Apzinos savu dvēseli

07.08.13.

13 08 10Sāksim šodienas mācību, sveicu tevi, Irek!

Šodien mēs sāksim darboties. Sākumā tu iztēlojies mani pilnībā.

Tu esi tumšāks un lielāks par mani.

Tas ir apvalks, viņš ne par ko neliecina.

Ieej manī.

 

Pēc vairākiem mēģinājumiem pievienoties un ieiet savienojās galva galvā, kājās dažādās pusēs.

Lūk, tā ir pareiza ainiņa divām būtībām mentālajā plānā. Tu pieradīsi savienot apziņas, bet atstāt sev savu fokusu.

Kamēr es mēģināju kontrolēt procesu ar galvu, es neko nejutu. Tikko es pilnībā pacēlos augšā, manī izlija milzīgs informācijas daudzums. Tās nav zināšanas. Tā ir viena (vienota) ķermeņa enerģija. Es sajutu divus uztveres punktus. Apjēdzu, ka tie esam es un Iireks. Mani aplēja silta gaisma un debesu miers..

Atlaid sevi pilnībā.

Pēc ilgas apakšējo (primitīvo) daļu pretošanās iegāju vajadzīgajā stāvoklī. Izplūda Saules lēkta maigums, bērnišķīgs un pirmatnējs. Gluži kā diena dzimst, un viss klausās, viss ir gatavs dzimt no jauna, atdzīvoties un notikt.

Tā ir tava noskaņa tagad...

Tagad Saule ir uzlēkusi un izlijusi spēcīgā gaismā...

Spožā zvaigzne, Ausekļa Dēls[1] ir pacēlies... kas tā par frāzi, ko tā apzīmē?

Tu jūti spēku?

Jā, neparastu. Pie tam ne draudošu un nemeklējošu, kam to nodemonstrēt. Tas pats par sevi ir labs!

(Viss rit lēni... vilnis pēc viļņa... uz papīra tikai ir ātri.)

Pēc kāda laika sākās mana starojuma translēšana uz āru...

Iekšienē ir daudz gaismas un blīva uguns. Enerģijas apmaiņa ar apkārtni – tas ir izstarojums. Esmu telpas iekšienē, gluži kā dzīva šūna...

Ir kaut kāds Augstākais Saprāts, kurš vada manas izpausmes. Viss ir kā lielā ķermenī...

Šeit nejūtu domāšanas enerģiju piepūles, intelekta darba procesu.

Pati telpa ir doma, viņa ir apjomīga un ietver gan domas, gan jūtas, gan sajūtas. Mūsu plānā tas viss ir sadalīts, šeit viss ir kompleksā.

Kad es sāku domāt, es sajutu enerģijas viļņus, kuri sekoja pa pēdām domai. It kā domāšanas process būtu telpas pāršķirstīšana manis iekšienē, viļņi klausa mani – lūk, tie iet uz visām pusēm no centra, lūk, virzās uz centru, lūk, iet no vienas puses uz otru...

– Lūk, atnāca bērnišķīgs vilnis... tas ir savdabīgs “bērnības orgāns”.

Mēs saglabājām atmiņai šo stāvokli un varam ieiet tajā tāpat, kā jūs ieejat. (Mums semināros ir tāda prakse.)

Viļņi atnāk un aiziet...

– Lūk, līgavas stāvoklis jaunībā – viss tavā priekšā ir atvērts, visa dzīve ir priekšā. Sirds pamirst no prieka un paredzamā...

– Nākošais vilnis – mātes stāvoklis – lielais dzīvības noslēpums, jaunā radīšanas noslēpums...

– Briedums, mātes atbildība, iekšēja organizētība un mobilizēšanās...

– Vecmāmiņa – maiga, nodzīvojusi un pieredzējusi, vieduma pilna un silta...

 

Pēc tam – aicinājums uz jauno – attīstīties tālāk, augt, kā augs stiepjas uz gaismu... tā dvēselē briest tieksme uz gaismu. ES ATVĒROS un IERAUDZĪJU...

Zemes pasaule paslēpās no atmiņas, es atkal esmu šūna lielā ķermenī...

 

Gribas izteikt bezdomas stāvokli, piepildītu ar mentālo enerģiju. Es esmu pati doma, formē mani, kā vēlies. Es esmu savas domas apvalks, kurš apzinās sevi kā formu ar saturu. Manis iekšienē norit ātri procesi, tādi paši neapzināti kā fiziskajā ķermenī.

Vai kontrolēt procesus sevis iekšienē tu vari?

Protams...

