mēs sākam. Laiks šodien ir ierobežots...

Labi. Uzreiz meditācijā. Tēma – sevis apzināšanās mentālajā ķermenī.

Redzu sevi vienu... Esmu pieradusi salīdzināt...

Nekas, iztiksim bez salīdzināšanas. Tā ir labāk.

Redzu sevi milzīgas lilijas augšā, izlidoju no zieda... (droši vien no viena no tora slāņiem), iedziļinos sevī. Iekšienē mani visu aplēja gaisma...

Redzu kaut ko tumšiņu, aizslīdošu gaismā, ar zelta tīklu ķeru tumšus kukainīšus gaismas iekšienē, sablīvēju, transmutēju pelēkā metālā (svinā), izkausēju plazmā un izleju kausējumu atpakaļ savas telpas iekšienē... Plazma neiedzīvojas starveidīgajā ķermenī, nolaižu kausējumu zemāk pa vibrācijām, harmonizēju, arī nepatīk, nav komfortabli... Visbeidzot izvedu kausējumu no centra ārpusē. Mirklī viela izlīst pa apvalku, sastingst garoziņās, un te viss ir vietā... Uz virsmas ir radusies garoza...

Beidzot es sapratu, ka esmu planēta. Es no visām pusēm esmu apklāta ar tādām pašām “garoziņām”, droši vien tas ir astrālais plāns...

13 08 20 01

Ja reiz es esmu planēta, vajag pastrādāt pie tīrības...

Lieku baiļu un negatīva atkritumu savācējus virs kontinentiem. Āfrika uzreiz parādīja sevi no ļoti tumšas puses. Dienvidamerika arī. Cik daudz tumšu ticējumu, baiļu, ierobežojumu, cik daudz sāpju un slimību! Enerģijas atgādina senu veceni, piebāztu ar maldiem un māņticību un saistītu ar tumšajiem palīgiem.

Piesaucu visus savu palīgus, visus eņģeļus, kuri mani dzird, un lūdzu notīrīt planētu un cilvēkus tā, kā iespējams uz šodienu.

Viņi ir sagrupējušies virs kontinentiem un kaut ko pārtaisa manos negatīvās enerģijas savākšanas mehānismos. Ir atnākuši ne tikai eņģeļi. Es redzu necaurspīdīgas būtnes, tādas pašas, kā mēs fiziskajā plānā redzam cilvēkus.

Viņas arī man palīdz?

Tie ir tavi brāļi-māsas...

Redzu, ka viņi no jauna uzstāda mehānismus, pārbīdot tos un novietojot Režģu, kuri apjož planētu, spēka vietās. Apkārt katrai puslodei – ziemeļu un dienvidu, apmēram pa puslodes centru, 40-50°, ir mehānismu gredzens lauztā līnijā. Gredzens, apgājis apkārt planētai, spirāles vijumā iziet uz augšu un izzūd gaismā.

Kurp tiek izvadīta negatīvā enerģija no planētas?

Paskaties pati.

Redzu divas spirālveida “ūsiņas”, viena slejas no planētas vienas puses, otra no pretējās. Atcerējos, kā es redzēju mūsu Orlovojas kalnā, Urālos, kā tiek izvesta un transmutēta negatīvā enerģija no apvidus iegruvuma. Tā tiek ievilkta šajā padziļinājumā kalna nogāzē, iziet caur spirālveida vilni kalna iekšienē un iznāk virspusē kaut kur ūdenskrātuvē jau kā neitrāla enerģija.

Tu saprati, ka nevajag pārvest pozitīvā enerģijā, bet vajag neitralizēt, pārvest uz nulli?

Jā, bet kāpēc?

Apkārt visam ir neitralitāte, tā ir vistīrākā un vispatiesākā enerģija. No neitrālas enerģijas būtība viegli var radīt kaut ko savu, izmantot viņu. Tā ir radīšanai sagatavota enerģija.

Pastāsti par neitrālo enerģiju sīkāk, lūdzu.

Neitrālā enerģija ir vistīrākā, nesaduļķota ar programmām un piedevām, ticējumiem, uzstādījumiem u.c. Tas ir, bez domas un kvalitātes. Visērtākā izstrādāšanai, radīšanai vai pārveidošanai par kaut ko, kas kalpo tai vai citai programmai. Vienmēr reducē visas savas attīrīšanās uz neitrālu caur palīgiem.

Bet tās negatīvās būtības, kuras es aizvācu no cilvēkiem, kā labāk “nodot” Palīgiem?

