Meditācija pie Šastas kalna

Ceļojums uz iekšējo Zemi

13 08 04 11

Es iepazinos ar slaveno amerikāņu rakstnieci-ezotēriķi Amoru Guaņ-Iņ, praktiskās ezotērikas autori, pēc viņas aiziešanas uz citu pasauli, ASV, Mauntšastas pilsētiņā, viņas klases nodarbībās. Mūsu krievu grupa atbrauca uz Kaliforniju, un pilsētiņā blakus slavenajam Šastam kalnam, tajā pilsētiņā, kur dzīvoja un radīja Amora Guaņ-Iņ, viņas autora-veikaliņā mēs uzzinājām, ka viņa ir gājusi bojā pirms divām nedēļām automobiļu katastrofā. Viņas mācekle no Japānas mūs uzaicināja uz nodarbībām, kuras noritēja Amoras veikaliņā vakarā, un mēs labprāt atnācām. Viss veikals ir piepildīts ar delfīnu enerģijām, rotaļlietām, attēliem, Amoras diskiem un grāmatām. Amoras enerģija nodarbībās mūsu lokā bija klātesoša tik skaidri, ka es to pazītu no daudzām citām. Viņa atnāca, lai iepazītos ar tiem, kas nodarbojas pēc viņas metodikām, un palīdzētu mums nodarbības programmu apgūšanā.

***

Nākošajā dienā es meditēju pie Šastas un palūdzu meditācijā Amoru Guaņ-Iņ palīdzēt man ieiet iekšējā Zemē Šastā. Visi mēs no Aurēlijas Džounsas, grāmatu par Telosu autores, zinājām, ka Šastas iekšienē eksistē Iekšējās telpas astrālajā plānā.

Amora paņēma mani pie rokas, un mēs virzījāmies uz vietu, līdzīgu ieejai alā. Tā sašaurinājās un sašaurinājās, kamēr pilnīgi nenoslēdzās. Tālāk ejas nebija. Amora izsūcās cauri akmeņiem, bet es aizķēros. Beidzot es sapratu, ka vajag atstāt savu astrālo ķermeni pie ieejas. Ieejas priekšā palika divi astrālie apvalki, bet mēs mentālajos ķermeņos virzījāmies tālāk.

Iekšējā Zeme pavērās manu acu priekšā kā kalnu zeme, līdzīga Šastai. Virs tās ir mirdzoši mākoņi, kuri apgaismo iekšējo zemi. Manā priekšā pletās milzīga kalnu zeme, gaiši jeb pat mirdzoši seni kalni. Prieka un brīvības sajūta nepamet zemes iekšienē. (Pēc tam es vairākas reizes pamodos šajā kalnu zemē, gluži kā putns, kurš lidinās starp klintīm, taču diemžēl no pamošanās stāvokļa, izņemot neparasti spožas un skaistas eksistences prieku, es neko nespēju atstāt atmiņā.)

Mēs ar Amoru pēkšņi sapratām, ka esam zinājušas viena otru sen, un apkampāmies kā seni draugi. Mēs sākām priecīgi lidot virs kalniem, gluži kā eņģeļi, it kā beidzot būtu izrāvušās brīvībā vai it kā atgriezušās mājās.

Mūs neviens šeit nesagaida, un mēs šeit uzvedamies droši, it kā viss šeit mums būtu pazīstams. Mēs jūtamies ar Amoru viena ar otru kā zvaigžņu eņģeļi vai māsas (brāļi). Amora man ar roku rāda kaut kādu vietu, un pēc mirkļa mēs esam tur. Tas ir kalna iekšienē, mēs ieejam ieejā un redzam telpas, kuru sienas apkārtas ar kaut kādiem amuletiem un atribūtiem. Telpas atgādina istabas alā. Amora ved mani arvien dziļāk. Telpas izskatās tumšas, taču pēc mūsu vēlēšanās viss tiek apgaismots, lai mēs visu varētu saskatīt.

Un, lūk, mēs esam cellē, kur telpas vidū sēž vecs vīrs. Protams, viņš nav vecs ķermenī, taču viņa viedums ir acīmredzams, un tāpēc es pārtulkoju viņa domu tēlu kā veca vīra tēlu. Ir iespaids, ka viņš šeit sēž sen, un vai nu meditē, vai kaut ko raksta.