Spēcīgs vilnis izgāja caur lauku. Tas sasēja lauku mezglā, pēc tam pušķī un... atvērās plācenī. Neparasta plastika un momentāna pakļaušanās.

Es palūdzu atdalīt mūsu enerģijas, lai salīdzinātu. Es esmu blīvāka, samtaina zelta daļiņu piesātināta, Ireks – vieglāks un caurspīdīgāks.

Tas manī ir tas, ko stāv priekšā attīrīt?

Nē, tu vienkārši esi blīvāka pēc enerģijām, un tavs mentālisms vēl pagaidām ir daudz zemāks par manējo. Es tad arī ceļu tevi, ļauju tev apzināties viļņus, kuri tevī ir.

Bet citas dzīves var paskatīties?

Es tev nevis dzīvi rādīju, bet sievietes arhetipu, kombinētu pieredzi no daudzām dzīvēm. Paskatīsimies vīrieša arhetipus.

– Puisēns – mazulis, domu nav, bet jau tiecas attīstīt ķermeņa kustību, rāpo āri, aktīvi iepazīst pasauli.

– Bailes no skolas – kā tur ir? Visi sveši, un kā uz mani paskatīsies?

– Zēnu ir skāris skolotājas skaistums, krūtīs ir uzradušās maigas jūtas un izbrīns... pirmoreiz iekšienē iekļuvusi skaistuma un daiļuma sapratne... sirds kļuvusi maigāka un ir pamirusi alkās... gribas mieru, asaras un nopūtas.

– Aktīva gaisma, spars, dzīvīgums – it kā manī būtu ielauzusies jaunība!

(Viena enerģija aiziet, cita atnāk...)

– Briedums, atbildība, darbs, zinātnes vai inženiera darba skarbums, praktiskums, vēsums, atdzisusi sirds, bet tas tiek uztverts kā norma.

– Bērni, prieks, sirds atkal kļūst silta un mīloša. Degsme un mīlestība silda mani...

– Pabeigtības sajūta. Intereses noplakušas, domas apstājušās, mazā pavedienā vēl mirdz enerģija no augšas, silda un nomierina.

– Doma: noslēdzu inkarnāciju, kolapsēju telpu, aizeju. Nevarīgums un nasta, miers un nomierināšanās. “Viss pagājis, kā no baltām ābelēm dūmi[2]”...

Augšupceļos... es zinu, kurp eju, ne pirmoreiz es beidzu zemes ceļojumu, eju uz gaismu, paceļos, saplūstu ar Sevi...

Vajag saprast, ko esmu atnesis līdzi šoreiz, kā putns uz ligzdu – lomu. Atvērt, izplatīt un izjust šo pieredzi vēlreiz, visu no sākuma.

Skatos uz dzīvi nelineāri, uztveru cēloņus un sekas, cēloņu cēloņus un seku sekas. Sākotne dod man atslēgu “loma” sapratnei.

Domāju par nākošo dzīvi. Atkal labāk secīgi mainīt saldo un rūgto, lai dvēsele nenogurtu, nesacietētu, neieēstos un nebūtu kaprīza. Es vēl neesmu mēģinājis kareivi, ģenerāli, partizānu... Iet karā? No bērnības labāk sevi sagatavot un jaunībā iegremdēties karā. Ko salauzt? Bailes un ierobežojumus, infantilismu, māmiņas brunčus... Cietsirdību nesastrādāt, palikt pie tam sirsnīgam, nesavākt par daudz bēdu, lai tālāko dzīvi virzītu uz kuģu (jūras) radīšanu. Kāpēc kuģi? Piejūras zēna sapnim taču reiz ir jāīstenojas! Nu labi, galvenie etapi ir saprotami, un dzimšanas laiks arī saprotams, 1920.-25. gadi... domāsim tālāk...

 

Kāda ir inkarnāciju jēga? (saruna ar sevi pašu).

Kļūt bagātākam, izglītotākam, mīlošākam, kulturālākam, veselīgākam un iemācīties saglabāt savas labās īpašības pēc iespējas ilgāk vecumā, tas ir, iemācīties mīlēt ķermeni un iemācīt viņu kļūt patstāvīgam.

Kas tas ir – iemācīt ķermeni kļūt patstāvīgam?

Lai es biežāk varētu viņu atstāt, bet viņš to nepamanītu.

Bet jēga?

