Ceļojums pa ziemeļu Baikālu, 2. reportāža

Fotogalerija

Audioversija

20. jūlijā

Pulksten 8 – 20. Augšangāras Jarkas lieguma[1] apmeklējums.

Ekskursija uz Ziemeļbaikāla rajona novadpētniecības muzeju, Nižņeangarskas ciemats[2].

Ceļojums katamarānos no piestātnes “Nižņeangarskas osta” – līdz grēdai “Jarkas sala” (saules vannas, peldēšanās un zvejnieku pusdienas, ūdens ceremonija).

Tā ir viena no pašām spilgtākajām dienām mūsu braucienā, pateicoties spožajai saulei un Baikāla tīrajam ūdenim. Šodien mūsu ekskursija sākās ar novadpētniecības muzeja apmeklējumu, kurš atrodas Ņižņeangarskā – Baikāla pašā ziemeļu punktā.

Ekskursijas vadītāja dzīvi stāstīja par vietējo iedzīvotāju – evenku un tungusu sadzīvi, par novada vēsturi – krievu atnākšanu uz Baikālu, un par mūsdienu vēsturi – Bama būvēšanu un mūsdienu ciematu un pilsētu dzimšanu pie Baikāla.

Liela loma vietējās tautās bija šamaņiem, kuri varēja dziedināt un pat pārvietoties pa gaisu. Iedzīvotāji pamatā nodarbojās ar medībām un zveju.

Līdz ar krievu atnākšanu evenkus sāka apmetināt uz dzīvi lauku mājās, sāka apmācīt skolās. Un vēl krievi atveda degvīnu un sāka pret to no evenkiem mainīt dārgās zvērādas un zivis.

Tagad visas tautības ir sajaukušās, un pamatiedzīvotāji ir pārkrievojušies. Ziemeļbaikāla rajons ietilpst Burjatijas Republikas nacionālā veidojuma sastāvā.

 

Pēc muzeja apmeklējuma mēs sadalījāmies divās grupās. Viena brauca līdz smilšu strēlei – Jarkas salai, kuterī, bet otra katamarānā. Šīs smilšu strēles kopējais garums ir apmēram 25 km (ar pārtraukumiem). Šaura strēle, dažās vietās platumā līdz 50 metriem, izveidojusies no smiltīm, kuras uz Baikālu ir atnesušas divas upes, ietekošas šajā vietā. Augšējā Angāra un Kičera[3]. Dibens blakus strēlei sasilst, pateicoties tam, ka šeit ir sekls, tas ir smilšains un tīrs.

Mēs veicām ūdens Ceremoniju. Es piedāvāju ieiet ūdenī un iztēloties sevi kā ciptlanētieti, kurš tikko kā ir atnācis uz ūdens planētu un ūdeni redz pirmo reizi dzīvē. Bija vajadzīgs sajust un atklāt sev ūdeni no jauna – enerģētiski, informatīvi, kristāliski, emocionāli, pēc taustes, pēc skaņas un garšas un tml.

Mēs visi dalījāmies savos iespaidos cits ar citu. Pēc tam mēs atzīmējām, ka ūdens ir planetārās apziņas nesējs, ka ūdens atceras enerģijas, viņā ieliktas, un viņu var programmēt ar labām domām un jūtām. Un beigās mēs ar mīlestības un pateicības vārdiem dalījāmies ar Baikālu ūdenī, mūsu atvestā no dažādām Krievijas malām.

Ūdens tomēr izrādījās auksts.

Pēc peldēšanās mēs papusdienojām ar ceptu omuli ar rīsiem un sēņu picu, kuru pagatavoja Ludmila Mihailovna, ar zāļu tēju. Šajā dienā bija tik karsta saule, ka mēs visi nedaudz iedegām. Atpakaļceļā mēs samainījāmies ar transportu – kas brauca ar katamarānu, šoreiz brauca mājās ar kuteri. Uz katamarāna mūs pavadīja vēl viena lieliska ekskursiju vadītāja Helēna, iemīlējusies savā novadā. Viņa pastāstīja visus vietējos jaunumus un dalījās savās zināšanās par dabu, ekoloģiju un dzīvnieku pasauli Baikāla rajonā.

 

21. jūlijā.

Pulksten 9 – 17. Vienas no skaistākajām Ziemeļu Baikāla vietas apmeklējumiem (skatu laukumiņi ar labākajiem skatiem uz Baikālu – dabas pieminekli, pirmatnējā cilvēka pieturvietas),

Ludarjas zemesrags[4] (saules vannas), uz ugunskura pagatavotas pusdienas, peldēšanās Baikālā.

Rīts sagaidīja mūs ar žilbinošu sauli. Šī diena bija pārpilna ar Baikāla krāšņumiem. Sirmais Baikāls nostājās priekšā visā savā diženumā. Mēs atbraucām uz Ludarjas zemesragu Baikaļskas ciema[5] tuvumā, līdz kuram gājām ilgāk par stundu. Apbrīnojamais Baikāls šodien sagaidīja mūs ar pilnīgu bezvēju. Ūdens krāsa mainījās no zilas līdz zilganzaļai, mākoņi mirdzēja saulē un veidoja ezera spogulī sniegbaltus stabus. Šķiet, šī ir viena no pašām interesantākajām vietām Ziemeļu Baikālā, kur augstais stāvais krasts atklāja mums gandrīz pusi ezera.

Mēs apmeklējām vairākas alas, tiesa, nelielas.

Augstās kraujās klintis ir pārklātas ar mārsilu, maigiem kalnu ziediem, bet vietām ir sastopami pat ēdelveisi. Mēs gozējāmies akmeņainajā pludmalē, peldējāmies vēsajā ūdenī un meditējām.

Šodien mums bija gaisa stihijas diena. Es izdarīju audioierakstu no mūsu praktiskās meditācijas mūsu Krievijas lielo pilsētu gaisa un enerģētikas dziedināšanā caur savienojumu ar tīras un kristāliskas enerģijas un jonizēta gaisa vietām, kuru piedāvāju jums paklausīties. Bez tam, mēs pabijām Akašas Hronikās, lai daļa no mums atcerētos savas inkarnācijas šajās vietās.

Atkal pusdienojām ar barību, pagatavotu uz ugunskura – sēņu zupu un salātiem, un dzērām garšīgu tēju, pagatavotu pēc vietējām receptēm ar pienu.

 

Pievienots 26.07.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/puteshestvie-po-severnomu-baykalu-reportazh-2

Tulkoja Jānis Oppe


[1] “Верхне–Ангарский заказник Ярки” (Tulk. piezīme)

[2] “п. Нижнеангарск” (Tulk. piezīme)

[3] “Кичера” (Tulk. piezīme)

[4] “Мыс Лударь” (Tulk. piezīme)

[5] “с. Байкальское” (Tulk. piezīme)