Amora paskaidro, ka viņš rada ar domu un mēs viņu netraucēsim. Tā ir sapņojoša būtne, kura tagad domās kaut ko rada. Mēs aizejam tālāk. Un katrā telpā atrodam tādas pašas sapņojošas būtnes. Viņas nav līdzīgas cilvēkiem. Liekas, ka viņām ir gari, gari mati...

Mēs esam pagājuši garām trijām, un tālāk izvēršas it kā istabu ķēde vai virkne, kur sēž tādi paši sapņojoši svēti vīri – realitāšu radītāji.

Amora saka, ka mēs bijām tādi paši vecie, kuri pamodās un nolēma nedaudz padzīvot fizisko dzīvi un savienojās ar Zemes planetāro kopienu, lai pie viena palīdzētu cilvēcei atžirgt, pirms planēta veiks savu pirmo izvērsumu.

Es uzdodu Amorai jautājumu, vai planēta jau ir veikusi savu izvērsumu?

Viņa man rāda, ka jā, ir veikusi, ka planēta it kā jau ir sadalījusies divās vienādās būtnēs, divās lodēs (jeb ir parādījies planētas līdzinieks). Vienam globusam magnētiskās līnijas nobīdās uz vienu pusi, bet līdziniekam – uz pretējo, it kā saules vējš nobīdītu magnētiskās līnijas divām lodēm uz pretējām pusēm.

(To var izskaidrot tā, ka, pārejot uz nākošo realitāti, planēta pārbīdās uz Saules torsionu lauka nākošo slāni. Torsionu lauku slāņi atgādina sīpolu un ir polāri vērsti. Ja vienam slānim “ziemeļos” ir pluss, bet “dienvidos” mīnuss, tad nākošajam slānim ir pretēja virziena magnētiskais lauks, un “no augšas” būs mīnuss, bet “no apakšas” pluss. No šejienes, magnētiskajiem poliem tora blakus slāņos ir pretējs magnētiskais virziens (skat. Džanibekova efektu).)

Amora saka, ka Zemes līdzinieks ir izveidojies kā atspulgs. Divas planētas ir savienotas ar mazu enerģētisku ugunīgu strautiņu, kurš saista viņas – sutratmu. Uz kādas gan planētas atrodamies mēs? Uz tumšākās, es redzu viņu pa labi. Kreisā ļoti stipri mirdz. Un mūsu apziņa pakāpeniski pārtecēs uz kreiso planētu pa šo sutratmu. Bet fiziskā planēta pakāpeniski sāks apgaismoties caur saiti ar gaišo dubultnieku. Dubultnieks iedarbosies uz fizisko lodi caur tām būtībām, kuras pakāpeniski pārtecēs, nāks kā skolotāji uz veco planētu, lai pārvestu planētiešu apziņu uz augstāku dimensiju.

Kā es saprotu, cilvēciskā apziņa pakāpeniski pārtecēs uz gaišāko dubultnieku, bet tumšā fiziskā daļa kļūs par tādu pašu nedzīvu tuksnesīgu lodi, kādi pašlaik ir Marss un Venēra fiziskajā plānā, bet visas būtnes, kuras pašlaik apdzīvo planētu, pakāpeniski pārtecēs uz otru augstākas dimensijas globusu, kurš tagad uzņem augstākas apziņas. Es nojaušu, ka tā ir tā pati Jaunā Zeme, kuru cilvēce rada pakāpeniski. Es pateicos Amorai par šīm zināšanām.

Sapņojošie vecie vīri, kurus mēs redzējām, pašlaik rada dzīvi uz jaunās planētas. Māmuļas-Zemes vecais ķermenis pakāpeniski mirs. Tas ir līdzīgi tam, kā cilvēks nomet savu ķermeni, šeit ir tāds pats stāsts, tikai globālā mērogā, bet jaunais globuss būs viņas jaunā dzīvība, jaunā inkarnācija.

