Meditācija ar Tētiņu Baikālu

(ceremonijā “Augšupcelšanās Krēsls” Severobaikaļskā)

24.07.13.

Audioversija

Šodien sakaros ar mums ir Tētiņš Baikāls. Kamēr mēs gatavojāmies meditācijai, Viņš bija viens, bet tagad Viņš ir atnācis ar “harēmu”. Ap viņu ir daudz sievišķo enerģiju – Viņš ir atnācis ar palīdzēm.

Mēs klausāmies, Tētiņ Baikāl, ko tu mums gribēji teikt.

Viņš saka: “Jūs ar savu darbu visas zivis man aizbaidījāt!(Joko. Tētiņš Baikāls deva mums uz mūsu braucienu laiku lielisku karstu laiku. Tas atnāca pēc ieilguša aukstuma. Tajā stundā, kad mūsu brauciens un darbi beidzās, atkal sākās lietus. Tas līst gandrīz bez apstājas jau otro dienu.)

Baikāls apsveic mani ar to, ka es atkal esmu pie viņa viesos. “Tu jau trešo reizi pie manis atbrauc, es zinu.

 

Un tagad caur mani jūsos iet tieviņi gaiši zelta pavedieniņi, un Baikāls caur mani savienojas ar katru no jums, diagnosticē, iztausta vai vienkārši iepazīstas. Mēs tagad esam pieslēgti vienam “kopējam kabelim”. No mums iet gaiši mirdzoši pavedieniņi, un tie visi šeit savienojas (augšā grupas centrā).

Lūk, ko es gribu teikt, mans bērns, kādēļ esmu atnācis. Jūs visi, protams, sapņojat augšupcelties uz gaišām pasaulēm. Jūs pastāvīgi lūdzat Man kaut ko: te vienu, te otru, te trešo, un Es labprāt jums palīdzu (rāda uz savām palīdzēm). Taču tai pat laikā Es esmu atnācis jums lūgt, atnācis paklanīties jums, cilvēku dzimtai. Jūs varētu radīt tādu situāciju Baikālā...

(Tas ir lūgums pēc saudzīgas attieksmes pret dabu.)

Cilvēki pārāk nepārdomāti ir sākuši izstrādāt manas bagātības, bojāt, ķēpāt, lauzt, bet šī vieta ir unikāla, dziednieciska, un tikai no pašiem cilvēkiem ir atkarīgs, kā viņi šeit uzvedīsies.

Kam varu palūgt? Tikai tiem, kas šeit dzīvo, lai viņi pastiprinātu rūpes par dabas bagātībām, par ūdens tīrību, lai viņi nepiekustu rūpēties par Mani, lai viņi sāktu vismaz kaut kādu kampaņu, varbūt pat viskrievijas kampaņu par šo vietu norobežošanu no cilvēka.

Baikāls rāda man sevi: tik smalka šo tīro, šo kristālisko dievišķo vietu sajūta, tas ir, tās ir tādas īpašas unikālas vietas, kuras vajag saudzīgi saglabāt. Skan vārdi:

Nacionālais Rezervāts (Nacionālais Parks).

Tētiņš Baikāls lūdz to, lai šeit, apkārt visam Baikālam, būtu oficiāli atklāts kaut kāds īpašs, ar statusu, Nacionālais Rezervāts, kur nevienam nebūtu tiesības cirst kokus, lauzt akmeņus, kaut ko spridzināt, būvēt, kur pagadās, pat vadāt cilvēkus ekskursijās, kur vien patīk... ar vienu vārdu, pastiprināt kontroli.

Varu padalīties iespaidos: es tikko kā atbraucu no ASV. Tur Nacionālajos Parkos ir oficiāli strādājoši reindžeri, kuri skatās, lai tiktu ievēroti noteikumi norobežojamās vietās. Piemēram, tur ir pļavas (meadows) – vienkārši zāļaini klajumi, kādu pie mums šeit ir tūkstošiem. Mežā stāv sekvojas, bet starp tām pļava, klajums. Reindžeri stingri raugās, lai cilvēki neietu klajumā, nebradātu zāli, staigātu tikai pa taku. “Sekvojas Parkā” pie mums pienāca reindžers-sieviete un palūdza iet stingri pa taku.

