Ceļojums uz mentālo vidi

 

 

Domas mēdz būt dažādas

13.08.13.

13 08 15Dārgo Irek, es esmu gatava.

Šodien mēs nodarbosimies ar baiļu, kuras traucē mierīgu dzīves tecējumu, iemeslu apzināšanos. Visas bailes sastāv no uzskatiem mentālajā līmenī, kaut arī neapzinātiem. Bailes ir pārliecība par paša bezspēcību, par paša nepilnvērtību, nepietiekamību vai vājumu, neiespējamību novērst notikumu vai tā atkārtošanās gaidīšanu. Tā ir pārliecība par bezizeju, bezcerīgumu, iepriekšēju nosacītību, kuru reizēm mums iedveš negaišas būtības, atnākušas piebaroties no bailēm.

Kā mēs redzam, bieži tādas programmas tiek mums tēva vai mātes nodotas šūnu līmenī. Dažreiz iepriekšējās dzīves dod mums negatīvu pieredzi, kura saglabājas gēnu līmenī, tas ir, “ķermenis atceras”.

Ja “ķermenis atceras”, tad iznāk, ka informācija par smagām lietām iepriekšējās dzīvēs saglabājas gēnos?

Hromosomās.

Kādēļ mums jāatceras tādas traumatiskas lietas? Kāda tam jēga? Kāpēc mēs neatceramos gaišos momentus – apskaidrību, laimi, mīlestību?

Jūs tieši tāpat atceraties arī gaišos momentus, bet neapzināties to. Jūs saplūstat ar dabu, ar vīrieti (sievieti). Šajā saplūšanā ne pēdējo lomu spēlē jūsu iepriekšējā mīlestības pieredze. Tā arī ir sastrādāta. Mīlestības daba jums jau ir pazīstama, vai ne tā? Ne katram tā ir tā pazīstama, kā jums.

Jaunas dvēseles nespēj sajust dabu, viņas var to tikai ekspluatēt. Viņas tāpat mācās mīlestību, uzskatot tieksmi par mīlestību.

Jaunībā ir ļoti grūti atšķirt vienu no otras.

Un ne jaunībā arī!

Uzdevums tam, kas mācās, ir iziet uz zemapziņas līmeni un ieraudzīt neizstrādātās vardarbības, baiļu, zemapziņas dzīvniecisko baiļu programmas, kuru perēklis ir apakšējās čakrās un pat astrālajās čakrās apakšā (zemāk par pirmo čakru). Dzīvnieciskās čakras impulsīvi liek sevi manīt ar tā vai cita bargu nepieņemšanu, riebumu vai instinktīvu tabu. “Tas ir aizliegts!”

Kā mēs zinām, nekas nav aizliegts, tikai nesaprātīgi, ja lieta skar dzīvību un veselību. Ja jūs esat izgājuši kaut kādu negatīvu pieredzi, tad zemapziņa atraida to vai citu, piemēram, slepkavību, vardarbību un tml. Jūs lieliski zināt to, ko atraidāt, citādi jums gribētos saprast, kāpēc tas tiek atraidīts. Tā vienkārši ir pieredzes krāšana. Vairums augšupceļošos ir ievākuši tādu pieredzi, pabijuši dažādos negatīva apstākļos, kurš skaidri ļauj apzināties, kāpēc es to atraidu. Jums pat nevajag paskaidrot, jūs ZINĀT. Tas liecina par pieredzi, par pagājušu saskaršanos ar tādu negatīvu.

Negatīvs grauj personību. To zina visi. Bet jūs reti domājat, ka ar negatīvu var sagraut arī citu. Ja jūs sūtāt viņam negatīvas enerģijas, tad viņš “inficējas” no jums. Ja jūs esat apzinošies, tad jūs sastrādājat karmu. Ja jūs esat neapzinošies, tad jums vēl augt un augt. Domājiet par to, par ko jūs domājat vai jūtat.

Jūsu spēki pieaug, un jūs kļūstat par radītāju vai iznīcinātāju (sevis un citu). Atcerēsimies Atlantīdu. Atlantiem bija viss lieliskai dzīvei, viņi iemācījās pārvaldīt sevi un planētu. Un kā vienmēr, cilvēks nenovērtē to, kas viņam ir. Viņš ir nepateicīgs un nesaprātīgs, neskatoties uz augstām zināšanām.

