Ceļojums pa ziemeļu Baikālu

 

Fotogalerija

2013. g. 17. jūlijā

Un tā, mēs esam pie Baikāla, mēs – tie ir 15-16 cilvēki no dažādām Krievijas pilsētām, kuri šajās vasaras dienās sapulcējušies Severobaikaļskas pilsētā, pašā Baikāla ezera galā. Pēc ceļojuma pa ASV es biju mājās, Jekaterinburgā, mazāk par diennakti un uzreiz devos uz Baikālu, no kuģa uz balli. Mēs ieradāmies Severobaikaļskas pilsētā 17. jūlija dienā un paspējām uz pirmās ekskursiju dienas otro pusi:

“Pulksten 15 – 19. Sakrālo vietu apmeklējums: OBO[1] (stihiju garu pielūgšanas vieta), Onokačanskas līcis[2], Mīlestības Kalns un Augšupcelšanās Kalns. Zemes Ceremonijas.”

Kā man teica Skolotāji, tā visiem bija ļoti svarīga diena. Es sajutu, ka šajā dienā beidzas debesu laika cikls, un mēs paspējām uz tā nobeigumu.

 

OBO – tā ir tradicionāla vietējo budistu un šamaņu ceremoniju veikšanas vieta. Ceremoniālā vieta atrodas mežā stāvā Baikāla krastā, kur katrs koks ir apsiets ar daudzkrāsainām zīda lentām. Šeit paveras apbrīnojams skats uz Onokačanskas līci. Šis ideāli apaļais līcis ir mežu un kalnu ieskauts, ļoti mierīgs un skaists. Mēs palūdzām atļauju Baikāla Tētiņam un vietējiem gariem veikt mūsu garīgos darbus. Lūdzām garus sūtīt mums labu laiku, tāpēc ka bija dzestrs un apmācies. Mēs savienojāmies arī ar visām stihijām un veicām īsu ceremoniju pateicībā stihijām.

Pēc tam braucām uz Augšupcelšanās kalnu. Tā ir ļoti skaista vieta: visa nogāze ir piebērta ar dažādiem ziedošiem augiem: mārsilu, oranžām lilijām un citām savvaļas zālēm. Mēs dažas minūtes pavadījām meditācijā, piesēduši uz akmens izciļņiem, lai sajustu no kalna iznākošo enerģiju.

Augšupcelšanās kalnā mēs uzreiz savienojāmies ar Baikāla garu, un notika apbrīnojams darbs caur mūsu Augstākajiem Es: mēs ievedām spēcīgā kristālā Baikāla vidū jaunās 5-7-9 dimensiju apziņas caur saviem milzīgajiem aspektiem, stāvošiem ezera vidū. Baikāla Gars arī strādāja kopā ar mums, priecīgi un cītīgi. Kā zināms, ūdens satur planetāro apziņu un ir viņas nesējs.

Pēc tam mūsu Skolotāji priekš mums sagatavoja iesvētīšanu Atlantiskajā spēkā. Šī iesvētīšana tiek dota tikai attīstītām apziņām, kuras spēs viedi izlietot savus spēkus planētas labumam. Man liekas, vairums iesvētīto ļoti labi izjuta savu atlantisko aspektu, “turošu debesis”, milzīgo spēku, gigantisko augumu. Mūsu Sanata Kumaras skolā tā bija pirmā tamlīdzīga veida iesvētīšana.

Pēc tam mēs piebraucām pie lapenes pašā Baikāla krastā, kur Ludmila Mihailovna un viņas draugi jaunībā bija ielikuši deviņšķautņu kristālu dažu metru dziļumā. Es jau otro reizi esmu šajā vietā. Šeit iet Zemes dziļās enerģijas, pēc vibrācijām zemāk nekā parasti uz zemes virsmas. Šeit ir zemas enerģētikas režģu izkritums – ārstējoša un piepildoša ar minerālās pasaules spēcīgo enerģētiku vieta. Mēs šajā vietā veicām Zemes ceremoniju. Visu dienu laika apstākļi mums bija labvēlīgi, un diena pagāja vienkārši brīnišķīgi.

18. jūlijā.

Šodien uz Baikāla ir vētras brīdinājums, un mūsu plānus nācās koriģēt.

Pulksten 10 – 15. Kalnu pārgājiens kājām (serpentīna taka pa Sļudjanskas kalnu[3] pie kalnraču ejām).

Uz ugunskura gatavotas pusdienas un peldēšanās Sļudjanskas līcī.

Pēc vakariņām: tiem, kas vēlas, Ceremonija Augšupcelšanās Krēsls.