Mēs iznācām no alas, apkārt ir tikai kalni un klintis. Zaļumus un kokus šeit neredzu. Redzu dziļu asu aizu, klintis spiežas kopā, bet dibenā ir ūdens. Mēs ar labpatiku peldamies ne aukstajā dzidrajā ūdenī, viegli peldam un elpojam zem ūdens. Mēs zem ūdens atrodam ieeju un iekļūstam vēl vienā telpā, kura atgādina alu. Mēs iznirstam, kā delfīni izlidojam no ūdens, “ieslēdzam gaismu” un redzam skaistu telpu. Tas atgādina pili – velves, kolonnas, izrotāti griesti, un tai pat laikā šī plašā telpa atgādina to apbrīnojamo alu Crystal Cave, kurā mēs nesen bijām Kalifornijā, tur arī ir daudzslāņu velves, kolonnas un skaisti griesti un sienas, viss mežģīņotos notecējumos.

13 08 04 12

Šeit, šīs milzīgās telpas sausajā daļā ir klātesoši ļoti daudz ļaužu. Uz paaugstinājuma stāv galds, svinīgi sēž vairāki cilvēki. Lejā, neievērojot vai netraucējot viņus, staigā citi cilvēki. Viņi visi ir ļoti mierīgi, un nevar teikt, ka viņi darītu kaut kādu grūtu darbu. Mēs pielidojam un sasveicināmies ar tiem, kas sēž pie galda. Notiek padome. Viņi priecīgi mūs sveic un nosēdina krēslos sev blakus, pie galda. Es redzu, ka mēs esam mazas salīdzinājumā ar viņiem, kā rūķi salīdzinājumā ar cilvēkiem – mūsu apziņas tagad ir zemāk, taču mums ir iespēja “paaugties”, tas ir, izejam uz savu nākošo daudzdimensionalitātes aspektu un kļūstam vienā augumā un vienā spīdībā ar viņiem. Viņi mūs atbalsta un uzmundrina, un stāsta, ka viņi rada pilsētu un apspriež pilsētas radīšanas uz šīs planētas visas detaļas.

Pie galda sēdošās būtības jautā mums, ko mēs gribētu pievienot viņu plānam no zemiešu redzes viedokļa, piedāvā izteikt savus ierosinājumus. Kamēr Amora atbild, es skatos uz viņiem: viens no viņiem ir līdzīgs ēģiptietim, atpazīstamajā ēģiptiešu apģērbā un uzkabē, blakus sēž sieviete, viņa nav līdzīga zemes cilvēkam, vēl sēž būtnes ne no planētas Zeme. Viens no viņiem atgādina Adamu. Viņš māj man ar roku un sveic mani – jo mēs taču esam seni draugi ar Adamu. Es atpazīstu viņu. Blakus ir vēl būtnes, kuras nav līdzīgas cilvēkam.

Ir pienākusi mana kārta runāt. Mana runa ir par to, lai iemācītu bērniem no mazotnes mīlēt citam citu, vecākus un apkārtējos. Likt akcentu cilvēka audzināšanā uz mīlestību, tāpēc ka uz Zemes mēs koncentrējamies uz darbu, uz pašatdevi un pat zināmu piederēšanu sistēmai. Bet šeit man gribētos likt akcentu uz dievišķumu un mīlestību. Un vēl uz to, ka cilvēkam nevajag tik daudz, ka viņš ražo pārāk daudz lieka, ka viņš tērē laiku un enerģiju, un darbu ne tur, kur gribētos – ne uz paša audzināšanu, ne uz savu garīgo ceļu.

Mūsu sarunas biedri saka, ka, protams, dabiski, tas pirmām kārtām ieiet viņu bērnu audzināšanas programmā. Bērni viņiem tiks audzināti īpašās gaismas pilsētās, kur viedi audzinātāji saformēs jaunu rasi, iemācīs viņiem redzēt un dzirdēt, palīdzēs savietot sevi ar dvēseli uzreiz, tāpēc ka šeit ir mentālais plāns un dvēsele faktiski ir blakus. Iet runa par rases garīgu uzkāpšanu uzreiz uz dvēseles līmeni.

Šeit ir pilnīgi citas vajadzības – barošanās ar enerģiju, nav agresīvu dzīvnieku vai augu. Pasaule ir ļoti labvēlīga pret cilvēku, un cilvēks ir jāaudzina labvēlībā pret pasauli, savienojumā ar visiem saviem aspektiem, ar savas paša apziņas augstajiem audzināšanas mērķiem.