Tu visu dari pareizi. (Es nosūtu viņas Palīgiem un lūdzu viņus rīkoties pēc sava ieskata.)

Te viss ir pareizi, ir speciālas Būtības, aicinātas rīkoties ar to, kas iziet ārā no planētas. Visa planēta vētraini attīrās, un ir svarīgi prasmīgi aizvākt negatīvu un netīrumus, nenopurināt tos kur pagadās, citādi pēc tam būs ar to jātiek galā pašiem. Neviens aiz jums netīrīs. Jūs visu paši šķirosiet, un būs jātiek skaidrībā, ko esat savākuši no citiem.

Atkal atgriežos sevī iekšienē. Interesanti norit darbs uz planētas ar šiem mehānismiem – gluži kā ieelpa un izelpa. Ieelpa – no ziemeļu puslodes enerģija ievelkas ūsiņā planētas virspusē, lokveidā iziet cauri ugunij un izelpojas dienvidu puslodē. Izelpa – ievelkas no dienvidu puslodes, iziet caur gaismas spirāli un izelpojas ziemeļu puslodē. Uzstādu darbu uz laiku – uz saprātīgas pietiekamības periodu.

Dzirdu “aplausus”: visi eņģeļi un Palīgi sveic darba pabeigšanu.

Kas vēl nav paredzēts un nav izdarīts?

Visiem mehānismiem tiek pielikts pa “uzraugam”. Viņi ir ieinteresēti tajā, kas “noķeras”, un tai pat laikā pilda savu amatu, kompensējot parādus.

Saprātīgi. Bet cik viņi laika ziņā stāvēs?

Kamēr nebeigsies mehānisma darbība. Vairākus gadus, es domāju.

Lieliski. Bet kā pastrādāja tās netīrumus izdedzinošās ierīces, kuras es palaidu ziemā?

Lieliski. To laiks ir pagājis, tās savu darbu izdarīja. Analoģiski mehānismi jau stāv planētas astrālajā plānā, tos radīja citi cilvēki un būtības.

Ko vēl šodien var izdarīt?

Šodienai pietiks!

Pateicos!

 

Norit pāreja

16.08.13.

Es esmu atnākusi, dārgo Irek!

Bet mēs ar tevi nemaz nešķīrāmies. Mēs visu nakti sarunājāmies, tu biji pie manis viesos, un mēs apspriedām lietas uz planētas.

(Es vakar uzrakstīju petīciju par Nacionālā Parka, lielas valsts cienīga, radīšanu Baikālā. Lūk, kur tā ir. Es lūdzu lasītājus parakstīt to. Uzklikšķiniet uz norādi, un jūs iziesiet pie petīcijas parakstīšanas.)

Par maz ir aizsargāt vienu ezeru, vajag veikt vietu, kuras prasa aizsardzību, apskatu.

Mums ir organizācija Greenpeace, es nevaru viņu aizstāt...

Vajag, lai katrs prātā būtu Greenpeace (burtiskais tulkojums “zaļāpasaule”), lai jūs ieliktu to jaunās apziņas programmā un iemācītu bērniem saudzīgi un ar mīlestību attiekties pret katru lapiņu un kociņu, pret dzīvniekiem un putniem. Tas tiek ielikts tad, kad bērns vēl ir atvērts, tas ir, līdz 3 gadiem.

Diemžēl viņu vecāki pagaidām nespēj ielikt tādu programmu savos bērnos, drīzāk bērni var ielikt šo programmu vecākos. Taču viņi nezina, kā to izdarīt.

Atcerējos par simtā pērtiķa efektu... Droši vien vajag, lai paietu laiks, pakāpeniski viss nokārtosies.

Man gribas parunāt ar tevi par tām enerģijām, kuras ir atnākušas uz Zemi 13. gadā. Tikai slinkais neraksta par viņām. Droši vien piederu pie tiem, tāpēc ka mēs mūsu rakstos neko konkrēti nenorādām: kad, kā un kādā daudzumā. Enerģiju nosaukumu, ienākšanas datējumu un iedarbības uz cilvēku variantu ir – jūra. Nezini, kā ir patiesībā? Es kaut kā nejūtu šos viļņus. Klau, ienesīsim arī mēs ieguldījumu tādā vārīgā un aktuālā tēmā.

Ireks: Ha-ha-ha! Lai iet! Tu esi planēta, tev arī kārtis rokā! Es neko neteikšu. Paskatīsimies, kā tu tiksi galā!

