Praktiskais darbs pie Baikāla ar gaisa enerģijām

13 07 31 01

Audioversija

21.07.13.

Sākumā mēs sagatavosim sevi šim darbam. Iezemēsimies, no sirds centra aizsūtīsim ugunīgo lodi planētā Zeme, mīlestībā un pateicībā, un aiziesim ar ugunīgu lodi līdz pašam planētas centram..

Un tādu pašu ugunīgu lodi ceļam pa sutratmu augšup, turp, līdz kurienei mēs varam aizsniegties...

Un atkal atgriezīsimies sirdī. Sirdī dzīvo Debesu Tēvs. Mēs aizsūtīsim viņam mīlestību un pateicību sevis dziļumā, pašā, pašā centrā...

Tagad apzināmies šīs ugunīgās lodes robežas sirds centrā. Sākam ieelpot ugunīgās enerģijas, ugunīgās vibrācijas no apakšas un augšas šajā lodē, piepildot un paplašinot to reizi pēc reizes ar katru elpas vilcienu.

Tagad šī lode aptver ne tikai sirds centru, bet arī trešo-ceturto-piekto čakru. Un atkal mēs ieelpojām un paplašinājāmies līdz nākošajam apjomam...

Un tā mēs tagad piepildīsim (bez čakru nosaukumiem) arvien jaunus torsionu lauka slāņus, apjomu pēc apjoma paplašinoties nākošajās tora telpās. Tors ir uzbūvēts kā sīpols, un mēs ar katru elpas vilcienu piepildīsim arvien jaunus un jaunus šī sīpola slāņus, paplašinoties un paplašinoties. Ieelpojām uguni un gaismu, piepildījāmies un paplašinājāmies izelpā, un kļuvām par lieliem ugunīgiem toriem, Merkabām.

Mēs jūtam, ka katrs elpas vilciens dod mums jaunas enerģijas, un pieaugam apjomā, palielinoties, paplašinoties, izaugot, caururbjot telpu ar savu domu...

Un tagad mēs šajā Gaismas Ķermenī paceļamies, atgrūžamies ar kājām no zemes un lidojam augšup...

Un mēs esam kā eņģeļi tagad, mēs raugāmies lejup un redzam zem sevis Baikālu, kurš strauji samazinās, un krasts ātri attālinās...

Mēs redzam kokus, kuri aug krastā, smilšu strēli, kraujo krastu, Baikaļskas ciemu un tālāk Baikaļskas grēdu...

Palidojam virs Baikaļskas grēdas un virs ezera. Mēs varam ieraudzīt kalnu virsotnes, slepenas takas, upes, ūdenskritumus, mežus, mēs redzam ciematus šur un tur, ceļus, Baikālā mēs redzam laiviņas...

Mēs taisām arvien plašākus savus lokus, mēs tagad aplūkojam vēl lielāku telpu, ceļamies uz augšu, lūk, jau arī Barguzinskas grēdu mēs redzam tajā Baikāla pusē. Palidojam virs tās, vērīgi to aplūkojam. Tur vairs nav ne taku, ne ceļu, ne ciematu, tur ir mežonīga, mežonīga vieta...

Mēs redzam Baikālā ietekošās divas upes – Augšējo Angāru un Kičeru. Paskatieties uz to grīvām, starp tām arī ir grēda. Jūs jūtaties lieliski, viegli...

Skatieties, cik viegli jūs lidojat, cik jūs skaidri redzat visu telpu savā priekšā, kā ērglis...

Sajūtam gaisa kvalitāti virs Baikāla un kalniem, piepildāmies, ar pilnu krūti ieelpojam šo kristālisko, ar tīrību un ozonu piepildīto gaisu, izjūtam līdz galam gaisa bagātību šajā vietā. Gaisa un ūdens kvalitāti var salīdzināt ar cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc ka tās ir enerģijas un vielas, kuras piepilda viņa ķermeni.

Piepildām visu savu ķermeni ar šo brīnišķīgo kristāltīro gaisu, attīrām katru šūniņu, metam prom no sevis balastu un sadedzinām to. No roku pirkstiem, no kāju pirkstiem, no pirmās čakras uz leju, no sahasraras uz augšu, no visām pārējām čakrām no priekšas un no aizmugures metam prom netīrā gaisa un ūdens balastu, sadedzinām to un piepildāmies ar rīta, saules tīrību, svaigumu, skaidrību, lielisko karsto laiku. Mēs varam no visām porām izspiest balasta atliekas, kuras mēs spējam šodien aizvākt. Izspiežam no visām porām, no katras šūniņas!