Amora ir atradusi savu draugu un apkampjas ar viņu, apmainās ar informāciju, bet es tagad gribu satikties ar Adamu. Mēs paejam maliņā un sākam apmainīties ar jaunumiem. Viņš runā par to, ka no Šastas astrālā apgabala praktiski visi ir pārnākuši šurp, uz mentālo apgabalu, un mentālajā plānā ir apvienojušies ar citām Gaismas Pilsētām. Apkārt planētai ir milzīgs Gaismas lauks. Tagad nav šķēršļu starp atsevišķām pilsētām, tāpēc ka tās atrodas pilnīgā apziņu vienotībā. Un iekļūt tagad vecajā pilsētā astrālajā plānā praktiski nevar – ienākt var tikai mentālajā ķermenī.

Man ļoti sagribējās paskatīties uz to pasauli, kuru viņi rada. Adama saka, ka vēl ir ļoti maz radīts, taču mēs varam pabraukāt, paieties pa dažādām Gaismas Pilsētām, bet tas būs citu reizi.

Mēs ar Amoru pateicamies visiem klātesošajiem un dodamies uz apakšējo telpu, kur staigā cilvēki, lai iepazītos ar to vietu, kur mēs atrodamies.

Mēs ieraudzījām aplī sēdošus cilvēkus, aizņemtus ar radīšanu. Viņi meditē, viņiem priekšā ir milzīga lode, šīs planētas projekcija, un viņi piepilda to ar jaunām zināšanām, programmām, dod šai planētai apziņu, rada fizisko pamatu, uz kura dzīvos cita cilvēce. Norit radīšana. Un tādu radīšanu ir daudz katrā telpā. Katrs aplis, katra apvienība rada savu, bet augstākā plānā visas šī enerģijas un programmas cita ar citu apvienosies.

Es vēlreiz gribu pasvītrot, ka tas nav astrālais plāns, tāpēc šeit netiek radītas mājas, netiek radīti dzīvnieki un daba, šeit jau tiek radīts jauns cilvēks jaunā apziņā. Radītājs, kurš radīs dabu pats.

Viens no apļiem uzaicināja mūs ar Amoru piedalīties radīšanā. Mēs apsēdāmies un pamēģinājām noskaņoties uz šīs apvienības radīšanas principu. Radīšana norit neverbālā līmenī. Šeit nav tā, ko var nosaukt vārdos. Taču es absolūti skaidri redzu radīto enerģiju virzību, viņas ir virzītas uz gaismu un piepildītas ar mīlestību.

Mana augstākā apziņa precīzi nosaka un atšķir enerģijas un informāciju. Šī ir cilvēka veselības joma. Šeit norit harmoniska savienošanās ar visām daļām, kuras apdzīvo planētu – harmonizācija ar vīrusiem, baktērijām, ar dažādu augu sporām, ar gaisu, ar elementālajām enerģijām, gaismas enerģijām, ar cilvēciskajām domām, ar ūdens un akmens enerģijām, ar putniem un drakoniem utt. Norit mentālā ķermeņa harmonizācija ar tiem, kas jau apdzīvo šo planētas areālu.

***

Man sagribējās pabūt tajās cellēs, kuras mēs redzējām, lai uzzinātu, ko tur rada būtnes, tajās sēdošas – radītāji, kuri atrodas sapņa stāvoklī.

Pirmajā telpā sēž sena sapņojoša būtne, kura rada planētas “minerālo” slāni – augsnes slāņus, to mijiedarbību ar ūdeni un gaisu, augsnes vielu apmaiņu, planētas minerālu slāņu sagulumus, augu un mikroorganismu barošanos augsnē un virszemē. Viņa ņem arī vērā, kādas dzīvas būtnes dzīvos augsnē, rada viņām dzīves apstākļus. Tas ir minerālais plāns planētas mentālajā slānī: augsne, gaiss, ūdens, mitrums, mikroelementu vajadzīgais sastāvs un tml. Tiek ņemta vērā augsnes jonizācija, vielas trūdēšana, tās pāriešana citās komponentēs, gaisa un augšņu mijiedarbība – kā notiek augšņu erozija, dzīvo organismu iedarbība uz augsni – kādā veidā dzīvība augšā iedarbojas uz vielas komponentēm apakšā.