Tie ir pastāvīgi dežurējoši darbinieki, ne brīvprātīgie, viņiem ir forma, viņi ir apgādāti ar binokļiem, skaļruņiem, dzīvniekus aizbaidošiem līdzekļiem. Tie ir cilvēki, kuri profesionāli apsargā dabu.

Visās interesantās apmeklējamās vietās ir novietotas tualetes, visur ir kartes, norādītāji, visur ir autobusi, visur ir iekārtotas takas. Pat ir izliktas laipas virs geizeriem: nedod Dievs, tu spersi soli blakus laipai un applaucēsies.

Te ir rūpes gan par dabu, gan par cilvēkiem, tas ir, viss dabas mantojums ir saglabājies, taču cilvēki var to visu apskatīt. Lūk, kāda ir idejas būtība: nenorobežot no cilvēkiem, taču tai pat laikā saglabāt visu dabas vienotībā, ekoloģiskā līdzsvarā. Reindžeri aizbiedē lāčus, tāpēc ka tie nāk pie cilvēkiem, lai viņu pabarotu, bet reindžeri cenšas atstāt tos savvaļā. Visur stāv plāksnītes: ļaujiet dzīvniekiem palikt brīviem (wild).

Tētiņš Baikāls (kā es atšifrēju šo lūgumu), lūdz visus, kas šeit ir klātesoši, ielikt ne tikai savu sirdi, savu enerģiju, savas domas un nodomus Baikāla aizsardzībā, bet arī veikt darbības, rīkoties, tas ir, mums ir jāizdara kaut kādas kustības: jārada projekti, jāceļ kājās sabiedrība, jāatrod cilvēki, jāaiznes, jāpieprasa, jāizstrādā, jāatrod fonds, jārada sabiedrība utt.

Ir vajadzīgs Nacionālais Rezervāts apkārt visam Baikālam. Tas visiem ir skaidrs, taču neviens to nedara.

Bet, saka Tētiņš Baikāls, tu aiznesi manu domu. Tu to pareizi atšifrēji. Un, ko Es vēl gribētu – saglabāt nacionālās minoritātes: cilvēcisko unikalitāti arī vajag saglabāt (rāda, kā piemēru, indiāņu rezervācijas Amerikā). Radīt varbūt nevis rezervācijas, bet ciemus, kur ir nacionālā programma tautu kultūras saglabāšanā. Saka, lai būtu sirds, mīlestība un nauda priekš tā, tāpēc ka, saka, tas viss strauji aiziet.

Bet tu jūti, ka enerģijas te, ap Mani, ir nekrieviskas?

Mēs visi jūtam šeit citas enerģijas, nekrieviskas, tiesa? Un šo nacionālo dārgumu arī vajag saglabāt, vienkārši vajag saprast tā vērtību.

Es, saka, tūkstošiem gadu ilgi esmu mijiedarbojies ar šīm Dzimtām, Es viņas zināju, viņas ar mani sazinājās, un pēkšņi Es redzu, ka viņu kļūst arvien mazāk, mazāk, viņas izmirst. Un es prasu nacionālo programmu saglabāšanu.

Redzat, kādi nopietnu uzdevumi tiek izvirzīti. Viena lieta ir būvēt nākotnes pilsētas, bet cita liet – saglabāt to, kas ir. Ir krievu sakāmvārds: “tev ir – nenovērtē, pazaudēsi – raudi[1]”.

Tētiņš Baikāls lūdz, lai tomēr visa pasaule šo lietu atrisina, nevis viens, divi cilvēki, bet visa pasaule. Rada sabiedrības, raksta uz vietnēm, laikrakstos, organizācijām, kuras var palīdzēt.

Celt kājās ļaudis uz to – lūk, tā, lūk, lūdz.

Es, saka, saprotu, ka katram no jums atsevišķi tas neizdosies. Tas ir grūti.

Bet jūs taču saprotat, kur jūs dzīvojat, un ka “vieta uzliek pienākumu”.

Jūs šo vietu novērtējat nepietiekami, tāpēc ka neko nedarāt, lai to saglabātu.