Kā tā? Vai var sīkāk?

Daudz augstu atklājumu šajā laikā ir neiespējami, tāpēc ka cilvēks var izmantot tos nevis par labu savai rasei un planētai, bet par sliktu. Tai pat laikā cilvēkam gribas pastāvīgi pārvaldīt vidi, laika apstākļus, temperatūru, mitrumu, ūdeni, vēju, un reti kurš grib iemācīties pārvaldīt sevi tā, kā tas cilvēkam ir iespējams.

Es gribu, iemāci man!

Paskatīsimies, cik daudz Tevis pietiks, kad tu nogursi. Nodarboties ar sevi ir svarīga zemes pieredzes daļa. Turpmāk šī daļa tikai pastiprināsies, kamēr nepāries tajā, ko jūs saucat par savas pieredzes transformāciju. Tas ir, visu savu apgūto pieredzi jūs transformēsiet vienotā zināšanu un pieredzes kristālā (saprātā), kas ļaus jums saprast visu, kas ir noticis un notiks uz planētas.

Daži par saprātu sauc tikai zemāko zemes izpausmi. Ar ko saprāts atšķiras no ego?

Tikai ar vibrācijām. Ego ir svarīga zemes dzīves daļa, tā izaug trešajā līmenī. Paceļoties pa vibrācijām un nodibinot sakarus neapzinātā vai apzinātā līmenī ar sevis augstākajām dabām, jūs apgūstat pieredzi caur redzējumu no augšas, tālāk par savu degunu. Tad jūs nedaudz koriģējat savu redzējumu un saprotat notikumus un cilvēkus. Tas saucas – “cits redzes punkts” vai “lietu saprašana”. To jūs saucat par viedumu – skatījumu uz lietām caur cilvēka dabas izpratni un viņa saprātīguma izmaiņu, paceļoties viņa apziņas vibrācijām. Jo augstākas vibrācijas, jo tīrāks skatiens. Jo vairāk mīlestības, jo viedāks cilvēks.

Jūs reizēm jaucat zināšanas un viedumu. Tās ir lietas, kuras saskaras, taču viena otru neaizstās. Lūk, šeit mēs esam pienākuši pie baiļu dabas. Jūs zināt daudzas lietas un saprotat, ka bailes dzimst tikai galvā. Bailes var un vajag nomainīt ar mīlestību. (Nesaprotiet greizi, tie ir negatīva un pozitīva vispārinoši jēdzieni.)

Klau, sniegsim piemērus, lai visiem būtu skaidrs, kā bailes no vardarbības un slepkavības, bailes no tumsas nomainīt ar pozitīvām jūtām un emocijām.

Bailes dzimst divos gadījumos – vai nu jūs esat kriminālā draudošā situācijā, un tad jums nepieciešams aizbēgt, nozust, un bailes spēlē glābjošu lomu, vai arī jūs vienmēr jūtat šīs bailes, pastāvīgi. Tad tās ļoti traucē: jūs arī kriminālā situācijā nespēsiet saprast, ka jums laiks nozust vai paslēpties, bēgt un glābties. Tādas pastāvīgas vai periodiskas bailes neizsauc nekas cits kā jūsu galvā rodošās domas. Jūs varat izsekot avotu, vai jūs varat izkliedēt to, saprotot, apzinoties sevi un iztīrot šīs domas vai būtību, kura iedveš jums to.

Bieži bailes dzimst no dzīves pieredzēm, kā pagājušajās dzīvēs, tā arī pašreizējā.

Dzīve ir tik daudzveidīga, ka nevar divreiz atkārtoties viena un tā pati pieredze, ja jūs to speciāli nepievelkat. (Bieži tā mēdz būt, ja ar vienu pieredzi nav pieticis, lai apzinātos, piemēram, mīlestību pret sevi un pašcieņu.) Bailes, apgaismotas ar jūsu atzīšanas un mīlestības gaismu, sāks pamazītēm izzust. Jūs ar izbrīnu konstatēsiet, ka apgaismotas (apzinātas) jūtas attīrās, neatzīstot un neizmantojot tās pašreizējā dzīvē. Piemēram, bailes pakļūt zem mašīnas aizies, tāpēc ka jūs nerealizējat to, tas ir, mierīgi ejat garām šim liktenim vairākus gadus. Bailes no augstuma jūs pakāpeniski iegrožojat ar to, ka nekrītat no balkoniem, klintīm u.c. Jūs varat arī pieiet problēmai radoši, paātrināt tās izzušanu ar vingrinājumu un prakšu palīdzību.

