Un ja to izdarīs visi pasaulē?

15.07.13.

13 07 23 02

Cik viegli ir, kad mīli, un cik grūti, kad tu meklē mīlestību.

Daži no mums ir veltījuši savu dzīvi mīlestības meklējumiem – “pusītes”, “dvīņu liesmas”, “izredzētā” un tā tālāk meklējumiem. Tie ir mīlestības meklējumi, cerībā, ka tā kaut kur ir, un to vienkārši vajag atrast.

Man semināros bieži jautā par “dvīņu liesmām”, bet daži autori raksta par īpašiem cilvēkiem priekš jums, saucot viņus dažādi, piemēram, “dvīņu liesma”, “karmiskais dvīnis” u.c., par tiem, kas var dot jums “īstu mīlestību un īstu laimi”.

Pēc manām domām, jūsu dvīņi – tie ir tie, kam ir viena dvēsele ar jums, jo dvēselei ir vairāki fiziskie ķermeņi vienlaicīgi uz planētas, taču viņi ir tik vienādi, ka nevar apmācīt cits citu un nav paredzēti būt par “pusītēm”. Viņi pavadītu dzīvi vienādu īpašību cīņā. “Izredzētais” – tas ir tas, kam ir kontrakts ar jums dvēseles līmenī, bet “pusīte” – tas ir cilvēks, kura īpašības ir papildinošas, pretējas jūsu īpašībām, nevis identiskas, teiksim, jūs esat jautrs cilvēks, bet “pusīte” bieži skumst, jūs esat enerģisks, bet “pusīte” neizdarīga utt. Bet mums biežāk liekas, ka cilvēkam, kuru mēs meklējam, ir jābūt tādam pašam kā mēs.

Īpaši cilvēki visiem ir viņu karmiskā grupa, dvēseles, kurām ir vienošanās apmācīt citai citu, atkal tikties šajā dzīvē, lai pieņemtu citai citas tādas, kādas viņas ir, bet negatīva karma ir tas liktenis, kurš jūs sagaida, ja jūs nepieņemsiet viņas kā sev tuvus cilvēkus. Dvēselei ir jāstrādā, nevis jāatpūšas, tāpēc svētlaime – nepavisam nav tas, kas priekš mums ir sagatavots šajā pasaulē.

Karmiskās grupas tuvo cilvēku nosaukumiem nav nozīmes, visbiežāk tie ir vīrs un sieva, mīļākie, bērni vai vecāki, tas ir, pats pirmais saziņas loks. Ir nozīme nepareizai mīlestības izpratnei dažiem no mums. Meklējošiem cilvēkiem liekas, ka, lūk, “atnāks mīlestība”, atnāks mana laime, un viss pasaulē būs “ne tā”, kā bija, ar šo tuvo cilvēku arī pasaule kļūs citāda... Kur gan tu esi, mans ilgotais? Kur gan tu esi, mana mīlestība?.. Ir pagājuši divi, trīs, četri cilvēki blakus jums, bet “īstās” mīlestības joprojām nav...

Bet vai jūs varat pievilkt mīlestību, ja nemīlat paši? Nemīlat sevi, piemēram? Vai jūs varat būt pāris mīlošajam, ja jūs nevarat mīlēt? Vai neliksies kaitinoša sveša pieķeršanās, gādība un pat mīlestība? Vai jums būs vajadzīgs tas cilvēks, kuru jūs nemīlat?

Kā jūs sajutīsiet, ka esat mīlēti, ja krūtīs nepukst mīloša un mīlestību jūtoša sirds? Kāds prieks ir dvēselē par to, ka kāds izjūt mīlestību, bet jūs – nē? Saprotiet, ka jūs gribat kļūt par svešas mīlestības patērētāju.

“Man dzīvē nav bijis normāla seksa”, – saka sieviete, kurai ir bijušas trīs laulības. Vai seksā ir vaina? Sekss ir lakmusa papīriņš attiecībām, kuras SIEVIETEI ir jānodibina. Mīlestības tajās laulībās nav bijis, mīlestības, kura SIEVIETEI ir jāatrod savā sirdī un jāatspoguļo viņa vīrietī, jāiemāca vīrietim mīlēt, atklājot viņā mīlestības vērtības izpratni, un jāatjauno vēlēšanās mīlēt. Vīrietis sniedzas pēc mīlestības, kuru sieviete spēj dot.