Es saprotu, ka tiek ieliktas ļoti sarežģītas un lielas programmas. Radītājs iziet miljonu programmu un izmēģina katru programmu. Pilnībā sastāda dzīves programmu un sāk to pārritināt, domās eksperimentējot. Kaut ko izmaina, kaut ko pielabo, pēta un tādā veidā pārritina savā iekšienē visus variantus no miljona programmām.

***

Es pārlidoju uz citu istabu, kur sēž sievišķīgāka būtne. Viņa arī neatgādina cilvēku. Šī būtne rada dzimšanas un nāves programmu: kādā veidā šīs mentālās būtnes vairosies, radīs savus pēcnācējus. Šeit ir tāda veida darbs: no kādām šūnām mentālajā plānā sastāv ķermenis, kā viņš dzīvo. Šeit, protams, nav bioloģisku šūnu, šeit ir pilnīgi citi parametri, taču mans fiziskais apziņas līmenis saka to, ka šeit tiek būvēts sev līdzīgu radīšanas process mentālajā plānā: programmu ielikšana jauniem ķermeņiem, jauniem apvalkiem, jaunām būtnēm, kuras eksistē šo radītāju apziņā, viņu dzīvju attīstība utt. Atšķirībā no pirmā radītāja, kuram ir stiprāks zinātniskais mentāls, šeit ir ļoti daudz mīlestības, ir jūtamas sievišķās enerģijas – maigums, siltums, liegums, kuri ir saistīti ar mazuļu dzimšanu. Es pateicos šai būtībai un pārlidoju pie nākošās.

***

Nākošais radītājs ir aizņemts ar jonosfēru, virszemes slāņiem apkārt planētai. Šeit ir daudz gaisa, tiek pētīti elektromagnētiskie procesi, gaisa apmaiņas veidi, apziņas procesi, ugunīgā apvalka ap planētu, mākoņainuma un gaismas enerģijas sadalījuma pa planētu radīšana, iedarbība uz dzīvi planētas iekšienē no šiem virszemes apgabaliem. Dzīvība tiek radīta un eksistē visur, un domāju, ka tā dzīvība visdrīzāk ir ugunīgajā plānā.

Es pateicos šai būtībai un pārlidoju pie nākošās.

***

Šeit tiek radīta dzīve planētas iekšienē – tiek pētīts kodols, iekšējo slāņu iegulums, siltuma apmaiņas, magnētiskie un enerģētiskie procesi planētas iekšienē. Elementālo enerģiju, kuras apkalpo un regulē šos procesus, radīšana, kaut kādu mehānismu un automātisku iekārtu, kuri regulē planētas siltuma apmaiņu, radīšana. Šeit norit iekšējais darbs ar globusu.

Es pateicos šai būtībai un pārlidoju pie nākošās.

***

Šajā nodaļā rit darbs ar bērnu enerģijām, ar tām būtībām, kuras dzims uz planētas jau mentālajā ķermenī, kā viņas attīstīsies, kāda viņām būs izglītība, kas viņas apmācīs, kā saglabāt viņu veselību, kā iemācīt viņas pareizi baroties, cik daudz mīlestības būs viņās ielikts, kā viņas audzināt utt. Vārdu sakot, mentālā plāna jaunās paaudzes audzināšanas jautājums.

Te ir ļoti daudz programmu, es teiktu – miljardiem programmu, par cik visas programmas ir individuālas. Šeit nav vispārīgās izglītības kā pie mums, katrai būtnei ir personīga izglītības un misijas programma, tāpēc ka visām būtnēm mentālajā plānā ir sava misija. Šeit nav tādas vispārīgas misijas kā pie mums, teiksim, skolot vai dziedināt, ceļot u.c. Katrai būtnei mentālajā plānā ir sava attīstības programma, paredzēta miljardus gadu uz priekšu, un būtību apziņas specializācija sākas tieši ar mentālo plānu.

Pateicos šai būtībai un pāreju uz nākošo celli.

***

Te ļoti skaidri bija sajūtama sievišķā enerģija. Šeit, acīm redzot, norit apmācība. Un šeit klātesošās būtības nodarbosies ar materiālo. Viņas pārvērš radītājos, kuri nodarbosies ar matērijas un ar to saistītās dzīve radīšanu. Tas ir savienojošais (apvienojošais) aspekts daudzām būtībām, kuras ir nodarbojušās ar dažādām dzīves matērijā programmām, tās atsevišķām daļām.

