Neručanda – tā ir Baikāla Dzimta no Sīriusa

02.08.13.

13 08 06 01Pirms ceļojuma uz Baikālu, pavasarī, kad izšķīrās jautājums par to, vai brauciens notiks vai nē, es bieži dzirdēju “saucienu”. Galvā radās vārds upei un apvidum Baikāla grēdā, kalnos, – Neručanda, kurp pēdējā dienā mēs ieplānojām braukt. Reiz tāpat mani sauca Arkaima... Brauciens un visas mūsu ekskursijas notika, par ko es no visas sirds pateicos Ludmilai Mihailovnai Filatovai un maniem labajiem draugiem no Ņižņeangarskas – Ļubovai un Anatolijam.

Pie Baikāla es savienojos ar savas hiperborejiešu Baikāla Dzimtas Neručanda pārstāvi. Manā priekšā nostājās garš stiprs gaišmatains vīrietis, kurš izskatījās kā senais cilvēks, neandertālietis, taču taisns un skaists. No acīm plūda zināšanu un augsta gara uguns. Viņš atnāca pie manis miegā un turpināja sarunāties ar mani arī vēlāk.

 

Viņš parādīja, kā viņi kalna virsotnē pārdzīvoja Plūdus, es redzēju viņu alu, viņu ārējo izskatu. Parādīja man arī senu augu, kuram pateicoties viņi pārdzīvoja smagos laikus – augstas spilgti zaļas lancetiskas lapas, kuras pa vienai slējās no zemes. Vietējie iedzīvotāji pateica man priekšā viņa nosaukumu – “janda[1]”, viņš skaitās dziedniecisks un svēts, taču indīgs, un viņu vajag lietot ļoti uzmanīgi.

Šorīt miegā Viņš atnāca parunāties ar mani. Viņš ienāca manī, un es izjutu viņa augsto garu, viedumu, zināšanas par zemes apkārtējo realitāti un visām tās sastāvdaļām – zemes un astrāla gariem, augiem, planētām, minerāliem, dzīvniekiem un cilvēku.

Klausos tevi, ak, mans augstais senci! Kā tevi saukt?

Ireks, tas ir manas dzimtas nosaukums, esmu Ireku Nebijušo[2] (ne visai izdevies tulkojums, varbūt Brīnumaino? Neparasto? Atskārtu, ka tā ir nozīme vārdam “Neručanda” – ne rokām darināto, iespējams, nedzimušo, nebijušo agrāk uz planētas...) atvase.

Bet vārds Neručanda?

Tā ir visa mūsu senču Aizbaikāla Dzimta, kā seno laiku liela tautība.

Ko Tu atnāci pavēstīt man no manas pagātnes?

Noslēdzot ķēdi, tu ieej savā nākotnē un ņem mūs visus sev līdzi. Jūsu pūliņi nav bijuši velti, un mēs kopā ar jums tagad atgriežamies pie savām sākotnēm. Ir pienācis mūsu laiks, un mēs ar cieņu un labpatiku atgriežamies un atgriežam jūs pie sevis. Tev stāv priekšā izjust mūs un saplūst ar savām saknēm. Ne tikai mēs, dabiski, esam tavi senči, bet mūsu daļa lai ir būtiska un nesagraujama.

Mēs atbildam par sava spēka un varenības atjaunošanu.

Es saprotu, ka pēc vibrācijām ir pienācis tas laiks, kad jūsu spēki ir pieprasīti un atgriežas, būdami planētas enerģiju un vibrāciju līmeņa atbalstīti.

Tu nepareizi saproti atjaunošanās, gara pamošanās cilvēkam procesu. Nevar planēta izsaukt jūsos galaktiskās apziņas statusa atjaunošanos, kamēr jūs paši pa augšupejošu līniju netiksiet līdz savam sencim, neaizlīdīsiet, neaizrāposiet uz virsotni un nesāksiet klausīties sevi-mani. Katram notiks pēc pūliņiem, un slinkais neatnāks pie savas sēklas, nepaņems savu spēku, un ne priekš kam tas viņam.

Daudz kurlu skolotāju ir uz planētas, un nezina viņi, ka enerģiju vajag pārvaldīt no augstākā punkta, nevis no zemākā. Viņi ir sākuši pieradināt zemus garus un paši nolaidušies ar viņiem, būdami novājināti un saderināti ar... (netulkojams nicīgs velnu un citu zemu garu nosaukums).