Šūnu līmenī strādājam ar šūnas elpošanu, un katra šūna tagad gan ķermeņa iekšienē, gan ārpusē atdzīvojas! Visas asinis, visa limfa, mūsu minerālais skelets, visi orgāni, nervu sistēma, viss, viss kļūs jaunāks un attīrās. Bet mēs lidojam gluži kā bultas apkārt Baikālam, virs viņa, virs kalniem, virs upēm, un katra šūniņa gavilē, attīrās un atsvaidzinās, kļūst jaunāka.

Sajūtiet, ka viss jūsu torsionu lauks, visa Merkaba ir piepildījusies ar šo kristālisko gaisu, jūs jūtat viņa kvalitāti, un tagad mēs pacentīsimies salīdzināt gaisa un enerģiju kvalitāti virs Baikāla ar to pilsētu kvalitāti, kurās jūs dzīvojat.

Sākumā aizlidojam un paskatāmies gaisa kvalitāti virs Severobaikaļskas. Tā tomēr ir ļoti tīra pilsēta, bet tur ir dzelzceļš un automobiļi. Palidojam virs Severobaikaļskas un ieelpojam gaisu tur. Pacentieties sajust atšķirību. Mēs sākām smakt, vai nav tiesa?

Atgriezīsimies atpakaļ un atkal paelposim šeit brīnišķīgo gaisu. Bet tagad pastrādājam ar Krievijas pilsētām. Mēs piepildām savus smalkos ķermeņus ar šo brīnišķīgo enerģiju, it kā mēs būtu liels konteiners. Mēs esam apgādājušies ar šo gaisu, un tagad mēs lidojam uz Krasnojarsku. Nostājamies virs viņas un paskatāmies, kāds tur ir gaiss. Mums nav, ko elpot. Izlaižam Baikāla kristālisko gaisu uz šejieni. Un skatieties, iznāk ozona caurums. Mūsu gaiss ir kļuvis par tādu tīru šķīvīti virs pilsētas, bet apkārt ir savākušies melni mākoņi. Mēs varam tagad šos mākoņus sadedzināt...

Lūk, jau mākoņi ir pārvērtušies gaišos, mirdzošos. Mēs atgriežamies pie Baikāla, un tagad katrs lido uz savu pilsētu...

Sākumā mēs pilsētas gaisu savācam piciņā, sadedzinām visus izdedžus, netīrumus, kvēpus un smogu ar balto, violeto, varavīkšņaino, ceriņkrāsas liesmu, ar gaiši rozā... ar kādu gribat, var sadedzināt ar Omni-Reiki vai ar kādu citu augstu, piemēram, Diženās Dievietes, kanālu... Pēc tam dosim savu gaisa porciju, novietosim to virs pilsētas. Mēs dodam pilsētai attīrīšanās programmu. Šī programma tagad ieies gan mākoņos, gan ūdenī, gan pilsētas gaisā. Un, iespējams, ja atkārto tādus vingrinājumus no rīta, kad jūs pamostaties savā pilsētā, tad varat būtiski ietekmēt gaisu. Aizlidojiet uz Baikālu, ievelciet pilnu krūti gaisa, sadedziniet netīrumus un kvēpus virs savas pilsētas un atdodiet pilsētai tīro gaisu.

Mēs daudz neekspluatēsim Baikālu. Mums ir milzīgs kristāltīra gaisa rezervuārs – Ziemeļpols. Mēs atcerēsimies, ka, kad mēs sasaldējam ūdeni, tad viņa centrs tomēr ir netīrs, savāc visus netīrumus no ūdens, tāpēc mēs ņemam gaisu ne pašā Ziemeļpola centrā. Palidojam virs Ziemeļu Ledus okeāna, un šeit mēs tagad paņemam gaisu, te ir neizmērojams daudzums tīras kristāliskas enerģijas, šeit nav ne ražošanas, ne mašīnu, šeit ir tikai okeāns un svaigs gaiss. Mēs varam ņemt kristāliski tīro gaisu šeit, vākt savā milzīgajā gaismas ķermenī un nest viņu uz savu pilsētu. Izdarām tā...

Šeit virs pilsētas mēs saspiežamies līdz pilieniņam, atdodot visu, lidojam atpakaļ uz Ledus okeānu, atkal piepildāmies ar tīrību un kristāliskumu un lidojam atpakaļ...