Pateicos šai būtībai un pāreju uz nākošo celli.

***

Šī ir jaunrades daļa, jaunrades avots. Šeit enerģijas ir vērstas no Saules uz savu iekšieni. Es uzsūcu saules magnētiskos starus, dažādas saules programmas un enerģijas, nododu tās planētai. Rit informācijas un enerģijas asimilācija priekš tās dimensijas, uz kuru es šīs enerģijas nododu. Tas ir, es esmu pārvades posms, es uztveru saules programmas, savietojot tās savā prātā, lai tās varētu izmantot uz planētas.

Pateicos šai būtībai un pāreju pie nākošās.

***

Šeit ir uztverei ļoti sarežģītas enerģijas, ir sajūtama senatne un globāls raksturs. Tā ir iziešana aiz Saules robežām, un šīs globālās senās enerģijas gan rada, gan aizvāc to, kas eksistē Saules sistēmā. Šīs enerģijas novieto Sauli galaktiku un kosmosa navigācijas sistēmā. Šeit ir arī laika programmas: mentālās, astrālās, fiziskās un augstākas – budhiālās programmas – liels realitāšu spektrs. Šeit gandrīz nav mentālā plāna, un ir pilnīgi cita apziņa. Šī Būtība strādā augstākā plānā nekā mentālais.

Mēs ar Amoru silti atvadījāmies, apkampāmies un pat apraudājāmies.

 

Iepazīstieties: Dieviete Šasta

13 08 04 13

Meditācijas laikā Šastas kalna tuvumā pie manis negaidīti atnāca vistīrākās kristāliskas sievišķas enerģijas. Būtība, ieradusies ciemos, uzreiz minēja savu vārdu – Dieviete Šasta. Viņas maigās un mīlošās enerģijas apbrīnojamā veidā saskan ar kristālisku tīrību un augstu apziņu. Viņa palīdzēja mūsu grupai notīrīties un izjust smalkākās un kristāliskākās enerģijas, uz kurām mums jātiecas savā garīgajā praksē. Es sapratu, ka tā ir jauna Gaismas Būtība, kura ir ieradusies pie mums cilvēces apziņas pārvešanai uz jaunu pakāpi un saprāta tīrības audzināšanai.

Vēlāk mums notika saruna, kuras pierakstu es jums piedāvāju.

Dārgā Dieviete Šasta! Es piesaucu tevi!

Es pateicos tev par piekrišanu pastrādāt ar mani. Jau vairāki cilvēki ir manā rīcībā, un es gribu, lai mūsu ar tevi darbs būtu ne mazāk auglīgs. Pirmkārt man gribētos ienest cilvēcē kristāliskās enerģijas. Viņas netraucēs nevienam, ienesot jaunajā apziņā rīta tīrību un kristāliskas domas. Cilvēce cieš no savas vides piesārņošanas, tajā skaitā arī no piesārņošanas ar domu. Mentālajā plānā vajag izdarīt planētas ģenerālo uzkopšanu, tāpat, kā jūs darījāt to astrālajā plānā.

Nākošā planētas attīrīšanas pakāpe ir netīrumu aizvākšana mentālajā plānā. Jūsu jūtas un domas nekalpo tīrībai un priekam, tās piesārņo planētu, un, kamēr jūs netiksiet galā ar negatīvām domām, jūs nespēsiet iziet aiz Zemes mentālā plāna robežām. Aizsegs starp cilvēces mentālo slāni un pārējo mentālo slāni netiks novākts, lai nekalpotu par avotu inficēšanai ar negatīvu, kuru radījusi cilvēce. Mēs ar tevi sāksim radīt mentālus vingrinājumus cilvēka domu pārorientēšanai un to noskaņošanai uz dievišķo plānu.

Es esmu Šastas mentālā plāna Dieviete. Es sastāvu no gaišām kristāliskām enerģijām, un esmu savdabīgs portāls uz nākošajām dimensijām. Pateicoties man un manam portālam, jūs spēsiet iet augstāk pa dimensijām.

***

Dārgā Dieviete Šasta, man gribas saprast vai sajust beztelpiskumu un bezlaiku.

Es sajutu sevi par atomu. Atoms nedzimst un nemirst, nedzīvo, netransformējas...