Es izgāju uz planētas līmeni... un negaidīti saplūdu ar Valdnieci Mariju. No augšas redzu, ka daudz meteorītu laiku pa laikam ietriecas Zemes virsējā slānī. Tie ir sairdinājuši to un padarījuši nederīgu tālākai dzīvei... Lūk, jums tad arī ir enerģijas –nopostīšanas enerģijas – pieplūdums...

Bet dziedināšanas un enerģētiskās izaugsmes enerģija nāk uz planētu caur Valdnieci Mariju, tas ir, šajā mirklī caur mani... Es rīkojos ar enerģiju, pieņemu plūsmas un sadalu tās, es arī pati dzemdinu tās programmas, ar kurām vadu planētu. Kā zināms, programmas, mentālās enerģijas, informācija nāk gaismas korpuskulu veidā, kuras piepilda rezonējošas struktūras, kuras uz planētas ir jau radītas. Korpuskulas atrodas planētas apziņas slānī, nevis cilvēka, bet planētas apziņas slānī.

Es (Marija) atveru Zemeslodi uz divām pusītēm un iztīru visu iekšienē. Apstrādāju ar īpašu enerģiju, dezinficējošu mentālo slāni. Rokās man paliek “ādiņa”, iekšā tukša, apvalks, kuru es aiz nevajadzības izmetu. Tā izšķīst atomos, anihilējas.

Bet Zeme izskatās atjaunota, it kā tikko būtu dzimusi... bet es, izrādās, esmu izmetusi placentu... Planēta mirdz, priecājas, gandrīz vai lēkā, bet es viņu nedaudz nomierinu. Tā nevar, zemestrīces nav derīgas tiem, kas uz tevis dzīvo...

Salīdzinu to planētu, kura bija līdz dzimšanai un tagadējo. Tā planēta ir tumša un liela. Jaunā – vēl mazulīte un ļoti gaišiņa, mirdzoša un priecīga. Nu taisni kā cālēns, kurš nometis čaumalu. Viņam vēl ir dažas dienas, un viņš jau saprot un priecājas, jūt saulīti un mīl māmiņu...

Laika un datējumu te nav. Kā gan noskaidrot laiku, kad tas ir noticis? Skatos, ka ziemeļu puslode ir pārklāta ar sniegu. Tātad ziemā, pavasarī. Zeme mirdz zeltā, taču ne dzeltenā, bet balti dzeltenā, laistās un staro. Tas taču ir starveidīgais ķermenis, mentālais plāns... Viņa ir “paaugusies”, uzplaukusi kā putns, kurš jau gūst pieredzi un gatavojas patstāvīgai dzīvei.

Valdniece Marija, pastāsti par to, kā mums veicas uz planētas!

Valdniece Marija: Mēs esam ķērušies pie saviem pienākumiem. Gaisma katru minūti nāk klāt uz planētas. Cilvēku apziņā arvien vairāk iezogas doma par mīlestību un brīvību, par gaismu un planētas saglabāšanu. Mēs translējam šīs programmas cilvēku sirdīs. Lūk, arī tu atsaucies uz šo programmu, apsveicu. Ielēji savu pilienu planētas izdziedināšanas kopējā straumē.

Cik lielā mērā nepieciešams uztaisīt Nacionālo Parku Baikālā?

Skaties!

Skatos un redzu, ka Baikāls – tā ir planētas acs. Protams, acis – tas taču ir dvēseles spogulis. Planētas dvēsele raugās uz mums caur Baikālu...

13 08 20 02

Bet okeāni ir domājošais orgāns...

Marija: Tu ne visu ieraudzīji! Skaties vēl!

Redzu starus, kuri nāk no augšas un koncentrējas Baikāla ūdens spogulī. Tie nāk no mentālā plāna.

Kurš tas ir, kas strādā ar ezeru?

Marija: Tie ir tavi brāļi, kuri iedarbojas uz planētas apziņu, ievedot jaunas miera un pašsaglabāšanās programmas rasei un planētai. Tās ir izstrādātas speciāli Zemei un cilvēcei. Izanalizējuši rases mentālismu, mēs izstrādājām programmu, kura iedarbojas uz cilvēku zemapziņu – par labu kaimiņattiecību un miera nodibināšanu, programmu, kura atslābina uzvilktas un aizcirstas sirdis, aptītas (Tas ir precīzs vārds. Ar tīklu aptītas čakras un galva – pazīme pelēko programmu iedarbībai uz cilvēku astrālajā plānā.) ar saistībām, mantrausības un nesavaldības, nolaidīguma un ieraušanas programmām. Tās ir programmas, kuras tēlaini tie sauktas par “Sātana apziņu”. Tās pakāpeniski tiks aizvāktas, un cilvēce atbrīvosies no saprātu sakaļošajām sistēmām, no uzspiestajām programmām būt labākam (bagātākam, gudrākam) par visiem. Šīs programmas vairs nav vajadzīgas. Tās nospēlēja savu lomu aktivitātes saglabāšanai un kā apziņas un saprāta attīstības paņēmiens. Tagad tas viss aiziet pagātnē un kļūst “nemoderns”.