Neručanda ir to nosaukums, kas nav (sa)derinājušies ar zemajiem?

Tas ir mūsu tautas nosaukums. Mēs esam saderināti ar tiem senčiem, kuri atnāca uz planētu senatnē.

Es šodien sajutu tavu saikni ar Augstāko Es? No kurienes jūs atnācāt?

Mēs atnācām, nevis jūs. Neatdali sevi no senčiem, tā ir slikta zīme.

No kurienes atnāca mūsu Dzimta, es un mani senči?

Labi pajautāji. Sīriuss, dubultzvaigzne.

Mēs arī tagad tur dzīvojam...

Jā, mūsu zemes Dzimtu atbalsta tie, kas palika un plaukst tur.

Kāpēc mums bija jāpaliek šeit?

Mēs izmitināmies jaunās vietās. Tas ir Radītāja uzdevums – atstāt Neručandas Dzimtas sēklu uz dažādām planētām.

Kur vēl mēs mītam?

Visas Dzimtas ir atgriezušās mājās, ir palikusi tava Dzimta.

Klausies mani, drīz pienāks tavs laiks. Un tad tu būsi spiesta atdot savus spēkus savas Dzimtas audzināšanai, un katrs no Dzimtas nostāsies tavā priekšā un teiks: lūk, mēs atnācām paņem to, ko tu saglabāji priekš mums. Un paskatīsies tev acīs. Un ko tu viņam tad teiksi? Vai tu būsi gatava iesvētīt jeb nolaidīsi acis un teiksi, ka pagaidām nezini, nevari, neesi gatava un esi palaidusi garām savu spēku un savas iespējas?

(Es pirms daudziem gadiem veicu Dzimtas spēka pieņemšanas rituālu. Vienlaicīgi pieņēmu Dzimtas Karmu. Iespējams, Ireks zina par to.)

Es patiešām nezinu, kāds spēks ir manī, un nezinu, ko ar to darīt. Tad jo vairāk es nespēšu dalīties tajā ar tiem, kas pieprasīs.

Tad pieņem savu spēku tagad un nekavējoties!

Es sapratu, ka Tu ne velti esi ieradies šodien. Esmu gatava pieņemt. Kas man stāv priekšā?

Ireks teica: “Es piesaucu savus senčus. Es paliku uz planētas, lai saglabātu un pieprasītu savus spēkus (sidhus). Tagad es iesvētu tevi tajos. Taču tās ir tikai spējas, kuras tev būs patstāvīgi jāattīsta. Nekas gatavs netiks tev dots. Mēs vienkārši atveram tev jaunas jušanas, zināšanas, spēku pielikšanas un apgaismības iespējas. Kad, kurp un kā – tas tev jāpamodina sevī patstāvīgi darbos un nomodos. Es palikšu ar tevi, kamēr tu neiemantosi spēkus. Ja tu nestrādāsi, tad es aiziešu un neatgriezīšos.”

Pateicos, Skolotāj Irek Neručanda! Esmu gatava pieņemt visu, ko Tu esi saglabājis priekš manis!

Piecelies!

Es piecēlos un pieņēmu smalku gaismu savā vienotajā 1.-7. dimensijas aspektā. Es sapratu, ka tā ir tikai apmācības programma dvēseles līmenī. Lūk, tagad es sapratu, ka esmu izaugusi pēc savas apziņas līdz šai “spēju atjaunošanai” – sākusi “dzīvot” mentālajā slānī.

Tas atnāks katram, kas ir savienojis savus aspektus no pirmā līdz septītajam līmenim un mīt tajos visos, tas ir, izjutis sevi kā minerālu, elemetāli, cilvēku fizisko, astrālo cilvēku un dvēseles mentālo aspektu.

Viss ir pareizi, Skolotāj?

Neaizmirsti, ka tās nav atsevišķas tavas daļas, bet tu pati. Tagad katru rītu mēs apmācīsimies. Šodien atpūties. Bet rīt gaidu tevi miegā un nomodā.

Pateicos Tev! Ceru nelikt Tev un mūsu Dzimtai vilties.

13 08 06 02

03.08.13.

Gaidu Tevi, Irek!

Esmu šeit un atnācu dot tev pirmo mācību. Par dzīves drošību un informācijas pieņemšanu.