Gatavojos divu ķermeņu saglabāšanai vienlaicīgi, lai es varētu apmeklēt divus ķermeņus vienā dzīvē. Tā ir ātra pieredzes iegūšana. Priekš tam ķermenim ir jābūt ar labi attīstītu saprātu un mīlošu sirdi, lai varētu viņu atstāt un apmeklēt periodiski, viļņveidīgi, viens viļņu pīķis vienā ķermenī, otrs otrā. Vibrēt no ķermeņa uz ķermeni – viļņa (sinusoīdas) “pluss” un “mīnuss” dažādos ķermeņos. Šī ideja nav jauna. Patiesībā tāds projekts virzās uz izmēģinājumiem un drīz tiks ieviests uz planētas. Es virzu tādu projektu “dzīvē pēc dzīves” uz planētas.

Kā domas tās ir? tavas?

(Mēs esam vienā ķermenī un apziņā, grūti uztvert, kurš domā.)

Es translēju tev tavas domas, tavu pieredzi, daudzu dzīvju esenci. Tu patiešām gribi paātrināt dzīves pieredzes iegūšanu, mītot dažādos ķermeņos kā pārvadītājs, nevis kā pārklājējs[3], tas ir, astrālajā apgabalā tu saglabā pārklājēju, pilnvērtīgu tēlu, bet mentālajā plānā tu tiecies paātrināt pieredzes vākšanu, divkāršojot un trīskāršojot. Viss ir tavā varā, tu vari mēģināt, un tev izdosies.

Bet vai tad dvēselei arī tāpat nav vairāku inkarnāciju uzreiz?

Ir, bet tā ir nedaudz citāda pieredze, tāpēc ka tad viņai ir tik daudz pārklājēju, cik cilvēku tavā laukā dzīvo uz planētas. Bet šeit tu katram pārklājējam dod “frekvenču rezonansi”, tas ir, vibrē starp divām fiziskām projekcijām.

Un tādu cilvēku domas ir vienādas? Varbūt tie tad arī ir dvīņi?

Jā, tad tie būs vienas olšūnas dvīņi.

Bet vai tad dvīņiem nav viena dvēsele?

Jā, viņiem tad gan ir viena. Un pēc tāda paša principa jūs varat uzbūvēt arī dažādus ķermeņus, no dažādām matērijām un ar dažādiem piedzimšanas termiņiem un dzimumiem.

Tas būs daudz interesantāk. Tad dvēsele sāks ievākt uzreiz divus dzīves polus. Tas pagaidām tiek plānots, taču drīz sāksies eksperimentu laiks.

Vai tad tiešām dvēselēm nepietiek ķermeņu?

Nē, pietiek, vienkārši dažas dvēseles ir attīstījušās tādā pakāpē, ka sāk ar sevi eksperimentēt, tā taču ir izaugsme un virzība!

Bet ko dara pārējās dvēseles no 20 miljardiem? (Sāku šaubīties, vai tāds patiešām ir dvēseļu daudzums?)

Viņu patiešām ir 20 miljardu, nešaubies. Daļa no viņām ir šķīstītavā. Daļa ir inkarnējusies, daļa apmācās, daļa ceļo pa citām vietām. Visas ir nodarbinātas, līdz pēdējai dzīvībiņai.

Pateicos tev, manu saulīt!

 

08.08.13.

Sāksim šodienas mācību.

Šodien mēs parunāsim par dvēseļu iekšējo un ārējo saturu uz planētas.

Tas ir materiāls, kurš nav populārs presē. Daļa dvēseļu, kuras cirkulē no astrālā plāna uz mentālo un atpakaļ, ir piesaukta traucēt kārtību. Tas ir viņu uzdevums. Kāpēc tāda veida dvēseles ir aicinātas uz planētu? Lai saskaņotu citas dvēseles ar sevis tumšajiem aspektiem, spiestu pievērst uzmanību viņu apakšējām daļām, kuras gaida apgaismošanu un saskaņošanos ar gaismu. Tumšās daļas cilvēkos rezonē ar tumšajām dvēselēm, un jūs sākat rīkoties un uzvesties kā viņas. Tumsa ir lipīga, un ar tumsu ir vieglāk inficēties nekā ar gaismu. Tad, lūk, lai attīrītu sevi, vajag ieskatīties savos slēptajos nodomos un attīrīt tos gaismā, saskatīt pelējumu un mitrumu tajos apsūnojušajos priekšstatos, kuri ir iespiesti, iedrukāti cilvēku imprintos. Jūs paši varat izskaust, atbrīvoties no tiem, vienkārši apzinoties tos savā laukā.

Kā to konkrēti izdarīt? Ko var pasākt?

Jūs varat izjust savu pirmo un otro čakru, iedzīvojoties viņu programmā un noskaņā. Cik daudz tur iznāks neatzīšanu, nepieņemšanu, vainas un neizdziedinātu netīrumu!

Kā ir ar mani šajā nozīmē?