Tagad visi kopā domās savienojamies lielā aplī, savācam gaisu atkal, savācam kristālisko enerģiju un lidojam uz Maskavu. Neaizmirstam Piemaskavu – šeit ir daudz rūpnīcu, ražošanu, mašīnu, benzīntanku... kā te tikai nav! Mēs visu to tagad akurāti attīrām un piepildām Maskavas gaisu ar Ledus okeāna kristālisko gaisu. Taisām ceļojumu vēlreiz. Atkal... ielaižam Maskavas rezervuārā Ziemeļu Ledus okeānu. Tagad atgriežamies uz Ziemeļu Ledus okeānu, un izdarīsim to pašu ar Sanktpēterburgu. Tur vienkārši ir melnums.

Mēs saspiežam vakuumā visus netīrumus... Vakuumā ienesam savu tīrību... Vēlreiz...

(Darbs ar Ņižņijnovgorodu, Jekaterinburgu, Novosibirsku...)

Paskatieties, cik mums ir palīgu. Ap mums ir tik daudz palīgu!

Lūk, tā jūs varat strādāt arī mājās. Jūs varat to darīt vieni vai grupās. Tagad mēs nobeigsim ar to, ka atkal savāksim gaisu Baikālā.

Salīdzinām gaisu virs Baikāla un virs Ziemeļu Ledus okeāna, pacentīsimies ieraudzīt starpību...

Virs Baikāla gaiss ir piepildīts ar dzīvību, gaismu, siltumu, bet virs Ziemeļu Ledus okeāna gaiss ir auksts, tīrs, kristālisks un nedaudz nedzīvs.

Atgriežamies uz Ziemeļu Ledus okeānu, novietojamies apkārt Ziemeļpolam un sākam piepildīt planētu, tieši no šejienes translējot pa meridiāniem šo kristālisko tīrību, it kā no jums vistīrākā gaisa ūdenskritumi slīd uz dienvidpolu. Pēc iespējas tuvāk virsmai mēs centīsimies no jonosfēras nolaist gaisu uz zemi. Mēs aizejam zemāk un cenšamies piepildīt ar Ziemeļpola un Ledus okeāna jonizēto gaisu un kristālisko tīrību visu pārējo planētu. Katrs strādā ar savu iecirkni, un mēs pa savu daļu nonākam līdz dienvidpolam. Tādējādi, visa planēta mums ir aptverta. Mēs varam savienot ziemeļu un dienvidu polus pa planētas ārējo daļu, lai šī svaigā gaisa lavīna pastāvīgi tecētu lejā no ziemeļiem uz dienvidiem. Nostiprinām šo programmu uz bezgalību...

Tagad mēs uztaisīsim virs katra cilvēka uz Zemes mazu kronīti, kurš pievilks sev šo ļoti svaigo gaisu, šo ļoti tīro enerģiju. Virs katra cilvēka uz Zemes. Septiņi miljardi cilvēku. Mēs nostiprinām šo kronīti, lai padarītu cilvēku pieejamu mūsu enerģijām, lai enerģijas neaizietu velti, bet piepildītu cilvēka smalkos ķermeņus caur šo instrumentu. Ievadām šo kronīti tagad savos smalkajos ķermeņos... paskatāmies, kā tas strādā... Paskatāmies, kā mēs elpojam caur to, vai tas ir. Mēs lūdzam mūsu Palīgus pēc iespējas pastiprināt tā iedarbību uz cilvēku. Mēs saprotam, ka mēs manipulējam ar cilvēci, neviens nelūdza mūs to darīt, taču, ja tas ir iespējams un karmiski nesodāms, tad mēs pacentīsimies aprīkot cilvēci ar tādu smalku instrumentu. Mēs lūdzam atļauju Karmiskajai Padomei un planētas Valdniecei dot iespēju cilvēcei elpot ozonu caur mūsu kronīti.

Valdniece Marija saka: “Es taču ar jums meditēju, jūs manā vadībā visu veicāt, un ar manu visaugstāko atļauju Mēs atļaujam, ka cilvēkiem ir tāds instruments.”

Paskatieties, ka strādā kronītis, kā šūniņas ar to ir savienotas, vai vispār ir sakari, jeb mēs to izdomājām? Kurš var ieraudzīt, izjust ar šūniņām, vai organismā kaut kas ir izmainījies, vai viņš citādi elpo, vai nē?

Ar to mēs beidzam savu darbu.

Pateicamies visiem gaisa elementāļiem un vispār planētas gariem, kuri mums šodien palīdzēja, Valdniecei Marijai un saviem pašu Palīgiem.

13 07 31 02

 

Pievienots 31.07.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/prakticheskaya-rabota-na-baykale-s-energiey-vozducha

Tulkoja Jānis Oppe