Kopumā, viss ir noderīgs, viss kaut kā dēļ eksistē, tajā skaitā arī bailes. Jūs esat apzinājušies, ka dažas darbības vai vārdi negatīvi ietekmē to, kas tā dara. Tas pieradina jūs izvēlēties pozitīvu. Jūs caur pieredzi mācāties, cik kaitīgas ir pašai dzīvei, tās labklājībai, bailes vai cits negatīvs, jebkuru iemeslu izsaukts. Jūs mācāties tikt ar to galā, kas dod jums apskaidrības pieredzi. Jūs netranslējat to uz nākotni, kas saistīta ar jūsu nākotnes inkarnācijām, jūs esat pieveikuši to uz visiem laikiem.

Cerēsim, ka bailes aizies no jūsu dzīves, būdamas apzinātas un iznīdētas. Aizvācot zemas emocijas un programmas no sava arsenāla, jūs kļūstat augstāki pēc vibrācijām un atbrīvojat vietu priekam un mīlestībai.

Dārgo Irek, kāpēc tu izvēlējies tēmu, par kuru tik daudz jau ir pateikts?

Tāpēc ka negatīvs arvien tāpat ir klātesošs cilvēkos, un maz kas ir pilnībā attīrījies no tā. Tiek uzskatīts, ka jūsu aprindās ir “nepieklājīgi” domāt un runāt negatīvi. Taču domāt negatīvi maz kas no jums ir atradinājies.

Mēs esam par to, lai mentālajā plānā jūs neizmantotu negatīvas domas, kuras tiešā veidā sāks jūs graut. Mēs esam par to, lai jūs iemācītos tik galā ar to laikus, līdz jūsu augšupcelšanai.

Es apzinos, ka tas ir ļoti sarežģīti. Visi mūsu gaismas darbinieki vienalga pagaidām ir pakļauti negatīvām domām un pat reizēm strīdas uz izklīst.

Visas atšķirības ir noteicis Tēvs-Radītājs. Jums nav pēc definīcijas jādomā kā vienam. Jūs nesat dažādu programmu un dažādu informāciju sākotnēji. Jūsu atšķirības līdz ar apskaidrību un augšupcelšanos tikai pastiprināsies. Jūs satiksiet daudz būtību (cilvēku), domājošu ne tā kā jūs. Tas nenozīmē, ka viņas jūs graus. Viņas var jums likties smieklīgas un primitīvi domājošas, taču patiesībā viņas pie tam var būt daudz viedākas par jums.

Apzinieties, ka viss kaut kā dēļ eksistē, viss ir radīts kā sistēma. Un, ja sistēma piepildās ar zemām domām, tad tā pašsabrūk jebkurā līmenī – zvaigznes vai cilvēka līmenī.

Bet ir taču zemu vibrāciju pasaules. Tās taču nesabrūk.

Sabrūk, ja tās ir piepildītas ar negatīvu. Brūk un bruks, kamēr neiemācīsies domāt ne tikai par sevi, bet arī par sistēmu, kurā tās plaukst.

Viss ir radīts sistēmiski. Doma ir radīta sistēmiski, viņa izplatās daudz tālāk, nekā jūs varat iedomāties. Tāpēc nācās ierobežot cilvēku viņa domu spēkā, lai viņš nenodarītu kaitējumu. Sistēma ir noslēgta pašā cilvēkā. Viss tiek izzināts praksē – kā negatīvs sagrauj, bet mīlestība ārstē un glābj.

Vienkārši vārdi, kuru jēgu diemžēl jūs nekādi nevarat saprast. Mēs arvien gaidām, kad gan jūs kļūsiet tik gaiši, ka negatīvs vienkārši neradīsies jūsu domās. Lūk, tad jūs droši varēs vest augšupcelšanā uz mentālo plānu.

Bet vai mentālajā plānā ir tādi, kuri domā ar bailēm un negatīvu, jeb tur visi ir apgaismotie un pozitīvie?