Praktiski viss ir attīrīts, izņemto nelielu procenta daļu. To mēs ar tevi pabeigsim tīrīt un tiksim galā ar netīrumiem.

Gribu piebilst, ka tumsa un netīrumi nav sinonīmi. Jūs joprojām pārvaldīsiet savu apakšējo saknes daļu, bet viņa būs kristāliski tīra, viņa kļūs dabiska, kā dabisks ir kristāls, augs, dzīvnieks.

Nevajag vairīties no savām dzīvnieku, augu un minerālu aizkulisēm, tās ir ķermenī, un no tā nav kur dēties. Maz ar to, ka tā ir milzīga vērtība, kaut arī sarežģī enerģijas brīvu cirkulēšanu. Bet no otas puses jūs dzīvojat dzīvi, kaut arī nevienkāršu, bet ļoti interesantu, vērtīgu sevī pašā, kura attīsta tā, kā neattīsta neviens cits plāns. Ne velti jūs atnācāt šurp un nevarat aiziet. Planēta aicina, piekaļ jūs ar savu skaistumu un vērtību, plānu pārpilnību, dzīvu būtņu sugām. Un nedomājiet, ka jūs visu te esat izzinājuši. Tagad sākas jauna mijiedarbības ēra astrālajā plānā. Jūs aktīvi sāksiet attiecināt sevi ar planētas astrālo pasauli, jūs mācīsieties sarunāties un sazināties ar astrālajiem draugiem.

Tā nav tumša pasaule. Tā ir dažāda pasaule. Un jūs sāksiet klausīties to dažādu un atšķirt pēc vibrācijām. Jums ir pieejami visi astrāla vibrāciju plāni, gan tumšie, gan gaišie, tāpēc ka jums iekšienē ir šīs daļas, un tās jums piegādās informāciju no šiem plāniem, tāpat kā jums piegādā informāciju jūsu Augstākie Es no astrāla.

Saki, bet vai Augstākie Es no astrāla var būt tumši, pelēki, jeb visi A. Es ir gaiši?

Astrālais ķermenis sastāv no visām astrāla enerģijām. Tāpat kā jūsu čakras ir dzīvnieciskās un augstākas, tā arī astrālajā ķermenī jūs varēsiet vienkārši paplašināt savu atrašanās areālu. Jūs redzēsiet gan apakšējās pasaules, gan vidējās, gan augstākās, ja jūs spēsiet. Iespējas kā vienmēr redzēt to, kas ir zemāk, ir brīvas, bet augstāk – ja ir atvērta saikne ar sevis augstākajiem aspektiem.

Es varu parādīt, ko jūs konkrēti varat ar to izdarīt. Jūs varat ieiet savās daļās (nolaižoties pa sutratmu vai skat. praksi “Saulespuķe[4]”), apzināties viņas un pievienot to, kā tur pietrūkst. Iemīlēt, apgaismot, izdziedēt, piebarot ar enerģiju, attīrīt.

Jūs nolaižaties pa sutratmu lejup meditācijā. Sākotnēji jums kā nākas ir jāatslābinās. Tālāk jūs vienkārši novērojat, kas ir jūsu apakšējā Es. Tur var būt vairākas būtnes. (Piemēram, rūķīši, elfi, velniņi (kulturāli), čūskiņas un u.c.) Tur nav nešķīsteņu, nedrīkst būt. Ja ir, tad tas ir tieši tas, kas jums ir jāattīra.

Kā attīrīt? Iemīlēt, apgaismot, izdziedināt, piebarot ar enerģiju, attīrīt. Var sadedzināt kaut ko, kam nav vērtības, piemēram, netīrumus, dusmas u.c.

Bez tam, attīrīt sevi jūs varat ar daudziem dažādiem paņēmieniem, kādus zināt uz šodienu. Kopējais visiem šiem paņēmieniem – apzināties to, ko jūs aizvācat, neveikt prakses automātiski, citādi jūsu domas atkal visu atjaunos. Tikko kā esat apzinājušies, ieraudzījuši savus trūkumus, pieņemiet tos. Daži zina par tiem, taču iekšēji nepieņem. Viņi redz sevi jau izdziedinātus, attīrītus, neko neizdarot un neaizvācot. Tas ir iekšējs apžilbums, nevēlēšanās redzēt to, kas jūs pēc būtības esat šajā brīdī. Tā ir sevis nepieņemšana.

Mēs sākām ar dvēseles iekšējo un ārējo saturu. Atgriezīsimies pie tēmas.

Dvēseles nevar būt visas vienādas, kā iekšēji, tā arī ārēji. Jums reizēm liekās, ka spilgts iepakojums garantē labu gaumi. Tas tā nav. Āriene varbūt jebkura.