Bet tagad Es esmu ataicinājis šurp senās vecās Dzimtas, ar kurām es mijiedarbojos Baikālā. Un, lūk, viņas ir šeit, tūlīt atsūtīšu šurp.

Sajūtam šīs enerģijas. Tāds spēks sāka nākt, stipri, “dzelžaini” cilvēki ir atnākuši. Un viņi saka:

Tagad mēs atdosim jums savu spēku, jo tie esam mēs, kas palūdza Baikālam uzstāties par šīs vietas aizsardzību. Mēs katram no jums tagad atdosim spēku, ar kuru jūs spēsiet veikt šo ārkārtīgi svarīgo uzdevumu, kuru mēs jums dodam.

Mēs zinām, kad daudz cilvēku nostājas Baikāla aizsardzībā, ka daudz ir izdarīts, taču nav novests līdz galam. Un katrs no jums tagad saņem šo spēku, ņemiet, pieņemiet, kļūstiet tikpat stipri kā mēs, un pildiet mūsu uzdevumus.

Tas viņiem pat nav lūgums. Tas skan kā pavēle. Nē, ne tā, ka pavēle... viņiem vienkārši nav vairāk neviena, uz ko cerēt. Maz, kas viņus dzird.

Un tagad vienkārši izjūtiet, kā jūsu priekšā stāv evenku, tungusu un citu seno piebaikāla tautu Seno Dzimtu Būtības, un viņi liek jums rokas uz pleciem vai ievieto savu sirdi jūsu sirdī, vai jūsu rokās nāk šis senais spēks, vai tieši galvā. Katrs to pieņems savā veidā – šo Dzimtu Spēku, Dzimtu Viedumu, lielas spējas līdzcietībai, dabas izpratnei, šo enerģiju jušanai. Šī darba svarīguma sajūta atnāks pie jums caur šīm enerģijām... Viņi saka:

Jūs – tie esam mēs tagad. Mēs nodevām sevi jums, iegājām jūsos. Lai ar nelielu daļiņu, ne obligāti pilnībā... Mēs kļuvām par jūsu spēku... Mēs nodevām savu karmu (uzdevumus) jums...

***

Sakiet, ko jūs jūtat, kādas domas jums nāk, kādas jūtas?

– Lielas enerģijas sajūtamas...

– Pa kājām iet ļoti spēcīga plūsma...

– Un rokās tāda spēcīga plūsma nāk...

– Es sajutu, ka viņi ir atnākuši, minūtes 5-10 pirms tam, kad tu pateici...

– Baikāls skatās, kā viņi ir novērtējuši mūsu grupu.

Mēs šodien ar Ludmilu apspriedām, ka viņi pa darba laiku deva mums labu laiku, un, tikko kā mēs beidzām, minūte minūtē sākās lietus, un līst, un līst, tas ir, deva mums iespēju pastrādāt, atpūsties, bet par to viņi palūdza vai pat pieprasīja, lai mēs stātos Baikāla, visa dabas pirmatnējīguma aizsardzībā.

Mēs vakar bijām tādā dievišķīgā vietā... (tīrā neskartā apvidū pie Neručandas upes).

Nu ko, katrs tagad apsolīs, ka izdarīs visu, ko spēs.

Katrs pats klusiņām pateiks.

Ja reiz pie mums atnāca ar godinājumu Tētiņš Baikāls, nav kur sprukt.

Strādāsim planētas un visu cilvēku labā.

 

Saglabāsim Baikālu!

25.07.13.

13 07 31 03

 

Saglabāsim dabu

 

Jā... iedomājieties, ka vēl 5 minūtes pirms šīs meditācijas man pat prātā nenāca, kas atnāks un ko teiks. Tāds Spēks atnāca un ļoti grūtu uzdevumu mums iedeva. Es aicinu visus, kas var mums palīdzēt, atsaukties un atsūtīt savus priekšlikumus, idejas un rakstus uz mūsu vietni sanatkumara.ru. Apvienojam mūsu pūles, palīdzam Tētiņam Baikālam saglabāt savu spēku un tīrību.