Netransformējas? Bet kā tad viņš attīstās?

Cikliski. Viņš nodzīvo cikliski kopā ar to vielu, kuras sastāvā ietilpst, piemēram, planētas fiziskais plāns. Viņš var savā nemainīgajā veidā dzīvot tūkstošiem dzīvju, saskaroties ar daudzām apziņām un formām, pie tam pašam paliekot nemainīgam.

Atoms eksistē telpā?

Nē, sevī pašā. Tā ir apziņa, ieslēgta sevī pašā. Paskaties.

Kā atoms es varu būt cilvēkā, augā, krēslā, gaisā utt. Mana dievišķā būtība ir nemainīga un sastāda vispārīgā daļu. Man nav ne laika, ne telpas, visa mana pasaule ir ieslēgta manī.

Kad es ieeju kaut kādas formas sastāvā, visu manu pasauli iekrāso apziņa šajā formā – dzīvā šūnā vai sastingušā formā, ūdenī vai cietā vielā. Tas bagātina manu apziņu un padara mani par universālu vienību, ietilpstošu planētas visumā.

Man nav laika orientieru, es nenovecoju un neatjaunojos, visa mana būtne dzīvo savu dzīvi. Esmu nemirstīgs. Ir iespaids, ka mana gaisma apgaismo tikai manu apvalku, un dzīve man ir redzama tikai manā apkārtnē. Es nedomāju par visu pārējo, un tā nav.

Jā, atcerējos A. Beilijas definīciju, ka jūsu Būtības lielums ir vienāds lielumam, par kādu jūs varat padomāt. Atomam tas ir ļoti mazs, bet liels milzīgai Būtībai.

Ne gluži tā, bet var iztēloties arī tā.

Kā man pareizāk saprast telpas neesamību? Es redzu tevi telpā?

Tas ir tavā domā.

Bet tu taču eksistē ārpus manas domas? Kur?

Mentālais plāns ir līdzīgs sīrupam, kurā pārtek visi domāšanas procesi. Šeit parādās un izzūd formas, tās ir nereālas, taču pastāvīgas un ir atkarīgas no domājošā aktivitātes.

Bet kurš ir domājošais?

Mēs atklāsim šo tēmu pakāpeniski.

Kas tas ir – mentālais plāns?

Tā ir eksistence, kuras pamatā ir domas enerģija.

Ja es esmu atoms, tad, pārejot uz astrālo plānu, es saņemu papildus lādiņu, enerģijas “cepurīti” no augšas, kura paātrina visus manus procesus. Bet pārejot uz mentālo plānu, es taisu izvērsumu no apakšas uz augšu (es, kā Gjuļčataja[1], paceļu pār galvu brunčus). Pie tam es nostājos pāri realitātei. Realitāte izrādās manis iekšienē.

Katra jūsu doma kļūst par jūsu mentālo daļu. Tie esat Jūs – citā izteiksmē.

Iemācies domas skaistumu. Mēs, mentālā plāna dievietes, redzam jūs pirmkārt no domas tīrības un skaistuma redzes viedokļa.

Domai ir jābūt tīrai, izteiktai pienācīgi un skaisti. Domas vienkāršums nav vērtība. Tai jāietver sevī dziļums un skaistums, jābūt izteiktai tā, lai tās jēga atklātos uzreiz. Nav jābūt aizplīvurotai, divdomīgai, izskaidrojamai, paskaidrojamai, attāli saprotamai. Domai kā kristālam – nevar būt izaugumu un netīrumu iekšā un pāri tai. Domas valodai ir jābūt dzidrai un skaidrai. Fiziskajā plānā jūs esat iemācījušies tādā mērā aptumšot domu, ka tā ir sākusi kalpot par jūsu slazdiem – jūs sapinaties pašu domās un veidojat paši sev mentālas lamatas. Mentāli sablīvējumi, loģiskas izlocīšanās, apgāzumi – tas ir lieki.

(...)

Pateicos tev, dārgā Dieviete Šasta!

 

Pievienots 04.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/meditatsii-u-gori-shasta

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “Гюльчатай” – viena no personāžiem mākslas filmā “Baltā tuksneša saule”, tāda paša nosaukuma datorspēlē un virknē grāmatu, televīzijas programmu un anekdošu. (Tulk. piezīme)