Kā iemācīties atšķirt dvēseles iekšienē? Kā ieraudzīt dvēseli?

Tās vienmēr ir acis. Taču arī šeit jūs varat kļūdīties vienkārši tāpēc, ka jums nav tādas pieredzes. Nesteidzieties vērīgi aplūkot acis, iemācieties iekšēji pieskaņoties, ieiet cilvēka laukā, tad jūs mentālajā līmenī varat izjust viņu un izdarīt pareizākus secinājumus.

Bieži dvēsele cieš. Cilvēkam it kā klājas labi, bet dvēsele iekšēji ir apēsta vai slimo.

Tā tas ir, iemācies ārstēt dvēseles, to tu jau vari.

Jā, man ir tādi gadījumi praksē.

Kamēr dvēsele nav izdziedināta, cilvēks nevar būt laimīgs. Viņš var strādāt, dzīvot, bet nejust dzīves garšu un krāsu. Tā neiepriecina, neatspoguļo, neļauj atvērties.

Taču ir arī dvēseles, atnākušas uz planētu, lai smulētu, iedzīvotos uz citu rēķina, apmānītu un... slimotu. Viņām arī gribas attīrīties, bet, ja dvēselei IR PAREDZĒTS būt tumšai, tad nav vērts tiekties viņu pārtaisīt. Tādu dvēseļu ir 1%, ir arī starpstāvokļi – starp gaismu un tumsu, visu nokrāsu un formu pelēkie.

Dažas parazitē uz fiziskā ķermeņa, viņām kā, nav izdevies iziet cauri dzimtas kanālam?

Viņām arī nevajag, viņas netaisās ieiet ķermeņos. Tie ir visu sugu parazīti.

Kā no tiem atbrīvoties?

Kad cilvēks iziet no dzīvnieciskā stāvokļa, viņš kļūst aizsargājams. Izeja – paaugstināt apziņas vibrācijas, kļūt Cilvēkam.

Bet pārējos kā, lai izmanto?

Tu taču zini, ka atbrīvoties no parazītiem viņi atnāks pie tiem, kas jau ir paaugstinājuši apziņu, un viņi tādā veidā tiek bīdīti uz gaismu un zināšanām, tas ir, uz sevis kā Cilvēka apzināšanos. Un tālāk jūs varat norādīt viņiem ceļu.

Parunāsim par gaišajām dvēselēm.

Pavisam gaišu arī ir 1%. Taču tagad gaismā ir pacēlies jau ļoti daudz dvēseļu no starpstāvokļa, un gaisma ir guvusi pārsvaru pār tumsu, ko tad arī ir sasnieguši visi, kas uz planētas un no Augšas palīdzēja to izdarīt. Tagad dvēseļu ir kļuvis vairāk, vienkārši tāpēc, ka apstākļi uz planētas ir kļuvuši labāki. Protams, labošana rit lēni, ne tā, kā gribētos, bet pienāks tāds moments kā apzināšanās sprādziens, kad kvantitāte pāries kvalitātē, un sāksies prātu un apziņu maiga revolūcija, pārējo ātra pāreja gaismā. Taču vajag šo kalnu pāreju pievārēt.

Kā mēs varam palīdzēt to izdarīt?

Ar attīrīšanu, ar veco noturīgo programmu pārvarēšanu prātos, kuras pakļāva, aizturēja izaugsmi, biedēja, nogulsnējās, nolaida, radīja bezizejas, bezcerīguma šķietamību. Vienkārši lieta ir prātu inercē. Taču maz pamazām mēs izejam uz dvēseles plašumiem. Mēs savienojamies arvien augstāk un augstāk pēc vibrācijām ar saviem augstākajiem aspektiem, un ne tikai viņi mūs ārstē, bet, kā tu jau pārliecinājies, mēs ārstējam viņus arī, kad ir nepieciešamība.

Jā, esmu sastapusies ar dažiem gadījumiem, kad dvēsele nevarēja samierināties ar to, ka viņu apgaismo un pieradina. Viņa traucē cilvēkam būt gaismā, pievelkot gadījumus, cilvēkus, kuri atkal cilvēku nolaiž, tumšos skolotājus, būtības, kuras neļauj apgaismoties u.c. Viņa nepanes gaismu, un baidās no tiem gadījumiem, kad var attīrīties. Bija pat gadījums, kad viņa spieda cilvēku izdarīt pašnāvību.

Cik cilvēku, tik dvēseļu. Un jūs vēl sadursieties ar dažādiem variantiem, versijām. Vajag vienkārši biežāk iet uz mentālo apgabalu un iemācīties apzināties, sarunāties un ārstēt dvēseles līmenī, tāpat kā sava apakšējā “Es” līmenī.