“Moderna”, aktuāla, mūsdienīga kļūs aktīva apzināta palīdzība civilizācijai – cilvēkiem un planētai. Jūs izaugat par vienotību, un visprogresīvāk domājošo cilvēku uzskati jau aiziet no provinciālisma, no savas valsts, savas tautas, sava personīgās bagātības. Jūs arvien spilgtāk redzat, ka nav atsevišķi ņemtas labklājības jebkurā valstī, nav neatkarīgas attīstības. Jūs arvien vairāk redzat, kā atsaucas visā pasaulē tas, ko jūs veicat kā “eksperimentus ar planētu”. Jūs sākat saprast, ka jūs esat izauguši un redzat savu Zemi-Māmuļu jau kā nelielu un ievainojamu, atkarīgu no jūsu bīstamajām spēlēm.

Protams, vistiešākā un visātrākā iedarbība uz planētas un rases attīstību jaunajos apstākļos ir cilvēku apziņas attīstība. Visas apziņas uz planētas arī progresē. Jūs jau viegli varat sazināties ar dzīvniekiem, varat viņus saprast. Jūs varat atrast arī veidu, kā sazināties ar augiem un zemes gariem. Jūs varat sniegt viņiem tiešu palīdzību, atbrīvojoties no pārliecības, ka “tas viss nav mans, un man ar to nekāda sakara nav”.

No šejienes, no sava mentālā ķermeņa, tu redzi, kā cilvēce iedarbojas uz planētu ne tikai ar savām darbībām, bet arī ar domām, dzemdinot cilvēces attīstības programmas. Šīs programmas ir aicinātas iemiesoties jūsu dzīvē kā jūsu izvēle.

Izvēlieties gaismu un mīlestību!

Pateicos Tev, Valdniece!

Kādas plūsmas tagad ienāk uz planētas? Kāpēc es nejūtu kaut kādus noteiktus enerģiju viļņus?

Tāpēc ka tie ienāk pakāpeniski un izved jūs uz jaunu enerģētisko līmeni. Domāju, ka tie, kuri raksta par noteikta viļņa enerģijas pieplūdumu, ir spējuši aizsniegties ar saviem smalkajiem ķermeņiem, pieņemt tās un izjust, uztvert.

Bet es vēl pagaidām neesmu līdz tam izaugusi?

Nē, tu tās pieņēmi tad, kad tās sāka translēties, pirms pāris gadiem. Tad tās vēl nebija tik stipras, un viss tev noritēja gludi un vienkārši.

Enerģijas pieaug, taču, ja jums pret tām ir izstrādājusies imunitāte, tad tās atnāk kā svētība un bagātība, kā barība jūsu smalkajiem ķermeņiem un jaunajai apziņai. Svarīgi ir neapstāties savā izaugsmē un pārvaldīt savas vēlēšanās un prioritātes. Šī apzinātība ir jaunās apziņas pazīme.

Cilvēks ne tikai iet pie planētas, viņš pirmām kārtām iet pie sevis kā pie planetāras rases. Jūs sākat redzēt globālos procesus, jūs kļūstat apzinošies planetārās hierarhijas locekļi. Jums īsteni pieder vara uz planētas, bet tikai kā vienotai cilvēcei. Jūs esat aicināti audzināt šo vienotību un izjust globalizācijas procesus kā rasē, tā arī sevis iekšienē.

Planētas sargātāji, vienotības radītāji, jaunās apziņas audzinātāji – tās ir jūsu misijas, kuras aktualizējas tieši līdz ar jauno enerģiju un jaunās planētārās hierarhijas atnākšanu. Es kā Valdniece esmu gatava stādāt ar jums planētas pārvešanas uz vienotības apziņu lietā, dot jums materiālus, zināšanas un enerģijas. Virziet sevi uz savām tiešajām garīgajām misijām. Iedarbojieties kā uz apziņu, tā arī enerģētiski, mentāli un fiziski uz apkārtni. Rīkojieties! Lūk, tagad ir pienācis tieši jūsu laiks izdarīt to, kā dēļ jūs atnācāt.