Ir, tāpēc mēs arī zinām, ka domas spēks pieaug, bet saprāts vēl nav pienācīgajā līmenī. Ļoti grūti ir dzīvot tādām būtībām...

Pateicos, Irek! Līdz rītam!

 

Es dzīvoju šajās domās

14.08.13.

Dārgo Irek, es klausos tevi!

Šodien tev ir iespēja atkal aiziet uz mentālo plānu un padomāt, kā tu tur radi ar domām un ko tev vajag saskatīt un saprast, lai sāktu just pareizi.

Šodien mēs nevienosimies galvu pie galvas, mēs sāksim vērot viens otru.

Es sāku mainīt formas, Ireks atspoguļoja tās. Tomēr lode ir pats ērtākais manu enerģiju novietojums. Sākumā bija serafima forma – kā tauriņš ar bārkstīm apakšā; pēc tam es kļuvu Liela, ar kājām uz planētas; pēc tam uzlēcu 9. dimensijā, bet Ireks atgrieza mani šurp, pie sevis. Visbeidzot es satinu savas enerģijas tādā kā saulītē.

Paskaties, kā tu maini formu. Ko tu pie tam dari?

Es tieku vadīta no centra, sūtu mentālas piepūles, komandas. Šis centrs ir kakla centra projekcija fiziskajā plānā. Bet kur ieiet informācija no manis tevī?

Skatos uz sevi pati...

Atbildu: visā manā ķermenī (kurš aizņem manu galvu un krūtis fiziskajā plānā).

Pareizi. Tavam ķermenim ir trīs cilvēka centri, savienoti vienā – no anahatas līdz adžnai. Un sahasrara?

Es pati ar apziņu atrodos bijušajā sahasrarā, pārvērstā Būtības Acī, tas ir, Acī, kura apzinās un ir apzināšanās centrs.

Bet kur ir tava fiziskā ķermeņa apakšējā daļa?

Tās nav vispār.

Bet kur ir planēta?

Viņa... manā lielajā apjomā.

Esmu paplašinājusies un ar savu apjomu aptvērusi planētu. Mentālā plāna mazas dvēseles vietā esmu kļuvusi... par nelielu planētu Zeme.

Negaidīti izlēcu no Saules Logosa un sāku vērot no augšas Zemi.

Kāpēc mana forma jeb mana apziņa ir tik nestabila?

Tu taču vēl mācies atrasties tādā ķermenī.

Nācās atgriezties lodītē ar bārkstīm. Es atkal kļuvu līdzīga medūzai. Spēlējos ar formu: izstiepos uz augšu; izstiepos garšļaukus pankūciņā; kļuvu cilvēks; izaudzēju sev garus matus un bārdu, kā Jēzum; pēc tam novācu bārdu un pārvācos uz Mariju Magdalēnu – diezgan pilnīgu sievietes ķermeni ar gariem rudiem matiem.

Nolēmu noteikt savu izmēru, salīdzināt sevi ar kaut ko fiziskajā plānā. Sapratu, ka nevaru.

Irek, pēc izmēra es izskatos kā orbs[1]?

Rāda – lodīte salātu šķīvja izmērā.

Tā ir kompakta forma, lai pārvietotos. Taču varam izvērsties un kļūt milzīgi, ja vēlēsimies.

Priekš kā?

Mēdz būt radīšanas apstākļi, kad tev vajag izjust savu apjomu, un tu izej uz ārējo apli, tas ir, pagriezies ar seju uz iekšpusi.

Es “novērsos” no “iekšienes” un kļuvu “Acs uz ārpusi”. Es ieraudzīju, kā no manis iziet mani viļņi kā no gaismas avota.

Es pamēģināju kļūt plūsma, neizdevās.

Kāpēc?

Plūsma pēc tava priekšstata ir attālums no punkta “a” līdz punktam “b”. Tas ir, eksistē stara sākums un tā beigas. Mentālajā plānā tu es “plūsmas” sākums un beigas, tāpēc ka telpas nav.

Bet kā tad pie mums nāk galaktiskās plūsmas, stari un enerģija?

Fiziskajā plānā eksistē plūsmas, stari un vektori, bet šeit tu pati esi tā vide, kurā vāries. Tu pati arī tad transmutē savas enerģijas. Viņas ne no kurienes neatnāk, tu pati ražo viņas sevī.