 

Tagad visi mani pēdējie ceļojumi un iesvētīšanas Sekvojas parkā par “dabas aizstāvi” ir izkārtojušies loģiskā rindā. Mēs pabraucām pa ASV Nacionālajiem Parkiem, lai savām acīm pārliecinātos, ka var saglabāt dabu un tai pat laikā dot iespēju jebkuram cilvēkam ieraudzīt visus dabas brīnumus, tas ir, padarīt pieejamu to, ko grūti būtu ieraudzīt bez civilizācijas.

Nacionālie parki atšķirībā no rezervātiem ir ierīkoti priekš cilvēkiem. Viss dabas skaistums un unikalitāte nav paslēpti un nav norobežoti no cilvēka, bet viss ir izdarīts tā, lai minimāli traucētu ekoloģijai un dabas līdzsvaram, dabas tīrībai un šķīstumam.

13 07 31 04

Visu dabas pieminekļu teritorijās ir uzstādīti norādītāji, plāksnītes, kas stāsta par unikālās dabas vietas izveidošanās procesiem, par tās vēsturi, par dzīvniekiem, kuri mīt šajos apgabalos utt. Parkā “Sekvoja” atsevišķām pašām vecākajām un lielākajām sekvojām pat ir piešķirti vārdi.

13 07 31 05

13 07 31 06

 

13 07 31 07

 

13 07 31 08

13 07 31 09

13 07 31 10

13 07 31 11

 

Svarīga piezīme: visās, pat pēc pirmā acu uzmetiena diezgan tuksnesīgās vietās, ir uzceltas un tiek tīrītas tualetes. Katrs no mums ir redzējis to krievu variantā un novērtēs tādu celtniecību kā svarīgu detaļu cilvēka ērtībai un dabas tīrībai. Tā ir ļaužu kultūra. Tā ir cilvēka civilizētība un saprātīgums.

13 07 31 12

13 07 31 13

 

13 07 31 14

13 07 31 15

Ieeja Nacionālajos Parkos ir par maksu. Visos galvenajos Parku punktos stāv informācijas punkti, kur jūs varat uzzināt par visām ceļojumu detaļām. Ir arī kafejnīcas un veikaliņi, kā ar pārtiku, tā arī ar suvenīriem.

13 07 31 16

13 07 31 17

Lielos parkos ir daudz autobusu-šatlu, kas pārvadā apmeklētājus diezgan lielos attālumos un iet bieži, vairākus reisus stundā. Ir arī cita tehnika, kura apkalpo parku, stāvvietas u.c

Parkā Josemite pat braukā vilcieniņš (autobuss ar atklātiem vagoniņiem), un tā maršruts ilgst apmēram divas stundas. Autobuss brauc ar ekskursiju vadītāju, kurš brauciena laikā stāsta par ievērojamām vietām. Tā ir maksas ekskursija, kura dod iespēju aplūkot Parka Josemite krāšņumus – gigantiskas klintis, ūdenskritumus, dažādus koku veidus un ceļā satiekamus dzīvniekus īsā laikā.

13 07 31 18

Prātošanai par transporta nodrošinājumu gribu piebilst par ātrās palīdzības dienesta aprīkojumu. Mūsu acu priekšā helikopters aizveda sievieti, kura salauza kāju uz tūristu takas. Pie viņas atnāca glābēji ar nestuvēm, bet pēc tam viņus visus uzņēma helikopters.

13 07 31 19

Parkos visur ir iekārtoti moteļi, telšu pilsētiņas, visur ir lieliski ceļi un daudz autostāvvietu.

13 07 31 20

13 07 31 21

Parku visur apsargā reindžeri, kuriem ir aprīkojums savvaļas dzīvnieku atbaidīšanai, binokļi u.c. Viņiem ir arī skaita forma un mugursoma aprīkojumam, viņi staigā cepurēs ar platām malām un kalnu zābakos. Reindžeri uzmana kārtību parkos un apsargā cilvēku no dzīvniekiem un dzīvniekus no cilvēka. Viņi uzmana arī tās teritorijas, kur ir aizliegts iet ne pa taku, lai neizbradātu augus vai vecu koku saknes. Dažas takas ir nožogotas. Bīstamās vietās nožogojumi ir augsti un neļauj nokrist vai nogriezties no takas.