Dzīve ir pilna ar to, ko tu pagaidām neredzi. Tu esi redzeslokā, un daži piedzīvojumu meklētāji grib izmēģināt uz tevi savu spēku, pamēroties ar tevi savos pūliņos. Neklājas atstāt bez uzmanības ko tādu. Manas domas – neignorēt viņus, bet atbildēt pienācīgi.

Bet es nejūtu sitienus, iespējams, nesaprotu, ka tā ir iedarbība... Kā man atbildēt, kad es nedomāju par to un neatšķiru?

Atšķiršanu mēs tad arī pamācīsimies. Sāc ar to, ka tev vienmēr jābūt bruņās.

Bet kādēļ? Ja es visus mīlu un cenšos būt kopā ar viņiem, tad bruņas – tie ir veci uzskati, sen novecojuši. Nevis cīnīties es taisos, bet mīkstināt sitienus ar augstām vibrācijām un beznosacījuma mīlestību, kur es kļūstu nepieejama sitienu zemajām enerģijām...

Klau, iemācīsimies bruņas, bet pielietot vai nepielietot tās, tu varēsi izlemt pati. Pirmais: piecelies un paraugies apkārt. Iespējams, kāds stāv aiz tevis.

Jā, stāv... Kas tas ir? Viņam ir neļauna seja...

Tas ir viens no zemes gariem.

Ko viņš grib?

Piebaroties no tevis, viņš ir paslēpies tavā aurā, lai piesūktos un dzertu tavu enerģiju. Gandrīz katram no jums ir tādi piesūcekņi.

Kā viņus labāk novākt? Kāpēc es neredzēju viņus agrāk?

Tu nemanīji, neraudzījies apkārt, bet tā taču ir enerģijas zaudēšana. Piesauc palīgā savu Dzimtu, un mūsu apsargi būs ar tevi dienu un nakti.

Pateicos. Piesaucu apsargus no manas Dzimtas.

Aiz manis tūlīt nostājās trīs garas figūras.

Kādi ir jūsu vārdi?

Sauc mūs vienkārši – “mans drošības spēks”. Vai – “mana apsardze”.

Pateicos jums un lūdzu būt ar mani apsargāšanai no garu un cilvēku uzbrukumiem vienmēr – dienu un nakti!

Mēs piekrītam stāvēt tādā sardzē. Pateicamies tev par uzticēšanos.

Irek, bet viņi nebarojas no manis?

Nē, tas vienkārši ir tavs enerģētiskais vairogs.

Es saprotu, ka jebkuru ietaisi var salauzt vai apiet, bet trīs brašuļus nav tik vienkārši apiet. Tas ir svarīgi manam mieram.

Vēl man gribētos palīdzēt tev ieraudzīt sevi dienasgaismā.

Pateicos un klausos.

Es ieraudzīju sevi fizisko, virs un ap fizisko stāv mirdzoša “matrjoška” – mans astrālais aspekts. Es sāku iet augstāk... pagaidīju, kamēr manas smadzenes nomierinās un pārstāj man likt priekšā tos attēlus, kuri man ir pazīstami, un pēkšņi... gluži kā tīstoklis ar apakšējo divu aspektu (fiziskā un astrālā) attēlu būtu saritinājies un savienojies caurulītē, izveidojoties par kādu ķermeni. Šīs otrās “matrjoškas-caurulītes” apziņa atrodas tīstokļa galā. Šis “tīstoklis” tai pat laikā ir viena no “rokām” vecākai būtībai, kuru es ieraudzīju no augšas. Kopējās apziņas centrs savieno vairākas tādas caurulītes-rokas kā mana otrā “matrjoška”. Es daudz reižu esmu rakstījusi par dvēseles mentālā aspekta “lietussardzīgo” uzbūvi un aprakstījusi detaļas.

Es pamēģināju caur centru ieiet citos atzaros un apzināties, kas tur ir, bet man nekas nesanāca.

Kāpēc es nespēju apzināties savas citas inkarnācijas?

Tu vēl neesi nobriedusi. Mācies, ieej un ceļo pa savu Būtību. Kļūsti par pilnīgi apzinošos. Šeit vienkārši ir vajadzīgs laiks un neatlaidība. Rīkojies!