Pateicos tev, Irek! Līdz rītdienai!

 

09.08.13.

Es priecājos, ka tu mierīgi attiecies pret kritiku. Mūsu lieta – iet un zināt, kā un kurp ej.

Labi. Sākam mācību. Šodien mēs dziļāk ieiesim tavā dvēselē un sāksim apzināties procesus, notiekošus mentālajā plānā tevis iekšienē un ap tevi. Priekš tā tev atkal vajag labi atslābināties.

Es atkal ieņemu savu vietu galvu pie galvas ar Ireku. Viņš uzmundrina mani un dod man mentālos spēkus. Es redzu sevi kā milzīgu vecu vīru, ar piedurkņu plūsmām, kuras nolaižas pa rokām, un sāku meklēt ērtāku ķermeņa formu. Pieņemu pat zvaigžņveidīga tetraedra formu. Nāku pie slēdziena, ka visērtāk ir būt abpusizliektas lēcas formā, tas ir, formā Merkaba. Vieglāk just sevi, nevajag rūpēties par formu, dabiskāk.

Saki, šī forma ir vairākumam?

Nē, protams, katrs rada savu apvalku samērā ar nobriešanu, tas mainās atkarībā no dvēseles misijas, viņas uzdevumiem un daudziem citiem faktoriem.

Palīdzi man apzināties, kāpēc tāda forma man ir visērtākā?

Viņš rāda man: es esmu gluži kā gliemežvāciņa vākos. Vāki ir atvērušies, un es ugunīga iznācu no turienes, varu atkal ieiet iekšā un tos aizvērt.

Tā ir aizsardzība?

Tā ir tavas pasaules forma uz šodienu. Tu patiešām aizsargājies. Tu pēc tam savienosies ar tiem, kas tevi te gaidīs, kolektīvajā laukā, tu kļūsi citāda. Dzīvo pagaidām tā, manu gliemežvāciņ.

Es sāku just sevi no iekšienes. Esmu pārvērtusies visumā. Apvalks ir it kā izzudis. Iekšienē ir neapzināms, piepildīts, taču tukšs... Atskārtu, ka dvēsele ir atsevišķi, forma atsevišķi. Iegāju dvēselē ar savu lodīti. Dvēsele – tā arī esmu es, forma ir radīta, bet nav savienota ar dvēseli. Tagad sākšu apzināties sevi no iekšienes.

Ko es zinu par Dievu šajā līmenī?

Es pilnīgi skaidri sapratu, ka ES ZINU ŠO VISUMA SĀKOTNI. Es varu ar uzliesmojumu paplašināties līdz Viņam un atkal ieiet sevī. Šeit es šo Aspektu saucu – Es-Vecākais. Es zinu, ka augu Viņā, bet tas ir vienīgi Ceļš. Vienmēr Viņš ir manī, vajag man tikai atkal uzlēkt uz to līmeni. Šeit es pagaidām nealkstu būt tajā līmenī, skaidri saprotu savu Ceļu, izklātu līdz Es-Vecākajam.

Kāds ir mans mērķis tagad?

Dzīvot, izstaroties, vibrēt. Iepazīt dzīvi šajā līmenī, tās vērtības un jaukumus, iemācīties dzīvot un mīlēt šeit. Pievilkt, ievilkt apakšējo ķermeņu pieredzi, akumulēt to un atdot visiem, kam tas ir vajadzīgs, nokopēt un atdot.

Cik vērtīga ir tā pieredze, kuru es saņemu fiziskajā plānā?

Es ar vienlīdzīgu cieņu pieņemu visu pasauļu pieredzi. Manā priekšā ir Saules Logoss. Redzu, ka esmu piedalījusies dzīvē kā uz planētām, tā arī citās pasaulēs, smalkākās, kuras atrodas Saules Logosa iekšienē.

– Šajā pasaulē es iemantoju saules izstarojuma, siltuma, sildoša pasauli un ar mīlestību to aptveroša, pieredzi.

– Bet šeit es ārprātīgi griežos kā adronu kolaiderā, arvien ātrāk un ātrāk, kamēr beidzot neesmu kļuvusi par visu plūsmu vienlaicīgi, un paātrinājums ir pārgājis stabilā augstāku vibrāciju vielā.