13 07 31 22

13 07 31 23

 

13 07 31 24

13 07 31 25

Tūristi ir īpaši pateicīgi par, lūk, tādām kāpnēm, kuras dod iespēju jebkuram cilvēkam nonākt nepieejamas klints virsotnē.

13 07 31 26

13 07 31 27

Rezultāts tādai saudzīgai un gādīgai attieksmei kā pret cilvēku, tā arī pret dzīvniekiem ir savvaļas dzīvnieku esamība uz takām mežā. Mūsu klātbūtnē reindžers aizskrēja pie lāča ar raķešu pistoli un ar skaļu kliedzienu piespieda viņu aizbēgt, lai lācis nepārvērstos par diedelētāju.

13 07 31 28

13 07 31 29

 

13 07 31 30

13 07 31 31

13 07 31 32

13 07 31 33   13 07 31 34

13 07 31 35   13 07 31 36

13 07 31 37   13 07 31 38

13 07 31 39

Neskatoties uz dažiem ierobežojumiem, mēs Parkos jutāmies gaidīti viesi, brīvi pastaigājoties, izmantojot visus civilizācijas augļus un baudot ceļojumu ar ļoti spilgtiem iespaidiem par mūsu Māmuļas-Zemes dabas brīnumiem un krāšņumiem.

13 07 31 40

13 07 31 41

 

13 07 31 42

Noslēgumā man gribas nedaudz pastāstīt par paijutas cilts indiāņu nacionālās rezervācijas apmeklējumu pie Piramīdas ezera. Mēs ieraudzījām, ka indiāņu kultūra tiek saglabāta, veicināta un atbalstīta materiāli. Mēs ieraudzījām brīnišķīgu nacionālās kultūras muzeju.

13 07 31 43

13 07 31 44

Muzeja iekšienē ir lieliski noformēta un bagāta ekspozīcija, kura stāsta par sadzīvi, dabu un cilts cilvēkiem. Ir ļoti daudz cilvēku foto, ir brīnišķīgi rokdarbnieču izstrādājumi, ir arī novada dabas – augu, putnu un dzīvnieku – ekspozīcija. Muzejs ir bezmakasas.

13 07 31 45

13 07 31 46

 

13 07 31 47

Mēs noklausījāmies cilts pārstāvja lekciju par tautas vēsturi un kultūru. Muzeja centrā atrodas zāle tādām lekcijām. Indiānis pastāstīja mums, ka viņa cilts senči ir no Baikāla rajona un ka daudzas ciltis ir atnākušas no Baikāla caur Aļasku uz Amerikas teritoriju un izklīdušas pa kontinentu. Bet novadpētniecības muzejā Ņižņeangarskas pilsētā, otrādi, uzskata, ka vietējo tautu senči ir Amerikas indiāņi.

13 07 31 48

Un gleznas ir brīnišķīgas un pārsteidzošas. Šeit ir izstādītas gleznu no muzeja un veikaliem fotogrāfijas. Mēs pie Baikālā neredzējām tādas brīnišķīgas nacionālas gleznas, kaut arī bijām gan muzejos, gan gleznu galerijā.

13 07 31 49

13 07 31 50

 

13 07 31 51

13 07 31 52

13 07 31 53

13 07 31 54

Bet šis nav muzejs, bet nelielas viesnīcas foajē noformējums. Tas dara godu jebkuram muzejam, tik daudz brīnišķīgu eksponātu šeit ir izvietots.

13 07 31 55

13 07 31 56

 

13 07 31 57

Mēs iepazīstamies ar pasaules sasniegumiem Dabas Nacionālajos Parkos, lai ieraudzītu Baikālu tādu pašu – iekārtotu un saglabātu tīrībā un mierā. Lai ieraudzītu kā no jauna atdzīvojas un iemirdzas vietējo tautu kultūra. Un lai katrs cilvēks varētu iepazīt dabas, pēctečiem mūsu saglabātas, skaitumu, daudzveidību un neskartību.

 

Pievienots 31.07.2013, 01.08.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/meditatsiya-s-batiushkoy-baykalom

Tulkoja Jānis Oppe


[1] “имеешь - не ценишь, потеряешь – плачешь” (Tulk. piezīme)