Mēģinu apzināties sevi “caurulītē”. Tas ir satīts astrālais aspekts. Zem tā, zemāk, ir vēl tādas pašas “caurulītes”, jo zemāk, jo īsākas. (Apziņas izaugsme ir atkarīga no vibrācijām, jo zemākas vibrācijas, jo zemāk arī blīvais ķermenis.) No augšas, pašā augstākajā aspektā (pašā augstākajā “caurulītē”) es esmu tāda “laba”, paklausīga, pozitīva. Cītīga, centīga, viegla un jautra. Nedaudz saldena un bērnišķīgi maiga. Bērni atnāk tādi uz ķermeni. Samērā ar nolaišanos nākošajās apakšrealitāšu “caurulītēs”, tas ir, samērā ar nolaišanos blīvumā, es ievācu stingrību, neatlaidību, nelokāmību, sīkstumu un izturību. Es kļūstu par kādu karavīru, ne agresīvu, bet stipru. Man ir uzdevums... un “misijai ir jātiek izpildītai”.

Kāds ir uzdevums? Izturēt astrālās dzīves agresīvajā vidē. Apkārt man ir daudz astrālu “mazu grauzēju”, nopietnāku kā mūsu odi un knišļi. Viņi knābj, un man ir jāsastrādā aizsardzības mehānisms jeb garoziņa, skafandrs. Es neatkaujos, bet vienkārši domāju un zibenīgi reaģēju...

Nolaižos vēl zemāk. Šeit man nav saldi. Vēl vairāk būtību apkārt... Beidzot es sagriežu viņas spirālē, un aizsargājošais spirālveida lauks kļūst par manu neredzamības vairogu priekš viņām. Iekšā ir gaisma un miers. Atkal maigums un biklums, mīlestība un mirdzums manā iekšienē.

Vēl zemāk nolaižos. Šeit atkal nav saldi. Šeit es pirmoreiz satiekos ar īstu tumsu. Un reakcija man ir apmēram, it kā es būtu nonākusi cietumā. Uzdevums – iemācīties dzīvi, izzināt realitāti un apgaismot to. Es ienesu sevi tumsā un iespēju robežās to kliedēju. Domāju, ka daudzi no mums ir atnākuši šurp ar tādiem pašiem uzdevumiem. Šeit ir darbs un darbs, pie kam apziņa arvien vairāk aizveras, miega stāvoklis nokāpj uz apziņu. Gribas gulēt, bet vajag vēl pie tam kaut ko darīt...

Pēkšņi uguns ienāca manī un izkliedēja miegu. Tas ir mans Augstākais Es, kurš man palīdz. Gluži kā saule ir uzaususi manī. Viņa ir apgaismojusi visu un neļauj man nolaisties, lai kā es necenstos nokāpt vēl pakāpienu zemāk. Apstājos pie tā.

Ireks: Trešais, ko man gribētos tev nodot, ir sveiciens no mūsu Dzimtas.

Tā ir svētku enerģija, kurā es vakar veselu dienu peldējos. Man bija nepārstājoša sajūta par svētkiem un ļoti svarīgu Iesvētīšanu manā dzīvē .

Tā ir Dzimtas enerģija, kā es saprotu?

Jā, mēs atnācām pie tevis uz visiem laikiem. Un atnesām tev mūsu mīlestību un maigumu. Mēs atnācām no zvaigznēm un nesam caur visiem mūsu ceļojumiem un piedzīvojumiem šo skaidrības un stingrības, tīrības un siltuma, maiguma un mīlestības enerģiju, kura raksturīga mūsu Dzimtai.

Es piedāvāju jums, dārgie lasītāji, piesaukt šo enerģiju un izjust viņu kopā ar mani.

Sens viedums un īpašs siltums ir raksturīgs šai enerģijai. Viņa var piemist daudziem cilvēkiem, attīrījušiem tumsu no saviem laukiem. Viņā nav agresijas vai neatzīšanas.

Viņā ir sākotnējais labais jeb humānisms, vienotība un... kopienas neapstrīdamība, negrozāmība, virsvaldība. Es esmu priekš visiem, visi ir priekš manis, mēs esam viens. Tā ir manu senču augstās apziņas pazīme.

Pateicos Tev, Irek! Līdz rītdienai!

 

Pievienots 06.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/neruchanda-eto-baykalskiy-rod-s-siriusa

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “янда” – vietējais (tungusu?) nosaukums drudzenei (“горечавка”) (Tulk. piezīme)

[2] Krieviski “Иреков Небывалых” (Tulk. piezīme)