Lai atceramies, ka tumsa paņem, bet gaisma atdod. Vīrišķais sākums ir tumšais sākums, ģenerējošs agresiju un varu. Viņš vairāk paņem, nekā atdod. Gaišais sākums, sievišķais, ir aicināts mīlēt un atdot, atdot sevi visās mīlestības izpausmēs. Ir arī vīrieši ar lielu atvērtu sirdi, ģenerējoši dievišķo un cilvēcisko mīlestību. Var teikt, ka viņos ir labi attīstīts sievišķais sākums, sievišķās enerģijas.

Tagad parunāsim par to, ka cilvēciskā mīlestība ir tikai solis ceļā uz dievišķās mīlestības atklāšanu sevī. Kurš nav mīlējis cilvēkus, tas nespēs saprast arī dievišķo mīlestību, tāpēc tik svarīga ir cilvēciskā mīlestība, atklājoša sirdi. Mīlestība pret pretējā dzimuma personām, pret bērniem, veciem cilvēkiem, pret dabu un dzīvniekiem. Viegli mīlēt visus, nav vienkārši mīlēt vienu...

Daži no manām paziņām būvē “planetāros magnētiskos režģus dievišķās mīlestības piemagnetizēšanai”. It kā mīlestība pati par sevi kaut kur lidinātos telpā, un to varētu noķert tīklā. Ir arī tie, kas raksta, ka mīlestība “nolaižas” no galaktiskajām enerģijām, kuras ienāk pēdējā laikā. Sapratīsim šo mehānismu dziļāk – kas un no kurienes nolaižas, un kā mēs ar to varam rīkoties.

Mīlestība – tā nav enerģija, tā ir īpašība enerģijām, kuras mēs jūtam un izstarojam, pateicoties atvērtai sirdij un savienojumam ar saviem Augstākajiem aspektiem. Kā zināms, jaunās galaktiskās enerģijas nolaižas visiem vienādi, neizlaižot nevienu, taču daži saka, ka ir atnākusi jauna dievišķa mīlestība manā sirdī kopā ar jaunajām enerģijām, bet citi žēlojas, ka nejūt neko. Ja mīlestība lidinātos telpā, vai tad viņu nesajustu visi? Tad kas gan par lietu?

Pirms dažiem gadiem Debesu Tēvs atklāja man dižu lietu. Viņš teica: “Kad jūs atnāksiet uz citām, augstākām dimensijām, jūs sākumā nesajutīsiet mīlestību, it kā viņas tur arī nebūtu. Un pēc tam jūs konstatēsiet, ka jūs tad arī esat vienīgais mīlestības avots. Tikai no jums mīlestība izstarosies, tikai jūs varat viņu radīt.”

Tieši tāpat mēs eksistējam arī šeit, tikai pagaidām to nesaprotam. Mums arvien liekas, ka mīlestība ir kaut kur un to vajag atrast, noķert vai pieradināt, ka labāk ir tur, kur mūsu nav... Nē, mani sirdsmīļie, arī šeit, šajā pasaulē, mēs ar jums esam vienīgais avots mīlestībai, kura izstarojas no mūsu atvērtās sirds.

Tikai tad, kad manu vārdu jēga ieies jūsu apziņā, jūs sajutīsiet atbildību par to, ko un kā jūs darāt pasaulē mīlestības dēļ vai nemīlestības dēļ.

Samērā ar savienošanos ar saviem Augstāko apziņu aspektiem jūs spējat izjust ar šo savu Augstāko apziņu, Augstāko Es, kā mēs sakām, palīdzību jaunās enerģijas dievišķās mīlestības stāvoklī. Tieši jūsu Augstākās apziņas, ar kurām jūs esat nodibinājuši labus sakarus, translē jums jūsu pašu dievišķās mīlestības jūtas un sajūtas. Ja jūs neesat nodibinājuši sakarus ar Augstākajiem Es, tad jūs arī nejūtat nekādu mīlestību. Viņa nenāk no “telpas”, nenāk no jaunajām enerģijām, bet no jūsu Augstākā Es atvērtās sirds, kurš ģenerē mīlestību augstākā līmenī.