Šī diena sākās ar apmākušos laiku, taču bija silts. Nekādas redzamas vētras uz Baikāla nebija. Mūsu ceļojums turpinājās ar pārgājienu uz Sļudjanskas kalna virsotni. Ceļs uz stāvo kalnu bija ne pārāk smags, tā kā takas bija ierīkotas diezgan lēzeni, un, pacēlušies līdz kalna vidum, mēs uzzinājām, ka šeit pēc revolūcijas ieslodzītie ir strādājuši vizlas šahtās un pa šīm takām ir veduši ķerras ar iežiem. Tas patiešām ir bijis smags katorgas darbs.

Uzkāpšana bija ilga, taču visi tika galā. No kalna pavērās satriecošs skats uz Baikālu un diviem Sļudjanskas ezeriem, no kuriem viens pēc formas atgādina vali. Ezeri piekļaujas Baikālam, taču ir daudz siltāki to nelielā dziļuma dēļ.

Kalnā blakus šahtai mēs veicām darbu to mirušo cilvēku augšupcelšanā, kas nav aizgājuši pēc nāves (šajā vietā), iespējams, pēc avārijām vai nogruvumiem, kuri šeit ir gadījušies. Mēs piesaucām Ercenģeļus un eņģeļus, kuri specializējas tajā, organizējām kopīgu portālu un nosūtījām pie miera dažas dvēseles. Pēc tam mūsu garīgais darbs negaidīti turpinājās, un mēs aizvācām verdzības enerģijas, sastrādātas citās dzīvēs, no saviem laukiem. Šī attīrīšanās atnāca kā pateikšanās par mūsu darbu.

Pēc nokāpšanas no kalna mēs pavadījām burvīgas stundas Baikāla krastā. Priekš mums sagatavoja garšīgu biezu zivju zupu no vismaigākā omuļa[4] ar kartupeļiem un zaļumiem un zāļu tēju.

Dienas atlikušo daļu pavadījām pie Sļudjanskas ezera. Ezerus ielenc kalnu grēda ar nosaukumu Baikāla Grēda. Uz dažiem kalniem pat ir redzams sniegs. Ārzemnieki, atbraucot uz šejieni, saka, ka šī vieta viņiem atgādinot Šveici.

Ezera enerģijas mūs pilnīgi noskaņoja mieram un iekšējam klusumam. Tās ir maigas sievišķas, tīras un siltas enerģijas. Pēc peldēšanās mēs veicām meditāciju, kurā atvērāmies un saplūdām ar ūdeni un mākoņiem, izjūtot ūdens un akmeņu, augsnes un lietus būtību.

Vakarā noritēja ceremonija “Augšupcelšanās Krēsls”.

20. jūlijā.

Vētras brīdinājums paliek spēkā, un mēs braucam uz karstajiem avotiem ciematā Saulainajā[5]. Šodien arī diena ir saulaina un silta, beidzot taču ir īsta vasara Baikālā! No rīta virs tuvākā kalniņa mēs ieraudzījām daudzkārtu mākoņus, taisni kā virs Šastas! Bet aiz Baikāla atklājās Barguzinas grēda[6] visā savā krāšņumā. Uz virsotnēm vēl guļ sniegs, un virsotnes grimst mākoņos un saulē.

Pulksten 9 – 15. Apmeklējums un peldēšanās karstajā avotā Hēliuss[7] (pārbrauciens ar autobusu 1.5 stundas).

Karstos avotus atklāja Bama celtnieki visā ziemeļu Piebaikāla teritorijā. Mēs pabijām vienā no tiem, ciematā Saulainajā. Šajā vietā ir uzcelta neliela dziednīca, un baseini ar karsto minerālo ūdeni ir zem jumta un brīvā dabā. Tas ir sērūdeņraža ūdens, un ūdens temperatūra sasniedz 50º. Saprotams, baseinos tā ir zemāka, ūdens atdziest gaisā un tiek atšķaidīts ar aukstu ūdeni. Šī vieta ir ļoti populāra un neslikti iekārtota.

Mēs peldējāmies uzmanīgi, sākot ar 3 minūtēm. Dažas ieiešanas ūdenī, pastaiga un tēja – ar to šodien mūsu ceļojumi ir beigušies. Rīt stāv priekšā brauciens ar kuteriem pa Baikālu.

 

Pievienots 21.07.2013

http://www.sanatkumara.ru/stati/puteshestvie-po-severnomu-baykalu

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “ОБО” (Tulk. piezīme)

[2] Krieviski “Онокачанская бухта” (Tulk. piezīme)

[3] Krieviski “Слюдянская гора” (Tulk. piezīme)

[4] Omulis. Krieviski “омуль”. Latīniski Coregonus autumnalis. (Tulk. piezīme)

[5] Krieviski “Солнечный” (Tulk. piezīme)

[6] Krieviski “Баргузинский хребет”0 (Tulk. piezīme)

[7] Krieviski “Гелиус” (Tulk. piezīme)