Bet tu?

Atkal mēs izrādījāmies galva pie galvas. Un tagad es aplūkoju savus apvalkus – no mazā līdz pašam lielākajam. Pats lielākais izrādījās Saules apjoms mentālajā plānā. Tas ir, eksistē arī citi Saules Logosa apjomi, bet es aizņēmu viņa-manu personīgo apjomu.

Ar ko atšķiras Saules Logosa apziņa no manējās?

Ne ar ko. Tu vari atrasties savā personīgajā daļiņā vai savā kolektīvajā apjomā.

Sāku pārlēkt no mazā apjoma uz lielo un salīdzināt. Tas man vienmēr ir palīdzējis apzināties starpību un noorientēties.

Es personīgā

Es Saule

Nespodra

Ugunīga

Varu transformēt formu

Varu transformēt formu

Jūtos kā saules zaķītis, kā individualizēta liesma

Esmu nozīmīgs organisms, daudzpersonisks, pieaudzis

Manas dvēseles mentālās daļas būtnes (formas) galvenā ass atrodas taisnā leņķī pret manis Saules daļas asi.

Mentālā plāna dvēselēm ir dažādu vektoru virzieni, un viņas ietilpst manī kā šūnas. Viņas atrodas noteiktā manis daļā kā ikriņi apvalkā. Tas ir līdzīgs mana ķermeņa orgānam.

Lai aptvertu ar apziņu Lielo Apjomu, es vienkārši kļūstu par viņu, paplašinot savu apziņu

Lai atklātu savu mazo apziņu, atrodoties Saulē, es koncentrēju savu apziņu uz sevis mazo daļu

Apziņa ir sašaurināta, mani nesatrauc galaktiskās lietas

Galaktika atrodas manā iekšienē, es viņu labi apzinos (skat. 1.)

Mani satrauc attiecības manas dvēseles iekšienē, manas iekšējās daļas – cik viņas ir attīstītas un ko es vēl varu pasākt viņu izglītošanai/apmācīšanai

Saules ķermenis gatavojas transformācijai. Tas vairāk līdzinās nevis formas vai apziņas nomaiņai, bet pārorientācijai, gluži kā cilvēks maina darbu (skat. 2. un 3.)

Es atrodos nirvānā, tas ir, man ir labi, silti, saldi un ērti

Manī vairs nav tādu siltu bērnišķīgu jūtu, es esmu pieaugusi atbildīga būtne, uzmanīga un uzklausoša, atbildoša ārējām iedarbībām, orientēta nevis uz iekšējām vēlmēm un īpašībām, bet uz sevis kā šūnas Lielajā ķermenī radīšanu, uz saskaņošanos ar šo ķermeni. Es piedalos šī Lielā ķermeņa dzīvē, es esmu viņa daļa (skat. 4.)

 

Jautājumi un atbildes apzināšanās gaitā

1. Irek, kāpēc Galaktika atrodas manā iekšienē? Saules apjoms ir vienlīdzīgs galaktiskajam?

Tu projicē galaktiku uz savu iekšieni, lai apzinātos viņu. Viss, ko tu izzināsi, atradīsies tavā iekšienē.

2. Irek, kādi uzdevumi stāv priekšā Saules Logosam?

Viņš pāriet jaunā jurisdikcijā. Ir nomainījusies hierarhija, viss mainās un pārkārtojas.

3. Kā sader galaktika ar viņas formu un apziņu un Saule? Meklēju galaktiku ārpus Saules un neatrodu. Ir iespaids, ka saules apjoms ir galastacija, bet galaktika ir Saules iekšienē. Vai ir lielāki apjomi un kā uz tiem iziet?

Iziet no 7. dimensijas.

4. Kāds ir tas Lielais ķermenis, kuru es klausos?

Sevi Lielo...

Bet kas tas ir?

Tavs Radītājs...

Mācība beidzas tikai tāpēc, ka esmu nogurusi.

Pateicos tev, dārgo Irek! Līdz rītam!

 

Pievienots 15.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/puteshestvie-v-mentalnuiu-sredu

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Termins astroloģijā. Šajā gadījumā domāta zīlējamā lode. Skat. http://ru.wikipedia.org/wiki/Орб (Tulk. piezīme)