Jūs esat pamodušies, attīrījušies un ķeraties pie palīdzības programmām cilvēcei. Norit Pāreja.

 

Atbrīvošanās

17.08.13.

Irek, es esmu gatava...

Mēs aizejam no planētas...

Tas ir Kristus-apziņas Režģis?

Jā, ne tikai. Tas ir no planētas augšupceļošos Režģis. Viņiem ir jāatstāj pēdas aiz sevis. Kādas pēdas tu izlemsi atstāt?

Savus čenelingus, zināšanas, prakses, cilvēku atmiņu...

(klusēšana)

Iespējams, Baikālā mums izdosies iemiesot Nacionālā Parka ideju...

(klusēšana)

Tu vari vēl kaut ko pateikt priekšā?

Pilnīgas veselības ideju.

(Domās – to tu pārspīlēji[1]... Apzinājos, ka neuzticos... nevar būt...)

Absolūta domas tīrība ir apzinātības un mīlestības rezultāts. Mīlestība dod sapratni un žēlsirdību, harmoniju un veselību.

Daudz mīlošu cilvēku ir manas dzīves gājumā, kuri ir uzlabojuši veselību, taču vienalga ne līdz galam... Tajā skaitā arī es. Sākumā vajag saprast, kas ir harmoniskas un mīlestībā apzinātas domas. Droši vien mēs vienalga kaut nesaprotam.

Skaties no šejienes... (no augšas)

Skatos uz sevi no augstuma: redzu, ka virs fiziskās galvas vijas spirālveida aukla, aizejoša augstu manī. Pa ceļam tā paplašinās un kļūst par līniju. Es stāvu virs zieda un skatos lejup. It kā viss ir tīrs, neredzu nekādus plankumiņus. Manis iekšienē ir viegls sasprindzinājums no domu darbības, no cenšanās saprast, ieraudzīt un izstāstīt...

Šajā līmenī radi absolūtas veselības tēlu.

Es radu vienotā cilvēka tēlu, sastāvošu no trim aspektiem, nē, no pieciem aspektiem, tur, lejā, ir vēl divi apakšējie es... Lai tā ir Lilija ar saknēm, tīra un absolūti vesela.

Gluži kā vilnis pārvēlās no mentālā plāna līdz fiziskajam kājās un aizgāja lejā. Viņa mīl un piepilda aspektus zem kājām. Redzu, ka tur ir viegla pretestība.

Nē, tur ir sarežģītāk piepildīt ar gaismu un mīlestību, rit piepildīšana, es sekoju. (Saknēm ir jābūt tīrām.)

Atrodos klusējošā lūgšanu stāvoklī, pilnā ar uzticēšanos un atvēršanos.

Lūk, pilnīgas harmonijas un visu aspektu savienošanās stāvoklis. Seko sev.

Pacēlos vēl augstāk, uz nākošo aspektu... Manis Lielās iekšienē ir mirdzoša ola. Es aptveru ar sevi viņu, un viņa ir mans piepildījums.

Kāds līmenis tas tagad ir?

Dvēseles līmenis.

Uz fizisko ķermeni sāka iet šīs Lielās Būtnes – Dvēseles – gaisma un mīlestība.

Paceļos vēl augstāk. Būtni var saskatīt no augšas. Viņa karājas aukliņā no vienota stumbra, it kā diļļu slotiņa būtu apgriezta uz leju, un viena sēkliņa ir mana. Es esmu “slotiņas” stumbrā, kurš iet uz augšu. Paceļos. Beidzot es esmu kļuvusi Lielā Būtne, Lielais Cilvēks (bez rokām un kājām). Apzināšanās, ka esmu Cilvēks. Tā ola atrodas man vēderā, saules pinuma rajonā.

Iztēlojies šajā aspektā visu sevis aspektu pilnīgu harmoniju.

Piepildu ar mīlestību un atzinību visu sevi. Es pateicos sev par veiksmēm un piedodu trūkumus.

Šeit es skaidri saprotu, ka esmu nepietiekami apskaidrota, tāpēc ka vēl ir klātesoši saspringums un pūles.

Jā, pilnīgi pareizi, saspringums un pūles dod mums zināmu nepilnību.