– Iegāju Saules Logosā, viņa apvalkā. Šajā līmenī Viņš ir karsts, kaut arī Saule ir tikai viņa naba. Un Logosa perifērijā fiziskajā plānā apvalkā ir atdzesētas gāzes, bet šajā līmenī viņš ir plazmveidīgs, ugunīgs. Mans aspekts ir gluži kā visa šī milzīgā Logosa šūniņa. Svētlaimes, miera stāvoklis, vienmērīga degšana, stabilitāte, apmierinājums. Bet iekšienē plosās procesi, salīdzināmi ar kodolreakcijām, izvirdumiem un cunami, tikai kosmiskā līmenī. Tā ir norma plazmas līmenī. Tā ir Dzīve šajā ķermenī un dzīves metaboliskie procesi.

Atgriežos sevī mentālajā.

Kāpēc es tik viegli (un sen) ieeju šajā Saules Logosa apziņā?

Tāpēc, ka tu arī esi Saules Logoss. Katra būtne var viegli ieiet savos vecākajos aspektos un iziet, attīstot tādu jutīgumu.

Kā attīstīt?

Ar iztēli. Ar fantāziju. Kā zināms, ja atlaiž apakšējo prātu, jūs vienkārši ieraugāt caur jušanu to, ko spējat apzināties. Noskaņojies uz sevi, ko tu jūti?

Es esmu kā maza saulīte, silta, maiga, ne spēcīga, taču spēku ir pietiekami dzīvei mentālajā plānā. Esmu pateicīga, un mana pateicība izstarojas ap mani. Es esmu laimīga, ar to piepildu savu apvalku. Varu paplašināties un saspiesties, izstiepties stariņā un saritināties kamolā, momentāni noaust audumu no stariņa, “tepiķīti”, un atkal samīcīt pavedienus uguns lodītē.

Neručanda rāda, ka tumsa neiet manī, lodē, bet gaisma pievelkas un ievelkas iekšienē. Manis iekšienē ir melns serdenis. Tā ir planēta. Tuvojoties viņai, viņa iekšienē apgaismojās ar atstaroto Saules gaismu, un var saskatīt kalnus un okeānus.

Šķiet, es tagad sapratu, kāpēc redzēju, ka planēta kļūst melnāka un it kā aiziet no plāna nākotnē. Droši vien ir tā mana apziņa, kura paplašinās un aiziet no astrālā plāna?

Nē, tev nav taisnība. Planēta patiešām aizies no fiziskā plāna dziļumā. Uz tās tiks veikti citi eksperimenti, nesaistīti ar cilvēces eksistenci. Bet jūs pāriesiet uz astrālajām pasaulēm, un daļa no jums aizies uz mentālajām pasaulēm, ar kurām mēs tagad iepazīstamies.

Vai eksistē grūtības šajā plānā?

Šīs pasaules apgūšanas, apzināšanās un virzības grūtības. Tās ir dabiskas. Vajag augt un iegūt pieredzi.

Kāda ir pieredze, kā tā tiek iegūta?

– Apmaiņa un informācijas apgūšana no tā, kas ir tevī (kolektīvajā apziņā, citas būtnes ar citu apziņu). Tā pieredzes vajag izdzīvot kaut vai mentāli, lai pieņemtu sevī.

– Vieduma iegūšana un būtnes mentālo īpatnību attīstība.

– Ja fiziskajā plānā jums ir atšķirības no dabas, tad šeit jūs varat tās attīstīt vai aizvākt.

– Jūs varat apmācīties pie dažādām Būtībām un ieiet viņu Apjomā.

– Jūs varat nolēkt no evolūcijas kāpnēm un atkal atgriezties akmenī vai augā, citās pasaulēs, kur kļūt par plūsmu, izstarojumu utt.

Kāda jēga ir kļūt par ledāju un kust miljoniem gadu?

Aizmirsties un aizmigt uz miljoniem gadu priekš tiem, kas ir noguruši... vai tad tā nav atpūta? Un pēc tam kļūt par ūdeni un nest informāciju, kura jau ir kļuvusi citāda šī perioda laikā. Tu esi uztvēris informāciju un vari uzlidot vai vispār aiziet no šī plāna, izdarot augšupcelšanos... Visā ir jēga.

Kas attiecas uz mīlestību, ko tu šajā sakarā vari pastāstīt?

Uzreiz siltums ielija sirdī. Sirds pārvērtās par daudzstaru zvaigzni, kura ieņēma vietu starp sirds centru un kroni. Tās centrs ir galvā, piepildītā ar plazmu. Šeit atrodas mentālās būtnes saprāts. No šejienes plūst mīlestība kā izstarojums, kā iekšējais siltums. Tas ir visa esošā apvienojošais centrs, kurš padara būtni viengabalainu.

Mīlestība ir saprātīga, saprātam piemīt mīlestība.