Jūs visās nākošajās dimensijās esat tās mīlestības pārvadītāji, kuru jūs esat sakoncentrējuši savā garīgo ķermeņu Centrā, kur atrodas sākotnējā, sensenā Debesu Tēva – jūsu Radītāja, daļiņa. Šī daļiņa ir dievišķās un jebkuras citas mīlestības avots. Tātad, nav citas mīlestības, izņemot “jūs kā Debesu Tēva mīlestības”. Debesu Tēvs ir mīlestība. Viņš izstaro mīlestību visos līmeņos, tajā skaitā arī fiziskajā plānā, no jūsu garīgā sirds centra, kurš cilvēku vairākumam pagaidām ir aizvērts.

Ne tikai augstākā mīlestība, bet pat cilvēciskā mīlestība, kura atver sirdi, ir Viņa Īpašība, un Tēvs plūst no jūsu “mīlestības brūces”, kā mēs bieži sakām, plūst maigumā un gaismā. Un lai šī “brūce” dziedējas ar beznosacījuma mīlestību, jo visi ir Viņa mīlēti un Viss mīl mūs.

Tieši ar to Tēva daļiņu, kura ir jūsu sirdī, ja viņa atvērta priekš jums, jūs tad gan mīlat, gan jūtat mīlestību, gan izstarojat viņu visur. Atveriet sirdi visiem saviem Augstākajiem Aspektiem, ieskaitot Debesu Tēvu.

***

Tagad sasaistīsim jēdzienu “telpa” ar to stāvokli, kurā mēs esam radīti un kurā mēs patiešām atrodamies. Mēs jau zinām, ka augstākajās dimensijās nav telpas, tāpat kā nav laika, un, ja ar jēdzienu “nav laika” mēs jau nedaudz esam tikuši skaidrībā, tad ar jēdzienu “nav telpas” ir daudz sarežģītāk.

Nav telpas, izņemot to, kuru mēs radām savās domās.

Kādas ir jūsu domas, ar to tad arī ir piepildīta mūsu telpa, kurā mēs mitināmies.

Un tas patiešām ir tā. Savu elli vai paradīzi cilvēki paši rada ar savām domām un jūtām un nes to savā sirdī, caur savu filtru jūtot apkārtējo pasauli.

Tad lai izvēlamies savu laimi: “Es izvēlos būt laimīgs, neatkarīgi no tā, ko izstaro man citu telpu nesēji. Mana telpa ir piepildīta ar manām domām, izstarojošām manu mīlestību un manu gaismu.”

Ko mēs varam piemagnetizēt no telpas? Savas un svešas domas un jūtas. Cita nav. Ja mēs jau esam saistīti ar saviem Augstāko apziņu aspektiem, tad spējam piemagnetizēt viņu mīlestību un labi viņu sajust. Priekš tā nevajag neko būvēt ne telpā, ne visumos. Vajag izmantot saikni ar Augstāko Es. Un tad mēs piepildīsim pasauli apkārt (domas telpu) ar dievišķo mīlestību un gaismu.

***

UN JA TO IZDARĪS VISI PASAULĒ?

Īsta planetāra radīšana ir sevis radīšana mīlestībā un palīdzība citam radīt sevi labāko, tāpēc ka mēs visi, katrs no mums, augstākajās dimensijās tad arī ir planēta.

Nevis izmainīt telpu, tāpēc ka tās nav bez apziņas, bet izmainīt šīs telpas un apziņas radītāju – sevi, izmainīt cilvēci no cilvēces iekšienes. Katru no iekšienes – viņa domas un jūtas, spēju mīlēt visus un piedot visiem.

Un, kad notiks izvērsums uz nākošo pasauli, tad mēs savienosim šīs mirdzošās un mīlestību izstarojošās personiskās telpas vienotā telpā, tad arī notiks VIENOTĪBAS planetārā radīšana, Pāriešana uz pasauli, piepildītu ar dievišķo un cilvēcisko mīlestību.

Savienosim šīs domas ar mūsu nākotni, kuru gaida mūsu dvēseles. Tikai tā dvēsele, kura ir iemācījusies mīlēt, radīt aiz mīlestības un mācīt mīlestību, ieies tajā pasaulē, kura jau būvējas jaunā dimensijā cilvēkam dievišķajam. Pārējās dvēseles pagaidām mācīsies mīlēt sevi un visus trešās dimensijas planetārajā skolā.

Tēvs radīja mūs kā savus bērnus, kā jaunu pasauļu radītājus, un tagad Viņš māca mums radīt aiz mīlestības un būt mīlestībai. Tāpat kā Viņš Pats.

 

Pievienots 23.07.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/i-esli-eto-sdelaiut-vse-v-mire

Tulkoja Jānis Oppe