Visdrīzāk tie nāk no fiziskā plāna? Nav iespējams dzīvot šajā plānā un nesaspringt, pārvarēt nogurumu, savas un nesekmīguma programmas, pieņemt citus cilvēkus, nesakrītošus ar tevi, mīlēt viņus, pieņemt visus tumšos un netīros...

No šejienes tu vari nokoriģēt savus trūkumus.

Es ar spēcīgu vilni apskaidroju un attīru savas iekšas. Es izgriežu uz āru un izmazgāju, iztīru visu iekšienē. Piesātinu šo iekšējo ar harmonijas un iekšējās pilnības ideju. Nāk pilnīgs miers un tīrība, bet ne tā tīrība, kura rodas, kad viss ir sadedzināts vai dezinficēts, bet Zieda harmonija, kad visas lapiņas ir vietā, saknes atrodas labā zemē un dod pilnvērtīgu barošanu, neviens neapdraud un neviens necīnās par barību un sauli.

Es esmu pilnziedā un iepriecinu sevi un Radītāju. Izņemot mani un Radītāju, es pagaidām neko neapzinos. Ireks ar savu daļiņu ir manī. Tas ir interesanti – es atcerējos viņu un sajutu viņa enerģijas galvā-kaklā, tādu lodi šajā vietā... Tā ir galva?

Tā ir sfēra, tava Lielā ķermeņa apzinošā daļa.

Līdzīga Saules Logosam.

Tā arī ir, mēs esam šeit, šajā aspektā.

Atcerējos savu Saules Logosa zīmējumu no pašas pirmās grāmatiņas.

13 08 20 03

Jā, nav pretrunu. Es vēlreiz atnācu pie tā, no kurienes aizgāju...

Atceries tavu sajūtu toreiz un tagad. Vai ir starpība?

Tad es biju tumšāka un mazāka pēc izmēra. Tagad gaišāka, pilnīgāka, maigāka un... gribēju teikt brīvāka – nē, neesmu brīvāka...

Atbrīvojies!

Es iztēlojos, ka ap mani – no augšas, no visām pusēm un no apakšas esmu tikai es. Man nav kā priekšā spēlēt lomu, būt parādā kādam, apzināties un palīdzēt. Visur esmu tikai es pati.

Ceļš pie sevis...

Planēta ir palikusi kaut kur kā mana ķermeņa šūniņa, varbūt orgāns, ne lielāks kā čiekurveida dziedzeris... Es stāvu krustcelēs un lemju, kā man tālāk dzīvot. Kādus jaunus uzdevumus es ņemšu, lai attīstītos. Priekšā ir pilnīgs miers un mīlestība, gaisma un pilnība...

Atlaida... lūk, tā, atbrīvošanās un izvēles brīvība... nav pienākumu un visa dzīve ir tikai šeit un tagad. Es novērtēju sevi tagad, nevis nākotnē, kad es kļūšu... Nav nākotnes, visa dzīve ir sakoncentrēta manī, mirdzošā, mīlošā un lāsmojošā visās pilnības, iekšējās pilnības, ugunīs un krāsās. Iespējams, citai Lielai Būtībai es esmu pilnīga nepilnība, taču man es esmu brīnišķīga un pilnīga, pilnvērtīga un mīlēta. Es esmu brīva un laba.

Kad cilvēks sasniegs tādu atzīšanos, viņš nostājas uz absolūtas veselības un pilnības ceļa. Tu sajuti?

Jā...

Šo pilnību es ņemu sev līdzi. Visas manis daļas ir apskaidrotas. Es piegādāju visiem orgāniem 100% barošanos ar prānu. Es esmu atbrīvojusies vēl no kaut kādiem uzstādījumiem. Nesaprotu, no kā, taču ir kļuvis ļoti viegli.

Tu esi atbrīvojusies no pienākumiem. Tie ir trešās dimensijas uzstādījumi. Tā ir nasta un slogs.

Jā, es skatos uz visām savām darīšanām vienkārši kā uz dzīvi, kuru pavadu. Paralēli ir daudz Dzīvju. Viņām ir savi likumi un pienākumi, bet man savas īstenības un patiesības.

Esi uzticīga savai atvēršanai. Saglabā to sevī. Tu vienmēr vari atkārtot savu gājienu uz dvēseli un atkal ņemt nost savus zīmogus un uzstādījumus.

Pateicos tev, manu mīļo Irek! Lai tas viss būtu mana patiesība!

 

Pievienots 20.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/uroki-vs-interesney

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “это ты загнул” (Tulk. piezīme)