(Pārdomāju – tiesa, no naida saprāts zūd.)

Mīlestība palīdz iekārtoties kaimiņu “šūnās”, kuras tevi uztvers kā savējo. Negatīvu viņas atraida. Kā asins šūnas...

Mīlestība – tas ir apziņas līmeņa marķieris. Vai tu esi gatavs, vai neesi.

Kad es sūtu Mīlestību Tēvam, tad viņa apstājas kaut kur gaismā, tās mīlestības līmeņa absorbēta. Tas ir, viņa tiek pieņemta kaut kādā līmenī, tālu ne pašā pēdējā. Viņa sablīvē to līmeni, pēc tam viņa izšķīst, acīm redzot, transformējas, un plūsma nāk atpakaļ kā atbilde, taču piesātinātāka un paceļošāka, izvedoša uz nākošo mikrolīmeni.

Atbalss, pastiprinoša jūsu mīlestības sūtījumu... pastiprinoša jūsu saprātu un paaugstinoša vibrācijas. Atbalss, kura atgriežas ar svētlaimi un stabilitāti. Vilnis kristalizē iekšienē, apgaismo un dziedina. Tas tik ļoti patīk, ka gribas vēl un vēl sūtīt mīlestību. Atbalss pastiprinās, un mani piepilda svilpiens – ļoti augstas frekvences skaņa.

Irek, bet kā tu sūti mīlestību?

Mēs atdalījāmies, un Viņš iesaucās bez skaņas. Manī iegāja miljoniem gaismas daļiņu, it kā es būtu kosmosā, gaismu atstaro katra mana daļiņa, viņa iegūst jaunu kristālisku gaismas apvalku. Skaņa, kura bija līdz tam, strauji paaugstinājās par toni, pēc tam plūstošs glissando uz augšu – un aizgāja tik tālu, ka tikko ir uztverams.

Es izšķīdu gaismā un atkal nosūtīju mīlestību Tēvam. Esmu izgājusi to līmeni, kurā kavējās un transformējās mans pirmais sūtījums, kļuvusi ievērojami gaišāka un paplašinājusies.

Kad mēs sūtām mīlestību, viņa audzē pirmkārt mūs. Bet kad mēs sūtām naidu, tas nolaiž pirmkārt mūs?

Dabiski. Ko sūti pasaulē, ar to pasaule atbild tev – ar atbalsi, pastiprinošu tavu sūtījumu. Tu taču esi radītājs, un tavi viļņi-radījumi pastiprinās, pievelkot sev miljardiem līdzīgu daļiņu. Mīli un būsi pasaules mīlēta.

Es pateicu: pasaule, es tevi mīlu!

Un uzreiz sīku daļiņu miriādes sāka pievilties manā areālā, nezin no kurienes. Es sāku atkārtot, un atbalss visu laiku atnāk ar maigu gaismas vilni...

Kāpēc nav īpaša prieka? Tas taču ir izliets iekšienē, tā ir norma, bet mums prieks, tā ir kā atklāsme, kā izrāviens. Šeit šī sajūta ir stabila kā gaiss, to nejūti tik asi kā apakšā. Tā ir citāda, maiga un silta, bērnišķīga... Tas nav atklājuma prieks, tas ir dzīves fons...

Lieliska mācība, Irek! Cik daudz es izjutu. Un visu taču zināju, taču lasīšana nedod tās zināšanas, kuras dod pieredze.

Protams, PIEREDZE – TAS IR TAS, KĀDĒĻ VISS EKSISTĒ.

VISS VĀC PIEREDZI.

UN TIKAI PIEREDZE IR PĀRLIECINOŠA.

NEKĀDĀS GRĀMATU ZINĀŠANAS, PRIEKŠSTATI, PIEREDZES NEAPSTIPRINĀTI, NEDOD PILNVĒRTĪGU ZINĀŠANU. TIE VIENKĀRŠI GATAVO JŪS UZTVERT PIEREDZI, KURA TAD ARĪ IR JŪSU VIENĪGAIS DĀRGUMS.

Pateicos un gaidu rīt!

 

Pievienots 10.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/osoznaiu-svoiu-dushu

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “Денница, Сын Зари”. Tulkots pēc Bībeles tradīcijas. (Tulk. piezīme)

[2] Krieviski “Всё прошло, как с белых яблонь дым”. No Sergeja Jeseņina dzejoļa. (Tulk. piezīme)

[3] Krieviski “осенитель”. Burtiski “apēnotājs”, bet pēc konteksta “tāds, kurš izplešas pār...” (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.ru/mir-meditiruy-so-mnoy/podsolnuch (Tulk. piezīme)